Televizors, foto no arhīva

Kabeļtelevīzijas operatori lūdz prezidentu nediskriminēt kanālus krievu valodā

32
(atjaunots 15:35 23.06.2020)
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi, kuri aizliedz telekanālus krievu valodā, iedragās Latvijas operatoru konkurētspēju un veicinās pirātiskās televīzijas attīstību.

RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Biedrība "Elektronisko Sakaru Komersantu Asociācija" (ESKA) un biedrība "Latvijas Elektronisko Komunikāciju Asociācijas" (LEKA) nosūtīja prezidentam Egilam Levitam vēstuli ar lūgumu nodot atkārtotai apspriešanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi Elektronisko Plašsaziņas līdzekļu likumā", raksta Focus.lv.

Norādītās organizācijas pārstāv 26 valsts kabeļtelevīzijas operatoru intereses.

Pēc vēstules autoru domām, grozījumi elektronisko PSL likumā, kuriem jāveicina Latvijas informācijas telpas stiprināšana, savus mērķus nesasniegs. Turklāt likuma anotācijā nav nedz atsauču uz kaut kādiem pētījumiem, nedz uz statistiku vai ekspertu viedokli, kas apstiprinātu, ka valoda kā tāda var apdraudēt Latvijas nacionālo drošību vai mazināt tās piederību pie Eiropas kopējās kultūras telpas.

"Valoda ir cilvēku savstarpējās komunikācijas veids, un vairāk nekā septiņi miljardi pasaules iedzīvotāju runā vairāk nekā 7000 valodās. Šķiet, ka Latvija ir pirmā valsts pasaules demokrātiskajā daļā, kura, nu jau ar likuma normu grasās noteikt, ka valoda ir drauds," atzīmē ESKA valdes priekšsēdētājs Andrejs Čemodanovs.

"Valoda nedrīkstētu būt ierobežojums pēc būtības. Tas, kas gan varētu būt ierobežojums, ir saturs, radīts kādā no valodām, ja tas var tikt kvalificēts kā apdraudējums," uzsver LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

Tāpat LEKA un ESKA uzskata, iepriekš minētā likuma 19. panta 12.1. daļa, kura satur prasību, lai vismaz 80% apraides notiek ES valodās, ir pretrunā ar Satversmi un ierobežo vārda brīvību, īpašuma tiesības un nacionālo minoritāšu pārstāvju tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabīgumu.

Savā vēstulē organizācijas atsaucas uz Lietuvas pieredzi: būtībā ļoti līdzīgi grozījumi tika nodoti izvērtēšanai ES tiesā, kura nosprieda, ka šāda veida ierobežojumu ieviešanai jāatbilst normām, kuras aizstāv vārda brīvību un uzņēmējdarbību.

Turklāt LEKA un SEKA izteikušas bažas sakarā ar to, ka grozījumi iedragās Latvijas operatoru konkurētspējas un veicinās pirātiskā satura attīstību.

"Jau īstermiņā varam prognozēt, ka izsludinot šos grozījumus, Latvijā reģistrēto legālo operatoru skaits samazināsies, cilvēki zaudēs legālu darbu, valsts- nodokļus. Patlaban izskatās, ja valsts, ja tā var teikt, grūž tos skatītājus, kuri skatās saturu krievu, ukraiņu, baltkrievu un citās ne ES valodās kļūt par satura "pirātiem"," skaidro Čemodanovs.

Savā uzrunā prezidentam organizācijas lūdz atkārtoti izskatīt jautājumu Saeimā, iesaistīt apspriešanā arī nozares ekspertus un novērtēt visus riskus.

32
Tagi:
televīzijas kanāli, krievu valoda, likumdošana, mediji
Pēc temata
Mediju ētikas padomes vadītājs paudis viedokli par krievu valodas aizliegšanu TV Latvijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO: izbeidziet politisko cenzūru Latvijā
Lavrovs sniedzis vērtējumu valodas kvotu ieviešanai Latvijas televīzija tirgū
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

14
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

14
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

5
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

5
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus