Amerikāņu militārās tehnikas izkraušana

Rail Baltica NATO dienestā: Aizsardzības ministrija piedāvā izbūvēt atzaru uz Ādažu bāzi

117
(atjaunots 14:09 25.06.2020)
Latvijai jānodrošina ātra NATO kareivju pārvietošanās savā teritorijā pat miera laikos un jāpielāgo to vajadzībām jaunie infrastruktūras projekti, tostarp Rail Baltica, uzskata Aizsardzības ministrijā.

RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzskata par nepieciešamu pielāgot jaunos infrastruktūras projektus, tai skaitā Rail Baltica, NATO kareivju vajadzībām, vēsta TVNET. Plānos ir izbūvēt dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi, kur atrodas ne vien Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kareivji, bet arī NATO kaujas grupas militārpersonas.

Iestāde sagatavojusi jaunu Valsts aizsardzības koncepcijas projektu, saskaņā ar kuru, Latvija, kā pieņemšanas valsts, ir atbildīga par atbalsta sniegšanu sabiedroto spēkiem miera un krīzes laikos un tai ir jānodrošina tiem nepieciešamie resursi, infrastruktūra, teritorija, kā arī jāorganizē to pārvietošanās un piekļuve galvenajām lidostām, ostām un ceļiem.

Lai jau miera laikos sabiedroto spēki spētu ātri pārvietoties NATO un ES robežās, līdz minimumam jāsamazina birokrātiskie šķēršļi, tai skaitā Eiropas Savienības līmenī.

"Tādus jaunos infrastruktūras projektus kā, piemēram, Rail Baltica, nepieciešams pielāgot arī militārajām vajadzībām, tai skaitā - izbūvējot dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi," teikts koncepcijā.

Aizsardzības ministrija jau ir apspriedusi šāda atzara izbūves iespējas ar RB Rail pārstāvjiem.

Šobrīd bāzei tuvākā militārās tehnikas pārkraušanas vieta no dzelzceļa vagoniem ir Garkalnes stacija, kura atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā. Bruņutehnikas pārvietošanās ar kravas mašīnu palīdzību šajā posmā prasa gan nopietnu loģistikas plānošanu, gan finanšu līdzekļus. Atzara izbūve uz Ādažu bāzi atrisinātu šīs problēmas.

 Šobrīd ministrija un RB Rail meklē iespējas izvietot atzaru tā, lai neskartu dzīvojamos rajonus. Eksperti apspriež iespējamās būvniecības prasības.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru, jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas robežai ar Poliju, kur atzars savienosies ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Saskaņā ar projektu, vilcieni varēs attīstīt ātrumu līdz 240 kilometriem stundā.

Kopējā projekta vērtība sasniedz 5,8 miljardus eiro, tai skaitā atzara izbūvi starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Plānots, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2026. gadam, taču projektā pastāvīgi parādās strīdi starp tā dalībniekiem, savukārt izmaksas pastāvīgi pieaug.

117
Tagi:
Aizsardzības ministrija, dzelzceļš, Rail Baltica, NATO
Pēc temata
Jebkāda informācija par padošanos – meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam
Ja NATO pavēlēs: Latvija plāno sūtīt karavīrus uz Kosovu
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

4
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

9
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

9
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju