Biroja darbinieks

Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem

40
(atjaunots 09:36 25.06.2020)
Trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā bezdarbnieku skaits pieaudzis par 22,5 tūkstošiem cilvēku.

RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Maijā Latvijā faktiskā bezdarba līmenis sastādīja 9,6%, kas ir par 0,4% vairāk, nekā aprīlī, vēsta BNN ar atsauci uz Centrālo statistikas pārvaldi.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis sastāda 8,4%, kas arī ir par 0,4% vairāk, salīdzinot ar aprīli.

Faktiskā bezdarba līmenis gada skatījumā ir pieaudzis par 3,3%, savukārt reģistrētā bezdarba līmenis – par 2,3%.

2020. gada maijā Latvijā bija 93,5 tūkstoši bezdarbnieku, jeb par četriem tūkstošiem vairāk, nekā aprīlī, un par 32,6 tūkstošiem vairāk, nekā pērn. Trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā bezdarbnieku skaita palielinājies par 22,5 tūkstošiem.

Iepriekš Ministru kabinets atbalstīja grozījumus noteikumos par nodarbinātības veicināšanas un bezdarba mazināšanas pasākumiem. Dīkstāves pabalstu izmaksa tiks izbeigta pēc 30. jūnija, to vietā tiks ieviesta algu subsidēšana uz laiku līdz 4 mēnešiem.

Subsidēt varēs līdz pusei no darbinieka algas, maksimālais subsīdiju apmērs sastādīs 430 eiro.

Lai mazinātu negodprātīgas palīdzības izmantošanas risku, paredzēts, ka viena uzņēmuma bezdarbnieki varēs piedalīties kādā no subsidētās nodarbinātības pasākumiem tikai vienu reizi.

Lai veicinātu pastāvīgo darbavietu izvedi, darba devējam būs pienākums nodrošināt darbu savam darbiniekam ne mazāk kā trīs mēnešu garumā pēc subsīdiju perioda beigām.

Subsidētās nodarbinātības programmā varēs piedalīties līdz 50% kopējā nodarbināto skaita uzņēmumā, taču ne vairāk par 20 bezdarbniekiem.

Iesniegt pieteikumus dalībai subsidētās nodarbinātības pasākumos uzņēmēji var līdz 2021. gada 31. decembrim. Plānotais finansējums sastādīs 23,5 miljonus eiro, plānots atbalstīt 15 tūkstošus bezdarbnieku.

Darbu zaudējušajiem studentiem paredzētas iemaņu attīstības programmas augstskolās. Par dalību programmā viņi saņems stipendiju – 10 eiro dienā. Bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarba pabalstus, varēs piedalīties sabiedriskos darbos un saņemt par to 200 eiro. Dalības periods sabiedriskos darbos tiks pagarināts no 4 līdz 6 mēnešiem.

Ar pabalstu saņemšanu var rēķināties personas, kuras laikā līdz vienam gadam līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai pabeidzas augstskolu vai koledžu, taču saņēma bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām. Saskaņā ar likumu, pabalstu jaunajiem speciālistiem plānots izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, sekojošos divus mēnešus – 375 eiro apmērā. Pabalsts tiks izmaksāts līdz brīdim, kamēr persona nebūs zaudējusi bezdarbnieka statusu, taču ne ilgāk par četriem mēnešiem vai līdz 2020. gada beigām.

