Jūras velšu zupa, foto no arhīva

Gardēžu svētki: Rīgas restorānu nedēļa izvedīs no komas tūrisma industriju

84
(atjaunots 10:05 24.06.2020)
Galvaspilsētā tuvojas Rīgas restorānu nedēļa, kura norisināsies no 29. jūnija līdz 12. jūlijam; jau šobrīd ir zināms, kāds ir visizsmalcinātākais ēdiens, kas tiks piedāvāts viesiem.

RĪGA, 24. jūnijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Pēc ilgstoša klusuma Latvijas iedzīvotājus sagaida aktīva Rīgas restorānu nedēļa, kura notiks no 29. jūnija līdz 12. jūlijam. Par savu dalību projektā jau ir paziņojušas 32 galvaspilsētas iestādes, tai skaitā "3 pavāru restorāns "Tam labam būs augt!"", "Dome", "Kaļķu vārti" un citi. Četrpadsmit dienu garumā galvaspilsētas labākās iestādes priecēs ar trīs ēdienu ēdienkartēm par patīkamām cenām – 20 vai 25 eiro. Svarīga nianse: lai piedalītos gardēžu svētkos, būs jāveic iepriekšēja rezervācija. Restorānu ēdienkarte ir publicēta portālā liveriga.com.

Trends: bet kas ir pavārs?

Restorānu nedēļa tiek rīkota Rīgas Tūrisma attīstības biroja nesen iesāktās informatīvās kampaņas "Rīga bez tevis – nav Rīga!" ietvaros. Tās mērķis ir atklāt cilvēkiem jaunas interesantas vietas Latvijas galvaspilsētā, kā arī izvest no krīzes apkalpošanas nozares tūrisma industriju. Vieni no galvenajiem šīs kampaņas personāžiem ir Rīgas restorāni un kafejnīcas, ilggadēji "Live Rīga" partneri.

Vienā no nesenajiem Rīgas Tūrisma attīstības biroja vebināriem noskaidrojās, ka potenciālos klientus šāda personificēta pieeja šodien piesaista daudz vairāk, nekā visādi skaisti mārketinga vārdiņi. Starptautiskās asociācijas World Food Travel direktors Eriks Volfs uzsvēra, ka gastrotūrisms pārvērties vienā no vadošajiem trendiem: "Interese par ēdieniem un dzērieniem turpina pieaugt. Divas trešdaļas ceļotāju uzskata, ka šodien tie ir svarīgāki, nekā pirms pieciem gadiem. 53% cilvēku dodas ārzemju braucienos, lai iepazītos ar jaunām garšām. Savukārt 64% vietējo iedzīvotāju izrāda interesi par autentiskām kulinārijas tradīcijām."

Tieši šī kategorija šodien rada īpašu interesi – ir īstais laiks attīstīt iekšējo tūrismu un pētīt Latvijas gastronomisko daudzveidību laikā, kad ārzemnieku skaits ir neliels. Pēc eksperta domām, šodien cilvēki vairs tik viegli neuzķeras uz mārketinga stiķiem – terminiem "lokālais" un "autentiskais". Viņus daudz vairāk interesē reālas personības, kas stāv aiz ēdienu gatavošanas – pavāri, viņu vārdi un sejas, pieredze un sasniegumi.

Sociālo tīklu ietekme uz restorānu izvēli šodien ir ievērojami mazinājusies – Facebook tagad ieklausās par 30% mazāk cilvēku. Prioritāte ir nostāstiem un personīgajām rekomendācijām no draugiem WhatsApp un Viber ziņapmaiņas lietotnēs. Tādēļ tā saucamais "personal touch" mūsdienās gūst virsroku itin visā.

Latvijas delikateses: eklērs ar reņģēm un buka belašs

"Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu – restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," stāsta Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Restorānu nedēļas laikā darbojas tikai divas cenas – 20 un 25 eiro. Trīs ēdienu ēdienkarti 20 eiro vērtībā piedāvā restorāni "AC Lounge", "Annas dārzs", "B-Bārs restorāns", "Bon Vivant", "Čarlstons", "Čemodāns", "Duvel’s Pub", "Easy Wine", "Elements", "Ferma", "Hercogs Ķīpsala", "Key to Riga", "Laivu centrs", "Le Sommet", "Moltto Grill&Wine", "Mākslas muzeja restorāns", "Neiburgs", "Niklāvs", "Osta", "OZO restorāns", "Panorāma" un "Tinto".

Savukārt 25 eiro kategorijā piedalās restorāni "3 pavāru restorāns "Tam labam būs augt!", "Dome", "Entresol", "Forest", "Garage", "Kaļķu vārti", "Kolonāde.Mūsu stāsti…", "Restorāns 3", "St. Petrus" un "Stage 22".

Rīgas restorānu nedēļas izsmalcinātāko piedāvājumu vidū ir ar kūpinātu reņģu krēmu un kraukšķīgām jūras zālēm pildīts sāļais eklērs, buka belašs un vītinātu biešu velingtons.

84
Pēc temata
Baltkrievija kopā ar Latviju un Lietuvu attīstīs gastronomiskos maršrutus
Ka tik atpakaļ neslēdz: kā viesmīlības industrijā uztvēra robežu atvēršanu
Desmitiem uzņēmumu var slēgt durvis: restorāni lūdz samazināt nodokļus
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

4
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

4
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
Koronavīruss

Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi

4
(atjaunots 12:07 15.08.2020)
Modes vēsmas atspoguļojas ne tikai mūsu dzīvē, bet arī atkritumos, ko atstājam aiz sevis. Diemžēl tie dažkārt uzkrājas piekrastē. Kādi jauni atkritumi šogad atrasti pludmalēs Latvijā.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Jau devīto reizi Latvijā notika kampaņa "Mana jūra", kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību jūras un piekrastes piesārņošanai.

Šogad ekspedīcijas laikā pludmalēs tika atrasti divu jaunu tipu atkritumi, kanālam TV3 pastāstīja kampaņas organizators, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

"Covid-19 (piemēram, sejas maskas) atkritumi ir atrasti arī Latvijas pludmalēs. Otrs jaunā veida atkritums, kas, manuprāt, perspektīvā varētu būt vēl briesmīgāks par jau zināmiem cigarešu izsmēķiem, tie ir šie jaunie tabakas karsējamo iekārtu izsmēķu atkritumi," pastāstīja Ulme.

Tāpat šogad jūras krastā atrastas akmeņogles.

"Tām tādas tiešas ietekmes pludmalē atšķirībā no plastmasas nav, bet tomēr norāda uz šo problēmu kaut kādu lietu transportēšanā. Varbūt izmestas pirms 20 gadiem un turpina skaloties krastā.

Pat ja nevaram runāt par toksiskām ietekmēm, ļoti žēl, ka šogad krastā Kolkā redzējām, ka tā pludmale ir tik pārsātināta ar akmeņoglēm, ka bērni no tām veido rotājumus," stāstīja Ulme.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros notika Baltijas jūru piesārņojošo atkritumu monitorings. Kampaņa ilga no 15. jūlija līdz 14. augustam. Kampaņas mērķis ir apvienot Latvijas iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus, lai kopīgiem spēkiem pasargātu Baltijas piekrasti.

4
Tagi:
atkritumi, dabas aizsardzība, Latvija
Pēc temata
Trešā daļa produktu valstī nonāk atkritumos
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Pierīgas mežus okupējuši bezpajumtnieki
Ik gadu Daugavā tiek ieplūdināts miljoniem kubikmetru netīru notekūdeņu