Daugavpils pusaudzes, foto no arhīva

Dodiet ceļu jauniešiem: vai iedzīvotāji ir gatavi piešķirt balsstiesības no 16 gadiem

20
(atjaunots 11:39 26.06.2020)
Deputāti nepieņēma izskatīšanai "Attīstībai/Par!" iniciatīvu par aktīvo vēlēšanu tiesību vecuma pazemināšanu; vai iedzīvotāji ir gatavi piešķirt balsstiesības jauniešiem, kas sasnieguši 16 gadu vecumu.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Latvijā jau daudzus gadus, lai arī ne pārāk aktīvi, bet notiek publiskas diskusijas par balsstiesību piešķiršanu no 16 gadu vecuma. Nesen šādu grozījumu attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām iesniedza Saeimas izskatīšanai frakcija "Attīstībai/Par!", taču deputāti atteicās pat iesniegt to komisijā.

Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem liecina, ka Latvijas iedzīvotāji piekrīt parlamentāriešiem. Rezultātus publicē skaties.lv.

Tikai 27% respondentu piekrīt tam, ka 16 un 17 gadus jauniem pilsoņiem ir jāatļauj balsot vietējo pašvaldību vēlēšanās.

Gandrīz divas trešdaļas (66%) izteicās pret, turklāt 35% ir drīzāk pret to, bet 31% ir kategoriski pret.

Vēl 7% nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau 2017. gada pavasarī portālā Manabalss.lv tika reģistrēta petīcija ar šādu ierosinājumu, taču pa šiem gadiem tā ir savākusi vien dažus simtus no 10 tūkstošiem parakstu.

Vēlēšanu vecuma robežas pazemināšanas piekritēji norāda, ka 16 gados cilvēks jau drīkst strādāt un maksāt nodokļus, tātad būtu loģiski piešķirt viņam iespēju noteikt, kas šos nodokļus sadalīs. Tāpat viņi norāda uz pastāvīgo vēlētāju aktivitātes lejupslīdi, sevišķi pašvaldību vēlēšanās.

Izmaiņu pretinieki atgādina, ka šādu tiesību nav nevienā Eiropas valstī, un atzīmē, ka cilvēks drīkst balsot tikai sasniedzot pilngadību, kura Latvijā iestājas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

20
Tagi:
vēlēšanas
Pēc temata
Urbanovičs: Latvijā no lozunga "Krievi nāk" pat raudošiem bērniem ir jānoklust
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
"Saskaņas" nākotne ir atkarīga no Burova: Skudra novērtēja spēku izkārtojumu Rīgā
Andrejs Elksniņš atcelts no Daugavpils mēra posteņa
Maestro Raimonds Pauls

"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī

12
(atjaunots 16:12 24.02.2021)
Maestro Raimonds Pauls saņēma uzaicinājumu saņemt pirmo poti pret Covid-19, taču vakcinācija tika pārcelta no februāra uz martu.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Raimondu Paulu vakcinēs pret koronavīrusu 1. martā, ziņo tvnet.lv.

Iepriekš ziņots, ka Pauls saņēma Veselības ministriju uzaicinājumu vakcinēties pret Covid-19. Viņš paziņoja, ka izmantos šo iespēju un saņems poti februāra beigās. Tomēr komunikācijas procesā ar vakcinācijas biroju tika noskaidrots, ka līdz martam vakcinēties neizdosies.

"Kaut kāda runa par februāra beigām bija, bet nekas precīzi nebija teikts. Tur taču tagad ir trakomāja – tad viens piezvana, tad otrs – kā jau parasti," paskaidroja Maestro.

Tāpat Pauls informēja, ka viņam zvanījusi biroja vadītāja Eva Juhņeviča. Par sarunas saturu Pauls detalizēti nestāstīja, taču atzīmēja, ka pa jokam jautājis Juhnevičai, kad ierasties uz Dziesmu svētku mēģinājumu – viņa ir bijusi Dziesmu un deju svētku izpilddirektore.

Iepriekš Pauls ziņoja, ka iedzīvotājiem jāvakcinējas, lai novērstu Covid-19 izplatību, turklāt viņš pastāstīja, ka atbalsta Latvijas valdības kampaņu. Tāpat Maestro atzīmēja, ka lielo informācijas daudzumu varētu pasniegt konkrētāk un skaidrāk, izceļot svarīgāko, kas cilvēkiem jāzina par vakcīnām un to efektivitāti.

12
Tagi:
Raimonds Pauls, vakcinācija, koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
Pauls nosoda Gobzemu par vēlmi padarīt viņu par miljonāru uz Latvijas iedzīvotāju rēķina
"Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti": Pauls par valsti, naudas zaudējumu un medijiem
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti

18
(atjaunots 15:31 24.02.2021)
Simt miljoni eiro - par šādas summas izmaksu sabiedrības grupām, kurām būtu nepieciešams atbalsts, vienojās koalīcijas partijas.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Valdošā koalīcija ir vienojusies novirzīt vēl 500 miljonus eiro pabalstiem un infrastruktūras projektiem, no šīs summas 100 miljonus plānots novirzīt pensionāru un invalīdu atbalstam, taču par precīziem kritērijiem šādas palīdzības piešķiršanai politiķi tā arī nav vienojušies, raksta laikraksts Diena.

Budžeta programmai "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tiks piešķirti vēl 500 miljoni eiro, paziņoja pēc koalīcijas sēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa vārdiem, 200 miljoni eiro ir paredzēti ģimenēm ar bērniem, vēl 100 miljonus eiro plānots piešķirt citām iedzīvotāju grupām, kurām būtu nepieciešams atbalsts, 200 miljonus eiro paredzēts novirzīt infrastruktūras attīstībai.

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas prognozēm, pabalstus varētu izmaksāt jau aprīlī, bet vēl jāsaskaņo detaļas.

Iespējamā 200 eiro vienreizējā pabalsta izmaksa vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem ir apspriesta jau iepriekš, jautājums ir, vai šāds pabalsts jāpiešķir visiem vai tikai tiem, kuriem pensija ir zemāka par noteikto slieksni. Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji piedāvāja izmaksāt 250 eiro bez jebkādiem ierobežojumiem - tā būs lētāk un ātrāk, jo tādējādi nebūs jāapmaksā papildu administrēšana.

Pēc Petravičas vārdiem, ja dažādām iedzīvotāju grupām pabalsta apjoms atšķirsies, varētu rasties administrēšanas problēma. Arī pabalsta saņēmēju-pensionāru skaits var tikt ierobežot, jo pagaidām šiem mērķiem ir piešķirti 100 miljoni eiro, bet, lai samaksātu visiem, kas ietilpst šajās mērķa grupās, nepieciešami 115 miljoni eiro. Vēl 4 miljoni ir nepieciešami pabalstu izmaksai invalīdiem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe.

Paskaidrojot, kāpēc nav pieņemts galīgais lēmums par pabalstu izmaksas apmēru un nosacījumiem, premjers Krišjānis Kariņš atgādināja, ka bijušas jau divas Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdes ar sociālo partneru piedalīšanos, kurās apsprieda palīdzības piešķiršanu trūcīgajiem.

"Labklājības ministrijai ir redzējums, kā naudu iespējams sadalīt, bet vērts ieklausīties sociālajos partneros, vai to var uzlabot," sacīja Kariņš.

Valdības vadītājs atzīmēja, ka visi līdzekļi, kas šobrīd tiek ieguldīti ekonomikā, tie ir aizņēmumi. "Tāpēc mēs skatāmies, lai līdzsvarotu pabalstus un arī naudu, kas tēmēta ilgtermiņā ekonomikas izaugsmei un konkrēti nodarbinātībai," uzsvēra premjers.

18
Tagi:
pabalsts, pensionāri
Pēc temata
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Pensionārus aplaupa bez darba palikuši radiņi
"Tie ir cilvēki, kas cīnījās par Latvijas neatkarību": 200 eiro pensionāriem neizmaksās
Solitaire

Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu

0
(atjaunots 16:17 24.02.2021)
Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai "pēc padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs nosaucis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nodošanas ekspluatācijā provizorisko termiņu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai pēc "padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

Juškovs atzīmēja, ka tie ir tikai Ukrainas izlūkošanas aģentūras minējumi.

Eksperts precizēja, ka "Ziemeļu straumes 2" ieviešana ekspluatācijā norisināsies četros posmos. Pirmajā posmā jāpabeidz cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņos. Otrajā - Dānijas zonā. Trešais posms ietver regulēšanas un palaišanas darbus, tostarp kompresijas pārbaudi, bufera gāzes iesūknēšanu, cauruļvada dažādu darbības režīmu pārbaudi. Ceturtais posms ir projekta komerciāla palaišana.

"Palaišana ekspluatācijā notiks ne ātrāk kā septembrī, nevis 12. jūnijā," viņš atzīmēja.

Juškovs paskaidroja, ka "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšana netiks saistīta ne ar kādu kalendāra dienu.

"Ukraina cenšas radīt iespaidu, ka Krievija ir Padomju Savienības mantinieks, kur bija pieņemts saistīt kārtējās būves pabeigšanu ar svētku datumu," viņš secināja.

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni
ASV paskaidroja, kādu pozīciju ieņem "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju