Eiro

Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro

197
(atjaunots 10:34 25.06.2020)
Jāatzīmē, ka Baltijas valstu vidū Latvija Covid-19 krīzes laikā un pēc tās ieguldījusi vismazāk līdzekļu pabalstos iedzīvotājiem; tāpat ir saņemta kritika par to, ka atbalsts nepienākas daudziem, kam tas ir nepieciešams.

RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Vai Latvijas premjerministrs un finanšu ministrs runā patiesību, kad paziņo, ka pabalstiem tiks piešķirta trešā daļa no diviem miljardiem eiro krīzes pārvarēšanai? Visticamāk, ka tā nav patiesība – paziņojumā ir tikai daļa patiesības, taču netiek ņemti vērā svarīgi fakti vai konteksts, tādēļ paziņojums maldina vai tiek sniegts ārpus konteksta, uzskata Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs re:Baltica

"Nedaudz" pārspīlēja

Jūnija sākumā valdība iepazinās ar Finanšu ministrijas ziņojumu par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atveseļošanai: tajā teikts, ka krīzes pārvarēšanai tiks iztērēti 2 miljardi eiro. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pateica, ka nauda tiks ieguldīta "aptuveni vienādās daļās" infrastruktūras modernizācijā un pabalstos – tātad pabalstiem paredzēta aptuveni trešā daļa no 2 miljardiem eiro, jeb nepilni 700 miljoni eiro. Analoģiski izteicās arī viņa partijas biedrs, finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tomēr premjeram un finanšu ministram nav taisnība: patiesībā šiem mērķiem plānots piešķirt vien nepilnus 150 miljonus eiro. Sadaļā, kuru gan Kariņš, gan Finanšu ministrija dēvē par pabalstiem, iekļauta arī nauda airBaltic un citu uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai, piemēram, demogrāfijai vai pat robežsargu un ugunsdzēsēju formastērpu iegādei.

Devītajā jūnijā intervijā Latvijas Radio Kariņš runāja par ieguldījumiem krīzes seku novēršanai: "Mēs esam valdībā pieņēmuši lēmumus par diviem miljardiem pusotra gada laikā, ko ieguldīt mūsu ekonomikā – gan modernizācijā, infrastruktūrā, pabalstos – nu tas apmēram vienādās trešdaļās."

Savukārt Reirs 16. jūnijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pateica: "Praktiski ir tā, ka mēs sadalījām šo visu palīdzību no valsts – 2 miljardi eiro – līdzīgās daļās. Saskaitot kopā, sanāca, ka līdzīgās daļās. Pirmais ir pabalsti, lai noturētu sociālo stabilitāti. Otrais ir ekonomikas sildīšana, tātad infrastruktūras objekti, gan ceļi, gan pašvaldību objekti. Un trešais ir uzņēmējdarbības atbalsts vai uzņēmējdarbības modernizācija."

Premjera preses sekretārs pateica, ka premjers, sniedzot informāciju Latvijas Radio, balstījās uz Finanšu ministrijas ziņojumu, un atsūtīja hipersaiti uz attiecīgo dokumentu valdības mājaslapā. Tā pirmajā rindkopā patiešām ir teikts: "Pasākumi ir plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošās situācijas saglabāšanai (pabalsti)."

Tālāk tekstā šī daļa tiek izskaidrota līdzīgā veidā "Sociālajai aizsardzībai, paredzēts turpināt un nodrošināt pabalstus bez darba palikušo atbalstam, izmantojot sociālās politikas instrumentus."

Pabalsti par atlaišanām?

Ziņojumam ir pielikums tabulas veidā ar divu miljardu sadalījumu. Vien šajā tabulā var redzēt, ka sadaļā, kuru premjers un Finanšu ministrijas ziņojums dēvē par pabalstiem, patiesībā lielākā daļa naudas ir paredzēta cita veida izdevumiem. Vislielāko plānoto tēriņu pozīcija ir 342 miljoni – Satiksmes ministrijas kompāniju, tai skaitā airBaltic, pamatkapitāla palielināšanai.

Tāpat šajā sadaļā ir iekļauti: 66 miljoni uzņēmumam "Latvijas Dzelzceļš" un citiem pārvadātājiem, 45 miljoni zemniekiem krīzes seku pārvarēšanai, 21 miljons kultūras attīstības plānam, 15 miljoni paredzēti pagaidām vēl neizskaidrotiem demogrāfijas plāniem, 2 miljoni mediju atbalstam.

Tāpat "pabalstos" ir iekļauti, piemēram, 6 miljoni robežsargu un ugunsdzēsēju formastērpu iegādei un 3 miljoni iekšlietu nozarei darbinieku piemaksām un dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Par virkni pozīciju valdība jau ir pieņēmusi lēmumus, savukārt par citām lēmumi vēl tiek plānoti.

