Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
(atjaunots 17:11 23.06.2020)
Atšķirībā no tā, kas tiek rādīts filmās, slīcējs reti pagūst pasaukt palīgā; ko vēl ir svarīgi neaizmirst, atpūšoties pie ūdens.RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Rezervāciju statistika liecina, ka šajos Jāņos īpaši populāras ir viesnīcas un kempingi pie jūras, ezeriem un upēm. Tas uztrauc glābējus, jo tieši svētku laikā viņiem bieži nākas glābt no nelaimes piedzērušos peldētājus.
Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sarīkoja slīcēju glābšanas mācības, kā arī noslīkušo meklēšanas mācības, vēsta TV3.
VUGD atzīmē, ka tieši alkohola reibumā bieži rodas vēlme aizpeldēt tālāk par pārējiem, pārpeldēt pāri upei, ienirt ar galvu uz priekšu. Tieši piedzērušies slīkst visbiežāk, jo alkohols mazina koordināciju un reakcijas ātrumu, un cilvēks vairs nespēj adekvāti novērtēt to, cik tālu viņš ir aizpeldējis un cik spēka būs nepieciešams, lai aizpeldētu atpakaļ.
Glābēji atzīmē, ka slīcēji parasti nepaspēj pasaukt palīgā, kā tas tiek rādīts filmās. Sākas panika, cilvēki aizrijas ar ūdeni un noslīkst 20 sekundēs. Ja viņiem izdodas nokļūt virs ūdens, viņi cenšas ieelpot, nevis sākt kliegt, jo fizioloģiski elpošana ir svarīgāka par runāšanu, paskaidroja VUGD pārstāvis Agris Asups.
Ja jūs redzat slīcēju, jāizsauc glābēji pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk jānorāda notikuma vieta un ceļš pie tās. Taču bieži vien jau nirējiem nākas vilkt ārā noslīkušo līķus.
"Diemžēl, bet lielākoties mēs nespējam ierasties, jo, ja cilvēks slīkšanas brīdī turas horizontālā stāvoklī, tad tā var noturēties virs ūdens no 20 līdz 60 sekundēm. Savukārt glābējiem no saģērbšanās un auto izbraukšanas paiet 90 sekundes," stāsta VUGD pārstāvis.
Pagājušajā gadā no maija līdz septembrim izdevās izglābt 24 cilvēkus, bet noslīka 49. Tādēļ glābēji atgādina, ka apkārtējiem nav jālaiž piedzērušos ne vien pie stūres, bet arī ūdenī.
Tāpat VUGD ir noraizējušies, ka daži vecāki brīvi laiž bērnus peldēties, bet paši paliek krastā.
"Ar bērniem atpūšoties pie ūdens ir jābūt dubultpiesardzīgiem. Būt ar bērniem pie ūdens nav atpūta. Tas ir kā darbs, jo ir nemitīgi jāuzrauga," uzsver Asups.
Bet, ja jūs nodarbojaties ar kaut kādu ūdens sporta veidu vai vadāt ūdens transportlīdzekli, katram ir jāvelk mugurā glābšanas veste.
Tagi:
Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.
Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.
Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.
Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.
Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.
Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".
"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.
Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.
Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.
"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.
"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.
Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.
"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.
Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.
"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.
Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.
"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.
Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.