40
Tagi:
pabalsts, bezdarba līmenis, bezdarbs
Pēc temata
Deviņi tūkstoši pusotra mēneša laikā: Latvijā notiek kolektīvās atlaišanas
Latvijas kompānijas turpina atlaist darbiniekus: mēneša laikā 11 000 jaunu bezdarbnieku
Petraviča: reģioni gandrīz nejūt krīzi
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

1
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

1
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
Covid-19

Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie

17
(atjaunots 12:05 26.11.2020)
Daugavpils reģionālā slimnīca nemeklē, kas vainojams par epidemioloģiskas situācijas pasliktināšanos – vienkārši saprot, ka tā būs nākamā robeža, kad klīnikas Rīgā pārpildīs pacienti.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Būtu nepareizi vainot pašvaldības administrāciju par epidemioloģiskās situācijas paplašināšanos Daugavpilī, - tas bija neizbēgami, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Iepriekš valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus Daugavpilī un 11 citās pašvaldībās, ņemot vērā Covid-19 izplatības augsto līmeni. Pasākumi skāruši skolēnu un studentu mācības klātienē, sabiedriskā transporta, kultūras iestāžu un tirdzniecības uzņēmumu darbību.

"Tendences liecina, ka situācija pasliktinās ne tikai Daugavpils administratīvajā teritorijā. Jau pirms divām nedēļām slimnīca vairāk nodarbojās ar pacientu ārstēšanu un izolāciju no citām teritorijām reģionā, veda arī pacientus no ļoti tālām vietām. Tomēr jau toreiz šķita neizbēgama situācijas pasliktināšanās pašā Daugavpilī, un tā notika," pastāstīja Semjonovs.

Viņš norādīja, ka slimnīca ir pārsniegusi 50 stacionāros izvietoto Covid-19 pacientu slieksni. Tagad rādītājs zem šī sliekšņa nekrītas.

"Jāsaprot, ka pastāv divu veidu statistika un informacija. Slimnīcas rīcībā ir tieši dati par inficēto pacientu ārstēšanu, nedalot viņus atbilstoši piederībai noteiktai administratīvai teritorijai. Kolēģi savā diskusijā izmanto Slimību profilakses un kontroles centra datus, kas ņem vērā pacientu deklarēto dzīvesvietu," paskaidroja DRS ārsts.

Semjonovs uzsvēra: viņš neuzskata, ka būtu pareizi vainot pašvaldību vai Veselības ministriju par situācijas pasliktināšanos.

"Jau vasarā bija skaidrs, ka koronavīruss ir kopēja problēma, un tā jārisina kopīgi. Mēs pastāvīgi audzējam potenciālu, negaidot pacientu skaita reālu krasu pieaugumu, un neļaujam samazināties brīvo "kovida" gultasvietu skaitam vairāk nekā par 50% - tūlīt organizējam papildu vietas," skaidroja mediķis.

Viņš piezīmēja, ka DRS ļoti labi saprot, ka nevar pastāvīgi cerēt uz universitātes klīnikām.

"Pienāks brīdis, kad pacienti tās pārpildīs, un mūsu slimnīca kļūs par nākamo robežu. Tāpēc mēs maksimāli iedziļināmies procesā, palīdzam kontrolēt situāciju, pastāvīgi uzturam sakarus ar kolēģiem no Krāslavas un Preiļiem," atzīmēja Semjonovs.

Slimnīcā mēdz būt problēmas ar aizsarglīdzekļiem un eksprestestiem pacienta diagnozes diferenciācijai, atzina Sputnik sarunbiedrs. Viņš uzsvēra, ka arī tādi jautājumi jārisina kopīgi.

"Situācija ir slikti prognozējama, tā ir smaga "šeit un tagad". Daudziem spriedze ir maksimāla, taču vajag to atlikt pie malas un risināt kopējo problēmu," secināja Semjonovs.

Aizvadītās diennakts laikā Latvijā fiksēti 580 jauni Covid-19 gadījumi, deviņi cilvēki ir miruši. Kopš epidēmijas sākuma reģistrēti 14 273 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 184 cilvēki miruši. Veselības ministre Ilze Viņķele aicināja negaidīt, ka 6. decembrī tiks atcelts ārkārtējās situācijas režīms, kā bija plānots agrāk.

17
Tagi:
pandēmija, mediķi, Daugavpils
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
"Sarkanais karogs": ārste pastāstīja, kādus simptomus ignorējuši ar Covid-19 mirušie