Tabulā redzams, ka dažādiem papildu pabalstiem krīzes laikā (dīkstāves pabalsti, bērnu kopšanas pabalsti, vecāku pabalsti) kopumā, ar jau izmaksāto summu, ir paredzēti nepilni 150 miljoni eiro no visa 700 miljonu lielā "pabalstu bloka". Līdz maija beigām faktiski tika izmaksāti nepilni 70 miljoni.

Likums par valsts sociālajiem pabalstiem par pabalstiem sauc "atbalstu naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus".

Ekonomikas antropologs un sociālās politikas pētnieks Andris Šuvajevs uzskata, ka pamatkapitāla palielināšanu uzņēmumos var uzskatīt par netiešu atbalstu to darbiniekiem, taču ne par pabalstiem.

"Tas absurdākais šajā situācijā, ka vislielākais atbalsts, lielākā budžeta pozīcija iezīmēta uzņēmumam, kas ir atlaidis 700 darbiniekus. To kā sociālo aizsardzību definēt, manuprāt, ir ļoti grūti," saka Šuvajevs.

Marta beigās kļuva zināms, ka airBaltic plāno atlaist 700 darbiniekus. Valdība sākumā palielināja kompānijas pamatkapitālu par 36 miljoniem eiro, savukārt maijā nolēma ieguldīt vēl līdz 250 miljoniem eiro.

Kompānija airBaltic uz jautājumu par to, kā tiek plānots izmantot pamatkapitāla palielinājumam paredzētos 286 miljonus eiro, atbildēja: "Atbalsts galvenokārt tiks izmantots darbinieku atalgojuma nodrošināšanai, lidmašīnu izmaksām (līzings, tehniskā apkope, apdrošināšana, u.c.), kā arī citām uzņēmuma fiksētajām saistībām."

Finanšu ministrija Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis atzīmēja Re:Check, ka ziņojumā sacīto nevar skatīt atrauti no pielikuma, jeb minētās tabulas, kurā redzams, kam tieši ir paredzēta nauda. Tostarp trešās daļas nosaukums, "Pabalsti un esošās situācijas saglabāšana", pēc viņa sacītā, norāda uz to, ka nauda nav paredzēta tikai pabalstiem un esošās situācijas saglabāšanai privātpersonām.

Latvija atpaliek no kaimiņiem

Jāatzīmē, ka Baltijas valstu vidū Latvija Covid-19 krīzes laikā un pēc tās pabalstos iedzīvotājiem ir ieguldījusi vismazāk; tāpat ir saņemta kritika par to, ka atbalsts nepienākas daudziem, kam tas ir nepieciešams.

Igaunija vien līdz maija pirmās nedēļas dīkstāves pabalstos izmaksāja 206 miljonus eiro, Lietuva līdz 20. maijam darbavietu saglabāšanai un ienākumu saglabāšanai izmaksāja 146 miljonus eiro.

Latvija līdz 10. jūnijam dīkstāves pabalstos izmaksāja 43 miljonus eiro. Arī Lietuva nolēma vairumam ģimeņu izmaksāt vienreizēju pabalstu 120 eiro apmērā par katru bērnu un 200 eiro par bērnu ar īpašām vajadzībām vai, ja bērns aug ģimenē ar zemu ienākumu līmeni. Šim mērķim tiks iztērēti 72 miljoni eiro. Tiesa, Covid-19 dēļ Latvijā pieņemtie drošības pasākumi bijuši salīdzinoši mīkstāki, tādējādi to ietekme uz ekonomiku visās valstīs nav vienāda.

Secinājums: premjerministra un finanšu ministra sacītais, ka trešā daļa no 2 miljardiem eiro krīzes pārvarēšanai ir paredzēta pabalstiem, maldina iedzīvotājus. Dīkstāves pabalsti un cita veida pabalsti privātpersonām ir tikai neliela daļa no minētās trešdaļas. Ieguldījumi valsts kompānijās – tas ir netiešs atbalsts to darbiniekiem, taču ne pabalsti, savukārt daļa naudas ir paredzēta mērķiem, kuri nekādā veidā nav saistīti ar cilvēku nespēju saņemt ienākumus.

197
Tagi:
nauda, pabalsts, valdība
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Latvijas valdība noteikusi dīkstāves perioda beigu datumu
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

4
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

4
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

4
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

4
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Jevgēņijs Primakovs

Pārmaiņu ceļš: kādas reformas šogad sagaida "Rossotrudņičestvo"

0
(atjaunots 18:51 12.08.2020)
Nosaukuma maiņa, kvotu palielināšana studentiem un darbs ar pazīstamiem skatuves māksliniekiem – tā ir tikai maza daļa no jaunās aģentūras stratēģijas.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik, Danara Kurmanova. Jau šī gada jūnija beigās kļuva zināms: aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītāja amatā iecelts Valsts domes deputāts un televīzijas žurnālists Jevgēņijs Primakovs.

Pirmajā amatā stāšanās dienā Primakovs apsolīja medijiem, ka tagad iestādi gaida "lielas pārmaiņas". Tomēr detaļas viņš atklāja vien 11. augustā, savas tiešsaistes lekcijas laikā.

Sputnik stāsta par vissvarīgākajām aģentūras jaunās programmas detaļām.

Nekāda maigā spēka

Pirmām kārtām jaunais "Rossotrudņičestvo" vadītājs piedāvāja aģentūras partneriem atteikties no termina "maigais spēks" – jo, kā pats atzinās, necieš to.

"Tas ir kaut kas nesaprotams un nav mūsu izdomāts," paziņoja Jevgēņijs Primakovs pašā lekcijas sākumā. Un metās skaidrojumos: "Rossotrudņičestvo" sākotnējais mērķis bija nevis spēka pielietošanā, bet gan starptautiska komforta un miera nodrošināšanā. Ar kultūras un izglītības programmu starpniecību aģentūra rada labvēlīgus attīstības nosacījumus gan pašai Krievijai, gan partnervalstīm.

Tālāk vairāk: pēc Primakova sacītā, "Rossotrudņičestvo" aiziet arī no humanitārās klātbūtnes idejas.

"Tas ir vecs koncepts," paskaidroja savu lēmumu vadītājs. "Mums ir jāpāriet no humanitārās klātbūtnes pie humanitārās ietekmes, kura palīdz saglabāt mieru."

Šādas ietekmes piemēra kārtā viņš minēja traģēdiju Beirūtā, kad aģentūra pirmo reizi piedalījās ārstu nosūtīšanā palīgā cietušajiem. Šo akciju Primakovs nosauca par simbolisku un piebilda: tieši šādi pasākumi veicina to, lai ārzemēs pret Krieviju izturas draudzīgāk. Tās parāda, ka aģentūras rīcībā nav nekāda spēka – tikai un vienīgi tiekšanās pie solidaritātes.

Darbs non-stop režīmā

Pirms atklātās lekcijas rīkošanas Jevgēņijs Primakovs aptuveni mēnesi pētīja "Rossotrudņičestvo" darbu un nonāca pie secinājuma: reformas aģentūrā ir jāsāk ar krievu klubu tīklu.

"Tiem ir jāstrādā nevis no pasākuma pie pasākuma, bet gan pastāvīgi," paziņoja Primakovs. "Tai ir jābūt tieši klubu sistēmai, lai dalībnieki varētu atnākt, kad grib, parunāt viens ar otru, palasīt grāmatas. Jo šie centri ārzemēs pastāv tieši cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama komunikācija ar Krieviju."  

Pēc Primakova domām, katram klubam jāorientējas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušo iedzīvotāju grupām, jo ārzemēs dzīvo daudzi PSRS laikos dzimušie, kuriem tuvojas pensijas vecums. Turklāt katrā vecuma kategorijā ir nepieciešamas individuālas aktivitātes formas.

"Mums nevajag pasākumu formātu ķeksīša pēc, kad viesus dzirdina ar tēju," sacīja Jevgēņijs Primakovs un aicināja aģentūras darbiniekus maksimāli aiziet no idejām "Krievu mūzikas diena" vai "Krievu pelmeņa svētki" stilā.

Tomēr krievu klubu darba režīma izmainīšanā pastāv viena problēma. Daudzi krievu centri atrodas KF vēstniecību ēkās, un tik vienkārši tajās nevar ieiet.

"Tāpēc tagad sāksim darbu ar tiem centriem, kuros jauno sistēmu izveidot ir iespējams," sacīja Primakovs.

Bez slavenībām neiztikt

"Rossotrudņičestvo" būs nepieciešama arī pareiza producēšana. Aģentūras galvenā auditorija ir jaunieši, un jaunos cilvēkus interesē popkultūra: mūsdienu mūzika, grāmatas, filmas un seriāli. Ar tā visa starpniecību topošie studenti var aizrauties ar krievu kultūru kopumā, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Viņaprāt, svarīgi ir iepazīstināt jauniešus ar klasiku. Taču nedrīkst nomest no svariem jaunībai raksturīgas aizraušanās un intereses.

"Maz kurš sāka mācīties angļu valodu, lai orģinālā lasītu Šekspīru, lai gan tādi cilvēki arī ir," pateica aģentūras vadītājs. "Mūsdienu jauniešiem valoda – tā pirmām kārtām ir sociālās un ekonomiskās iespējas."

Šajā sakarā "Rossotrudņičestvo" ir jāaicina vairāk slavenu skatuves mākslinieku uz ārzemju pasākumiem, paziņoja Primakovs.

"Tiem ir jābūt cilvēkiem, par kuriem runā visur," secināja viņš. "Nevis tikai maziem radošiem kolektīviem, par kuriem runās tikpat mazā kompānijā."

Viss pa jaunam

Tiesa, arī pats nosaukums "Rossotrudņičestvo" neskan īpaši stilīgi un saprotami cilvēkiem, kuri neprot tik labi krievu valodu, uzskata Jevgēņijs Primakovs. Tādēļ aģentūrai ir nepieciešams rebrendings, un jāpārdēvē ir ne tikai pati iestāde, bet arī Krievijas zinātnes un kultūras centri (KZKC).

"KZKC – tā vispār ir šausmīga abreviatūra, kā arī pats vārds "Rossotrudņičestvo". Ārzemnieks nespēj to izrunāt," spriež Primakovs.

Tomēr iestāde saglabās oficiālo nosaukumu "Neatkarīgo Valstu Sadraudzības, ārzemēs dzīvojošo tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālā aģentūra". Jāmaina ir tikai ārējais zīmols nekrievvalodīgai auditorijai. Krievvalodīgos cilvēkus vārds "Rossotrudņičestvo" nenobiedēs. Savukārt jauna nosaukuma izveidošana aģentūrai vedīs pie daudziem nevajadzīgiem tēriņiem – kaut vai izkārtņu un oficiālo veidlapu nomaiņa. Galu galā, šo naudu var iztērēt kaut kam lietderīgākam, uzskata Jevgēņijs Primakovs.

Vispār, liekas, racionalitāte un taupība kļuva par noteicošajiem faktoriem Primakova stratēģijā. Arī zīmola menedžerus jaunās abreviatūras izveidošanai viņš neplāno nolīgt. Tā vietā viņš vēlas sarīkot atvērtu konkursu, lai aģentūras nosaukumu izdomā studenti, kuri reiz iestājās Krievijas universitātēs ar "Rossotrudņičestvo" starpniecību. Kā šo ideju skaidro pats Primakovs, šī lēmuma loģika ir acīmredzama – neviens neizjutīs zīmola koncepciju projektam labāk, nekā pats projekta dalībnieks.

Uzsvars uz NVS

Nodarbojoties ar jauniem projektiem, "Rossotrudņičestvo" nemet pie malas Krievijas izglītības virzīšanu, steidz iedrošināt klausītājus Jevgēņijs Primakovs lekcijas beigās.

"Pēc KF prezidenta dekrēta kvotas bezmaksas studijām ārzemju studentiem palielinās divas reizes tuvāko dažu gadu laikā. Šobrīd to apjoms sastāda 15 tūkstošus," sacīja viņš.

Turklāt aģentūra tiecas atbalstīt jebkādus izglītības projektus, kas ir saistīti ar Krieviju un krievu valodu, vai tā ir liela universitāte vai arī lauku bērnudārzs.

"Pat ja kāds ārzemēs pagalmā izveidojis grupu un māca krievu pasakas, tas jau ir lieliski," sacīja Primakovs.

Tāpat "Rossotrudņičestvo" veltīs vairāk uzmanības analītikai, lai vēl labāk izprastu, kas interesē mūsdienu jaunatni. Šim nolūkam aģentūra grasās kardināli mainīt mājaslapu.

"Cilvēkiem ir jābūt interesanti sekot līdzi Krievijas humanitārajai darbībai, savukārt mūsu mājaslapā esošajā veidā neviens pie vesela prāta izklaides pēc nelīdīs," saka Jevgēņijs Primakovs. "Tas ir jāpadara lasāmāks."

Visas šīs darbības, neapšaubāmi, prasa laiku, tā kā aģentūra strādā stingros rāmjos – katrs projekts ir jāapstiprina vismaz gadu pirms starta. Taču "Rossotrudņičestvo" sola, ka pateicoties jauninājumiem organizācija kļūs vēl atvērtāka.

"Tas palīdzēs cīnīties ar veciem stereotipiem, kuri varēja rasties ikvienam attiecībā uz mūsu aģentūru reputācijas trūkumu dēļ, kuri mums no vecajiem laikiem, protams, ir saglabājušies," nobeigumā sacīja Primakovs.

0
Pēc temata
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju