Kalkulators

Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu

29
(atjaunots 10:27 26.06.2020)
Latvijas Darba devēju konfederācijā piedāvā ne vien esošās krīzes, bet arī pēc tās subsidēt daļu algu uzņēmumos, kuri piedzīvo īslaicīgas grūtības; kā šāds pabalsts strādās un kādēļ budžetam tas nekaitēs.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Latvijas Darba devēju konfederācija piedāvā iekļaut likumdošanā daļējas nodarbinātības atbalsta pasākumus grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, lai tie būtu pieejami uz pastāvīga pamata, nevis tikai koronavīrusa krīzes periodā. Turklāt konfederācija nesaprot, kādēļ šādiem pasākumiem jābūt paredzētiem tikai tūrisma un eksporta uzņēmumiem, vēsta diena.lv.

Kāpēc tikai viņiem

Dīkstāves pabalstu izmaksas termiņš beidzas 30. jūnijā, un kas nāks to vietā, pagaidām nav skaidrs.

Pašreizējais Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz, ka valsts daļēji segs eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algas, kuri pagaidām nevar atgriezties pie pilnvērtīga darba koronavīrusa krīzes dēļ. Šai programmai paredzēts piešķirt 70 miljonus eiro: 50 miljoni eksportējošā biznesa atbalstīšanai un vēl 20 miljoni – tūrismam. Kopumā palīdzību plānots sniegt 3,4 tūkstošiem uzņēmumu.

Eksporta uzņēmumi saņems 30% no katra darbinieka algas, kura pārsniedz 800 eiro, taču nepārsniedz 1500 eiro. Subsīdiju apmērs tiek aprēķināts balstoties uz algām, kas ir izmaksātas iepriekšējā mēnesī, maksimālais saņemšanas termiņš – trīs mēneši. Tādējādi plānots atbalstīt vairāk nekā 200 kompāniju un 42 tūkstošus darbinieku.

Attiecībā uz viesnīcu biznesa, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma un pasākumu organizēšanas uzņēmumiem – viņiem tiks sniegt atbalsts 30% apmērā no katra darbinieka bruto algas. Kopējs atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 20% darbaspēka nodokļu, ko firma samaksājusi 2019. gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares eksperte Sintija Siliņa norāda, ka nav skaidrs, kādēļ ir jāatbalsta tikai uzņēmumi, kuri nodarbojas ar eksportu un tūrismu.

Konfederācijā uzskata, ka palīdzība ir jāsniedz visām kompānijām, kuras ir saskārušās ar apgrozījuma kritumu un īslaicīgām grūtībām.

Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Bankas eksperts Kārlis Vilerts. Viņš uzskata, ka ir jāizstrādā kritērija, kuri palīdzētu pārliecināties, ka grūtības ir īslaicīgas un uzņēmums pēc subsīdiju izmaksas pārtraukšanas spēs patstāvīgi turpināt darbu.

Vilerts uzskata, ka uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, trīs mēnešu laikā pēc izmaksu pārtraukšanas ir jāaizliedz atlaist darbiniekus. Siliņa saka, ka šādu nosacījumu varētu atbalstīt, jo mērķis ir saglabāt darbiniekus uzņēmumos.

Ne tikai krīzes laikā

Darba devēju konfederācija uzstājas par to, lai iekļautu likumdošanā īstermiņa nodarbināšanas atbalstu saīsinātam darbalaikam uzņēmumos, kuri saskaras ar grūtībām, lai šādu iespēju izmantotu ne tikai krīzē, bet arī "miera laikā".

Siliņa min šādu piemēru: kādas kompānijas partneris kavē piegāžu apmaksu, apgrozījums īslaicīgi krīt, kompānija ir spiesta uz laiku samazināt darba apjomu. Valsts varētu izmaksāt algu subsīdijas dīkstāves vai saīsinātā darbalaika periodā, lai uzņēmumam nenāktos atlaist darbiniekus, savukārt viņiem nenāktos stāties darba biržā.

Siliņa piekrīt, ka ir jābūt skaidriem īstermiņa grūtību kritērijiem un gadījumu uzskaitījuma, kad valsts atbalstu nedrīkst piešķirt. Šobrīd Darba devēju konfederācija nevar piedāvāt šādus kritērijus, taču ir gatava piedalīties to izstrādē kopā ar atbildīgajām ministrijām.

Vilerts uzskata, ka šādu atbalsta mehānismu, kurš strādātu ne tikai krīzes laikos, patiešām ir vērts apspriest. Piemēra kārtā viņš minēja Vāciju, kur 2009. gada finanšu krīzes periodā tika ieviests saīsinātās darbadienas (Kurzarbeit) pabalsts. Pateicoties šim instrumentam VFR ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā, un pat esošajā koronavīrusa krīzē, saskaņā ar ekonomistu prognozēm, gada beigās tas sastādīs nedaudz virs 4%. Saskaņā ar ESAO aprēķiniem, tieši saīsinātā darbalaika shēma ļāva saglabāt darbu pusmiljonam Vācijas darbinieku.

Vilerts uzsver, ka šāda pabalsta ietekme uz budžetu būtu neitrāla, jo darba zaudēšanas gadījumā cilvēkiem būtu jāizmaksā bezdarba pabalsts.

Ja Darba devēju konfederācijas piedāvājums tiks pieņemts, bezdarba pabalsta izmaksāšanu varēs novērst, aizvietojot to ar saīsinātā darbalaika pabalstu.

Gan Siliņa, gan Vilerts piekrīt tam, ka ir nepieciešami skaidri kritēriji, lai novērstu iespējamo krāpšanos, kā arī nošķirt īstermiņa grūtības no pastāvīgām.

29
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Eiropu gaida "liela traģēdija"
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Pētījums: vairāk nekā puse darbinieku atlaisti, tūrisma nozare cieš krahu
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

16
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

16
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

27
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

27
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu