Kalkulators

Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu

28
(atjaunots 10:27 26.06.2020)
Latvijas Darba devēju konfederācijā piedāvā ne vien esošās krīzes, bet arī pēc tās subsidēt daļu algu uzņēmumos, kuri piedzīvo īslaicīgas grūtības; kā šāds pabalsts strādās un kādēļ budžetam tas nekaitēs.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Latvijas Darba devēju konfederācija piedāvā iekļaut likumdošanā daļējas nodarbinātības atbalsta pasākumus grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, lai tie būtu pieejami uz pastāvīga pamata, nevis tikai koronavīrusa krīzes periodā. Turklāt konfederācija nesaprot, kādēļ šādiem pasākumiem jābūt paredzētiem tikai tūrisma un eksporta uzņēmumiem, vēsta diena.lv.

Kāpēc tikai viņiem

Dīkstāves pabalstu izmaksas termiņš beidzas 30. jūnijā, un kas nāks to vietā, pagaidām nav skaidrs.

Pašreizējais Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz, ka valsts daļēji segs eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algas, kuri pagaidām nevar atgriezties pie pilnvērtīga darba koronavīrusa krīzes dēļ. Šai programmai paredzēts piešķirt 70 miljonus eiro: 50 miljoni eksportējošā biznesa atbalstīšanai un vēl 20 miljoni – tūrismam. Kopumā palīdzību plānots sniegt 3,4 tūkstošiem uzņēmumu.

Eksporta uzņēmumi saņems 30% no katra darbinieka algas, kura pārsniedz 800 eiro, taču nepārsniedz 1500 eiro. Subsīdiju apmērs tiek aprēķināts balstoties uz algām, kas ir izmaksātas iepriekšējā mēnesī, maksimālais saņemšanas termiņš – trīs mēneši. Tādējādi plānots atbalstīt vairāk nekā 200 kompāniju un 42 tūkstošus darbinieku.

Attiecībā uz viesnīcu biznesa, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma un pasākumu organizēšanas uzņēmumiem – viņiem tiks sniegt atbalsts 30% apmērā no katra darbinieka bruto algas. Kopējs atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 20% darbaspēka nodokļu, ko firma samaksājusi 2019. gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares eksperte Sintija Siliņa norāda, ka nav skaidrs, kādēļ ir jāatbalsta tikai uzņēmumi, kuri nodarbojas ar eksportu un tūrismu.

Konfederācijā uzskata, ka palīdzība ir jāsniedz visām kompānijām, kuras ir saskārušās ar apgrozījuma kritumu un īslaicīgām grūtībām.

Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Bankas eksperts Kārlis Vilerts. Viņš uzskata, ka ir jāizstrādā kritērija, kuri palīdzētu pārliecināties, ka grūtības ir īslaicīgas un uzņēmums pēc subsīdiju izmaksas pārtraukšanas spēs patstāvīgi turpināt darbu.

Vilerts uzskata, ka uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, trīs mēnešu laikā pēc izmaksu pārtraukšanas ir jāaizliedz atlaist darbiniekus. Siliņa saka, ka šādu nosacījumu varētu atbalstīt, jo mērķis ir saglabāt darbiniekus uzņēmumos.

Ne tikai krīzes laikā

Darba devēju konfederācija uzstājas par to, lai iekļautu likumdošanā īstermiņa nodarbināšanas atbalstu saīsinātam darbalaikam uzņēmumos, kuri saskaras ar grūtībām, lai šādu iespēju izmantotu ne tikai krīzē, bet arī "miera laikā".

Siliņa min šādu piemēru: kādas kompānijas partneris kavē piegāžu apmaksu, apgrozījums īslaicīgi krīt, kompānija ir spiesta uz laiku samazināt darba apjomu. Valsts varētu izmaksāt algu subsīdijas dīkstāves vai saīsinātā darbalaika periodā, lai uzņēmumam nenāktos atlaist darbiniekus, savukārt viņiem nenāktos stāties darba biržā.

Siliņa piekrīt, ka ir jābūt skaidriem īstermiņa grūtību kritērijiem un gadījumu uzskaitījuma, kad valsts atbalstu nedrīkst piešķirt. Šobrīd Darba devēju konfederācija nevar piedāvāt šādus kritērijus, taču ir gatava piedalīties to izstrādē kopā ar atbildīgajām ministrijām.

Vilerts uzskata, ka šādu atbalsta mehānismu, kurš strādātu ne tikai krīzes laikos, patiešām ir vērts apspriest. Piemēra kārtā viņš minēja Vāciju, kur 2009. gada finanšu krīzes periodā tika ieviests saīsinātās darbadienas (Kurzarbeit) pabalsts. Pateicoties šim instrumentam VFR ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā, un pat esošajā koronavīrusa krīzē, saskaņā ar ekonomistu prognozēm, gada beigās tas sastādīs nedaudz virs 4%. Saskaņā ar ESAO aprēķiniem, tieši saīsinātā darbalaika shēma ļāva saglabāt darbu pusmiljonam Vācijas darbinieku.

