Kalkulators

Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu

22
(atjaunots 10:27 26.06.2020)
Latvijas Darba devēju konfederācijā piedāvā ne vien esošās krīzes, bet arī pēc tās subsidēt daļu algu uzņēmumos, kuri piedzīvo īslaicīgas grūtības; kā šāds pabalsts strādās un kādēļ budžetam tas nekaitēs.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Latvijas Darba devēju konfederācija piedāvā iekļaut likumdošanā daļējas nodarbinātības atbalsta pasākumus grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, lai tie būtu pieejami uz pastāvīga pamata, nevis tikai koronavīrusa krīzes periodā. Turklāt konfederācija nesaprot, kādēļ šādiem pasākumiem jābūt paredzētiem tikai tūrisma un eksporta uzņēmumiem, vēsta diena.lv.

Kāpēc tikai viņiem

Dīkstāves pabalstu izmaksas termiņš beidzas 30. jūnijā, un kas nāks to vietā, pagaidām nav skaidrs.

Pašreizējais Ekonomikas ministrijas piedāvājums paredz, ka valsts daļēji segs eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algas, kuri pagaidām nevar atgriezties pie pilnvērtīga darba koronavīrusa krīzes dēļ. Šai programmai paredzēts piešķirt 70 miljonus eiro: 50 miljoni eksportējošā biznesa atbalstīšanai un vēl 20 miljoni – tūrismam. Kopumā palīdzību plānots sniegt 3,4 tūkstošiem uzņēmumu.

Eksporta uzņēmumi saņems 30% no katra darbinieka algas, kura pārsniedz 800 eiro, taču nepārsniedz 1500 eiro. Subsīdiju apmērs tiek aprēķināts balstoties uz algām, kas ir izmaksātas iepriekšējā mēnesī, maksimālais saņemšanas termiņš – trīs mēneši. Tādējādi plānots atbalstīt vairāk nekā 200 kompāniju un 42 tūkstošus darbinieku.

Attiecībā uz viesnīcu biznesa, sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma un pasākumu organizēšanas uzņēmumiem – viņiem tiks sniegt atbalsts 30% apmērā no katra darbinieka bruto algas. Kopējs atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt 20% darbaspēka nodokļu, ko firma samaksājusi 2019. gadā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas nozares eksperte Sintija Siliņa norāda, ka nav skaidrs, kādēļ ir jāatbalsta tikai uzņēmumi, kuri nodarbojas ar eksportu un tūrismu.

Konfederācijā uzskata, ka palīdzība ir jāsniedz visām kompānijām, kuras ir saskārušās ar apgrozījuma kritumu un īslaicīgām grūtībām.

Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Bankas eksperts Kārlis Vilerts. Viņš uzskata, ka ir jāizstrādā kritērija, kuri palīdzētu pārliecināties, ka grūtības ir īslaicīgas un uzņēmums pēc subsīdiju izmaksas pārtraukšanas spēs patstāvīgi turpināt darbu.

Vilerts uzskata, ka uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, trīs mēnešu laikā pēc izmaksu pārtraukšanas ir jāaizliedz atlaist darbiniekus. Siliņa saka, ka šādu nosacījumu varētu atbalstīt, jo mērķis ir saglabāt darbiniekus uzņēmumos.

Ne tikai krīzes laikā

Darba devēju konfederācija uzstājas par to, lai iekļautu likumdošanā īstermiņa nodarbināšanas atbalstu saīsinātam darbalaikam uzņēmumos, kuri saskaras ar grūtībām, lai šādu iespēju izmantotu ne tikai krīzē, bet arī "miera laikā".

Siliņa min šādu piemēru: kādas kompānijas partneris kavē piegāžu apmaksu, apgrozījums īslaicīgi krīt, kompānija ir spiesta uz laiku samazināt darba apjomu. Valsts varētu izmaksāt algu subsīdijas dīkstāves vai saīsinātā darbalaika periodā, lai uzņēmumam nenāktos atlaist darbiniekus, savukārt viņiem nenāktos stāties darba biržā.

Siliņa piekrīt, ka ir jābūt skaidriem īstermiņa grūtību kritērijiem un gadījumu uzskaitījuma, kad valsts atbalstu nedrīkst piešķirt. Šobrīd Darba devēju konfederācija nevar piedāvāt šādus kritērijus, taču ir gatava piedalīties to izstrādē kopā ar atbildīgajām ministrijām.

Vilerts uzskata, ka šādu atbalsta mehānismu, kurš strādātu ne tikai krīzes laikos, patiešām ir vērts apspriest. Piemēra kārtā viņš minēja Vāciju, kur 2009. gada finanšu krīzes periodā tika ieviests saīsinātās darbadienas (Kurzarbeit) pabalsts. Pateicoties šim instrumentam VFR ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā, un pat esošajā koronavīrusa krīzē, saskaņā ar ekonomistu prognozēm, gada beigās tas sastādīs nedaudz virs 4%. Saskaņā ar ESAO aprēķiniem, tieši saīsinātā darbalaika shēma ļāva saglabāt darbu pusmiljonam Vācijas darbinieku.

Vilerts uzsver, ka šāda pabalsta ietekme uz budžetu būtu neitrāla, jo darba zaudēšanas gadījumā cilvēkiem būtu jāizmaksā bezdarba pabalsts.

Ja Darba devēju konfederācijas piedāvājums tiks pieņemts, bezdarba pabalsta izmaksāšanu varēs novērst, aizvietojot to ar saīsinātā darbalaika pabalstu.

Gan Siliņa, gan Vilerts piekrīt tam, ka ir nepieciešami skaidri kritēriji, lai novērstu iespējamo krāpšanos, kā arī nošķirt īstermiņa grūtības no pastāvīgām.

22
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Eiropu gaida "liela traģēdija"
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Petraviča pastāstīja, kāds būs palīdzības plāns Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Pētījums: vairāk nekā puse darbinieku atlaisti, tūrisma nozare cieš krahu

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

2
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

2
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Eiro naudaszīmes un kalkulators

Labklājības ministrija prezentēja GMI līmeņa palielinājuma variantus

5
(atjaunots 11:53 05.08.2020)
Garantēto minimālo ienākumu apmēru Latvijā pacels līdz 109 vai 164 eiro, paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Labklājības ministre Ramona Petraviča Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentēja garantēto minimālo ienākumu palielinājuma variantu. Tomēr deputātu attieksme pret projektu bijusi skeptiska, vēsta Latvijas Radio 4.

Satversmes tiesa (ST) 25. jūnijā nolēma, ka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tostarp kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā aprēķināšanas metodika.

Apstrīdamā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tiesas lēmuma paziņoja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai tagad ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Pēc mēneša Labklājības ministrija prezentē pabalstu palielināšanas scenāriju, tai skaitā garantēto minimālo ienākumu pabalstam.

"Mēs piedāvājam pirmajam ģimenes loceklim ekvivalentu ar koeficientu 1, bet katram nākamajam – ar koeficientu 0,7. Ienākumu mediāna 2018. gadā sastādīja 545 eiro, un riska nabadzības slieksnis maznodrošinātā statusa iegūšanai tiek noteikt 327 eiro apmērā, kas sastāda 60% no ienākumu mediānas. Minimālo ienākumu līmenis tiek noteikts 218 eiro apmērā. Garantēto minimālo ienākumu kārtā mēs piedāvājam divus variantus. Pirmais – 109 eiro, tie ir 20% no vidējo ienākumu mediānas. Otrais variants – 164 eiro, kas sastāda 30% mediānas. Un tas ir tāds pabalsta veids, kurš tiek izmaksāts naudā," paziņoja komisijas sēdē ministre Ramona Petraviča.

Kurš no diviem variantiem tiks realizēts, būs atkarīgs no budžeta iespējām, atzīmēja ministre.

Taču daudzi komisijas locekļi neatbalstija piedāvāto plānu. Tā, deputāte Anda Čakša paziņoja, ka programmā nav noteikts, kam konkrēti ir adresēta palīdzība – nav izpratnes par pabalsta mērķi.

Tiesībsarga biroja paŗstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka Labklājības ministrijas projekts ne līdz galam atbilst Satversmes tiesas lēmumam.

"Šobrīd liekas, ka sistēma ir matemātiski aprēķināta. Paskatīsimies uz garantēto minimālo ienākumu rādītāju – tas būs 109 vai 164 eiro. Šie lielumi būtiski atšķiras… Liekas, ka šobrīd notiek mehāniska ciparu palielināšana. Cieņas elements pret cilvēku netiek analizēts. Lai gan Satversmes tiesa atzīmēja, ka nepieciešami nevis parasti naudas lielumi – mazi tie vai lieli, bet ir jāmaina visa sistēma, lai mēs būtu droši, ka šie lielumi nodrošina pienācīgu dzīvi cilvēkam," sacīja viņa.

Ministrija, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, būtībā, nav tikusi galā ar savu uzdevumu, uzskata komisijas loceklis, deputāts Andrejs Klementjevs.

"Satversmes tiesa skaidri pateica: pats galvenais – valstij ir jāgarantē cilvēkiem cienīgi dzīves apstākļi. Par to naudu, kuru ministre šodien prezentēja deputātiem… cilvēks nevar normāli dzīvot. Mums ir jāpārskata pabalsta mērķis un mērķi, kurus mēs panākam konkrētam cilvēkam," sacīja deputāts.

Diskusijas sēdē bijušas asas, ministrijas sagatavotais projekts tiks iesniegts izskatīšanai valdībā un tālāk parlamentam.

5
Tagi:
alga, Labklājības ministrija, Ramona Petraviča
Pēc temata
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?