RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Rezervāciju statistika liecina, ka šajos Jāņos īpaši populāras ir viesnīcas un kempingi pie jūras, ezeriem un upēm. Tas uztrauc glābējus, jo tieši svētku laikā viņiem bieži nākas glābt no nelaimes piedzērušos peldētājus.
Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sarīkoja slīcēju glābšanas mācības, kā arī noslīkušo meklēšanas mācības, vēsta TV3.
VUGD atzīmē, ka tieši alkohola reibumā bieži rodas vēlme aizpeldēt tālāk par pārējiem, pārpeldēt pāri upei, ienirt ar galvu uz priekšu. Tieši piedzērušies slīkst visbiežāk, jo alkohols mazina koordināciju un reakcijas ātrumu, un cilvēks vairs nespēj adekvāti novērtēt to, cik tālu viņš ir aizpeldējis un cik spēka būs nepieciešams, lai aizpeldētu atpakaļ.
Glābēji atzīmē, ka slīcēji parasti nepaspēj pasaukt palīgā, kā tas tiek rādīts filmās. Sākas panika, cilvēki aizrijas ar ūdeni un noslīkst 20 sekundēs. Ja viņiem izdodas nokļūt virs ūdens, viņi cenšas ieelpot, nevis sākt kliegt, jo fizioloģiski elpošana ir svarīgāka par runāšanu, paskaidroja VUGD pārstāvis Agris Asups.
Ja jūs redzat slīcēju, jāizsauc glābēji pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk jānorāda notikuma vieta un ceļš pie tās. Taču bieži vien jau nirējiem nākas vilkt ārā noslīkušo līķus.
"Diemžēl, bet lielākoties mēs nespējam ierasties, jo, ja cilvēks slīkšanas brīdī turas horizontālā stāvoklī, tad tā var noturēties virs ūdens no 20 līdz 60 sekundēm. Savukārt glābējiem no saģērbšanās un auto izbraukšanas paiet 90 sekundes," stāsta VUGD pārstāvis.
Pagājušajā gadā no maija līdz septembrim izdevās izglābt 24 cilvēkus, bet noslīka 49. Tādēļ glābēji atgādina, ka apkārtējiem nav jālaiž piedzērušos ne vien pie stūres, bet arī ūdenī.
Tāpat VUGD ir noraizējušies, ka daži vecāki brīvi laiž bērnus peldēties, bet paši paliek krastā.
"Ar bērniem atpūšoties pie ūdens ir jābūt dubultpiesardzīgiem. Būt ar bērniem pie ūdens nav atpūta. Tas ir kā darbs, jo ir nemitīgi jāuzrauga," uzsver Asups.
Bet, ja jūs nodarbojaties ar kaut kādu ūdens sporta veidu vai vadāt ūdens transportlīdzekli, katram ir jāvelk mugurā glābšanas veste.
RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.
"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.
Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana.https://t.co/3Mx6safbp0
— Valsts policija (@Valsts_policija) March 8, 2021
Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.
Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.
Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.
Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.
Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.
Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.
Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.
Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.
"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.
Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"
Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.
Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.
Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.
Šajā fotolentē mēs sakopojām sieviešu attēlus, kuras XX un XXI gadsimtā tika uzskatītas par atdarināšanas piemēru citām daiļa dzimuma pārstāvēm.
Sieviešu skaistuma ideāls, ko radīja amerikāņu ilustrators Čārlzs Dana Gibsons.
Amerikāņu mēmā kino aktrise Alise Džoisa
1930. gadu amerikāņu aktrise Džīna Hārlova
Leģendārā Ketrina Hepberna
Slavēnākā amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja Merilina Monro
Stila ikona - britu aktrise, modele, dejotāja un humanitārā darbiniece Odrija Hepberna
Amerikāņu aktrise Fēra Foseta
Austrāliešu supermodele Ella Makfersone
Britu supermodele Keita Mosa
Dziedātāja Kristīne Agilera
Amerikāņu realitātes šova zvaigzne Kima Kardašjana