Vilerts uzsver, ka šāda pabalsta ietekme uz budžetu būtu neitrāla, jo darba zaudēšanas gadījumā cilvēkiem būtu jāizmaksā bezdarba pabalsts.

Ja Darba devēju konfederācijas piedāvājums tiks pieņemts, bezdarba pabalsta izmaksāšanu varēs novērst, aizvietojot to ar saīsinātā darbalaika pabalstu.

Gan Siliņa, gan Vilerts piekrīt tam, ka ir nepieciešami skaidri kritēriji, lai novērstu iespējamo krāpšanos, kā arī nošķirt īstermiņa grūtības no pastāvīgām.

28
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Eiropu gaida "liela traģēdija"
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Pētījums: vairāk nekā puse darbinieku atlaisti, tūrisma nozare cieš krahu
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

1
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

1
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam
Elektromobiļu uzlādēšanas punkts Vecrīgā, foto no arhīva

Nodokļu atvieglojumi un bezmaksas stāvvietas: iedzīvotāji biežāk perk elektromobiļus

1
(atjaunots 21:00 21.10.2020)
Pat bez valsts līdzfinansējuma elektromobiļu pārdošanas apjomi ir palielinājušies par pusotru reizi; kāpēc autovadītāji lemj par labu šādai izvēlei un cik var ietaupīt uz degvielas rēķina.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Lai gan Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, valsts nelīdzfinansē elektromobiļu iegādi, šogad šādu transportlīdzekļu skaits valstī ir palielinājies gandrīz uz pusi, vēsta TV3.

Māris Avotiņš brauc ar elektromobili trīs mēnešus, lai gan jau sen grasījās to nopirkt. Viņu atturēja tikai viens arguments – vēl pirms četriem gadiem ar šādu transportlīdzekli bez uzlādes varēja nobraukt ne vairāk par 150 kilometriem.

"Man vienmēr licies, ka tā jaunajām tehnoloģijām, ka tām ir pozitīvs efekts uz apkārtējo vidi, tās ir zaļas, tīras, bet tām jābūt tomēr tādām, ka tās neapgrūtina tavu dzīvi. Ja var nobraukt tikai 100 kilometrus, nu nezinu… Es ar tādu auto negribēju braukt. Bet, kad parādījās iespēja nobraukt 300 kilometrus, tā ir cita lieta," norāda Avotiņš.

Tāpat viņam pieder arī koplietošanas auto bizness – firma "Fiqsy". Šovasar viņš nopirka savam uzņēmuma simts elektromobiļus. Pēdējo trīs mēnešu laikā tos izmantojuši 10 tūkstoši autovadītāju.

© Sputnik / Евгений Одиноков

Pirms pieciem gadiem Latvijā bija tikai piecas elektromobiļu uzlādes stacijas. To trūkums bija viens no iemesliem, kas bremzēja šī tirgus attīstību. Tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Līdz gada beigām šādu staciju skaits sasniegs 112.

Kopumā no janvāra līdz oktobrim Latvijas iedzīvotāji nopirka gandrīz 400 elektromobiļus, kas ir par 45% vairāk nekā pirms gada. Kopumā trīs gadu laikā elektromobiļu skaits pieaudzis trīs reizes.

Satiksmes ministrijā šo pieaugumu skaidro ar bonusiem, ko saņem elektromobiļu īpašnieki.

"Atbalsts ir diezgan būtisks. Visbūtiskākais ir tas, ka var ērti izmantot sabiedriskā transporta joslas, nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis un nav jāmaksā stāvvietu samaksa. Tie ir būtiskākie," stāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Pirms sešiem gadiem uzņēmumi varēja nopirkt elektromobiļus ar lielu atlaidi, jo to iegādi līdzfinansēja valsts. Tagad nekas tāds netiek piedāvāts. Uzņēmēji atzīst, ka kaut vai neliels līdzfinansējums palīdzētu viņiem izdarīt izvēli par labu elektromobilim. Pietiktu ar vienu diviem tūkstošiem eiro, uzskata Māris Avotiņš. Viņš uzskata, ka valstij ir jāatbalsta šis pasākums pirmajā posmā, lai cilvēki sāktu lietot elektromobiļus. Runa nav par 100 tūkstošu mašīnu iegādes sponsorēšanu, taču pirmajam tūkstotim tas ir svarīgi, lai palaistu procesu.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Eiropas Savienība uzņēmusi apņēmības pilnu kursu pie klimatiskās neitralitātes, un Latvija to atbalsta, kas paredz arī atteikšanos no neekoloģiskā transporta. Tādēļ tuvākajos gados ir vērts gaidīt vēl vairāk iniciatīvu, kuru mērķis būs atbalstīt elektromobiļus.

1
Tagi:
elektromobiļi, Latvija, ekoloģija
Pēc temata
Visās Latvijas DUS parādīsies elektromobiļu uzlādes punkti
Jaunie tarifi nepatīkami pārsteigs elektromobiļu īpašniekus
Nedūc: elektromobiļiem likuši izdot skaņas
Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā