Suiti

Suiti pret reformu: Alsungas novads nav gatavs apvienoties

24
(atjaunots 08:52 26.06.2020)
Iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā suitiem izdevās aizstāvēt savas tiesības uz atsevišķu novadu.

RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Alsungas novadā dzīvojošie suiti joprojām nav samierinājušies ar to, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros viņus apvienos ar Kuldīgas novadu, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".

Suiti ir etniska grupa, kura dzīvo Latvijā galvenokārt Alsungas novada un kaimiņu pašvaldību teritorijā. Suiti ir saglabājuši savas īpašās tradīcijas, valodu un dziedāšanas stilu.

Kopš pērnā gada rudens suitu dziesmas sākušas skanēt protestu akcijās pret administratīvi teritoriālo reformu.

Jāsaka, ka Alsungas pašvaldība visaktīvāk uzstājās pret reformu, pieprasot vai nu saglabāt novada autonomiju, vai arī izveidot jaunu, Suitu novadu. Pērnā gada augustā Alsungas novada domes deputāti vienkārši aizgāja no tikšanās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, jo tā arī nesaņēma atbildi ne uz vienu no saviem jautājumiem.

"Šobrīd savā novadā mēs paši varam vēlēt deputātus, pulcēties kopā un pieņemt lēmumus, ko mēs darīsim, kurā virzienā jāiet. Otrkārt, neviens nevar mums apstiprinoši pateikts, ka pēc šīs reformas noteikti kļūs labāk. Neviens nevar garantēt, ka nauda, kuru mēs šeit pelnām, neaizies uz centru," uzsvēra Daiga Kalniņa, Alsungas novada domes vadītāja.

Tāpat novadā nav pārliecināti, ka jaunajā domē spēs iekļūt kaut vai viens Alsungas pārstāvis.

Nacionālā apvienība iepriekš piedāvāja izveidot vienotu kultūrvēsturisko telpu suitiem, taču citā formātā: pievienot Kuldīgas novadam Ventspils novadā esošo Jūrkalnes pagastu. Šo ideju atbalstīja arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Atzīmēsim, ka suiti aizstāvēja savas tiesības neapvienoties ar citiem novadiem arī 2009. gada administratīvās reformas gaitā. Toreiz, lai nepieļautu Alsungas sadali, suiti piedraudēja uz dienu izsludināt savu neatkarību no Latvijas un paziņot par neatkarīgas valsts izveidi.

24
Tagi:
novadu reforma
Pēc temata
Novadu reforma ir sašķēlusi Latviju: kur ar Pūces projektu ir neapmierināti visvairāk
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Naudas maz, mirst pārāk agri: EK atkal aizrāda Latvijai par trūcīgo veselības aprūpi
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

3
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

3
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
Koronavīruss

Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi

3
(atjaunots 12:07 15.08.2020)
Modes vēsmas atspoguļojas ne tikai mūsu dzīvē, bet arī atkritumos, ko atstājam aiz sevis. Diemžēl tie dažkārt uzkrājas piekrastē. Kādi jauni atkritumi šogad atrasti pludmalēs Latvijā.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Jau devīto reizi Latvijā notika kampaņa "Mana jūra", kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību jūras un piekrastes piesārņošanai.

Šogad ekspedīcijas laikā pludmalēs tika atrasti divu jaunu tipu atkritumi, kanālam TV3 pastāstīja kampaņas organizators, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

"Covid-19 (piemēram, sejas maskas) atkritumi ir atrasti arī Latvijas pludmalēs. Otrs jaunā veida atkritums, kas, manuprāt, perspektīvā varētu būt vēl briesmīgāks par jau zināmiem cigarešu izsmēķiem, tie ir šie jaunie tabakas karsējamo iekārtu izsmēķu atkritumi," pastāstīja Ulme.

Tāpat šogad jūras krastā atrastas akmeņogles.

"Tām tādas tiešas ietekmes pludmalē atšķirībā no plastmasas nav, bet tomēr norāda uz šo problēmu kaut kādu lietu transportēšanā. Varbūt izmestas pirms 20 gadiem un turpina skaloties krastā.

Pat ja nevaram runāt par toksiskām ietekmēm, ļoti žēl, ka šogad krastā Kolkā redzējām, ka tā pludmale ir tik pārsātināta ar akmeņoglēm, ka bērni no tām veido rotājumus," stāstīja Ulme.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros notika Baltijas jūru piesārņojošo atkritumu monitorings. Kampaņa ilga no 15. jūlija līdz 14. augustam. Kampaņas mērķis ir apvienot Latvijas iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus, lai kopīgiem spēkiem pasargātu Baltijas piekrasti.

3
Tagi:
atkritumi, dabas aizsardzība, Latvija
Pēc temata
Trešā daļa produktu valstī nonāk atkritumos
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Pierīgas mežus okupējuši bezpajumtnieki
Ik gadu Daugavā tiek ieplūdināts miljoniem kubikmetru netīru notekūdeņu