Koka skaidas, foto no arhīva

Černobiļas mantojums: radiācijas avots, kas ir bīstamāks nekā pudelīte atkritumos

49
(atjaunots 17:18 22.06.2020)
Pat divus gadus pēc incidenta ar radioaktīvajiem pelniem kādā katlumājā Rīgā, Latvijā vēl joprojām nav normatīvu, kuri ierobežotu koksnes degvielas pieļaujamo izstarojumu.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Rādijs, kas nelielā daudzumā tika atrasts sadzīves atkritumos Getliņu poligonā, jau iecementēts speciālā formā un nogādāts radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons".

Tomēr daudz bīstamāks ir cits potenciāls atkritumu avots, raksta Neatkarīgā. Izrādās, Latvijā nav normatīvu, kas ierobežotu radiāciju kurināmajā koksnē – šķeldā un briketēs. Ja pircējs pats nekontrolē, viņš riskē saskarties ar Černobiļas katastrofas mantojumu.

Radioaktīvie atkritumi

Maija beigās sabiedrības interesi par radiāciju saviļņoja maza pudelīte, kas lika ieslēgties detektoram Getliņu vārtos iebūvētajā monitoringa iekārtā. Speciālisti konstatēja, ka atkritumos atrodas neliela stikla pudelīte ar kristālisku vielu, kas satur rādija izotopu 226Ra. Priekšmets bija izmests sadzīves atkritumos Dārzciema vai Pļavnieku rajonā.

Kodoldegviela, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Соломонов

Uz Valsts vides dienesta publisko aicinājumu tā īpašnieks neatsaucās, tāpēc par priekšmeta izcelsmi atliek tikai minēt. Tomēr tas nav Černobiļas AES mantojums – tur bija citi izotopi. Kopā ar pudelīti bija atrasta neaizpildīta veidlapiņa ar nosūtījumu juvelierim kausētājam. Iespējams, tā ir kāda juveliera darbā nepieciešama viela, taču tālākas izmeklēšanas nebūs. Iespējams, kāds sarīkoja mājās ģenerālu tīrīšanu un nevajadzīgo atradumu izmeta atkritumos. Tomēr tādi priekšmeti sadzīves atkritumos pagadās reti.

Taču pastāv kāda cita plaši lietota substance, kurā radiācija patiešām ir sastopama, tomēr tās pārbaude nav obligāta. Latvijā nav izstrādātas normas par to, cik liels radiācijas piesārņojums drīkst būt šķeldā. Valstī ir neskaitāmas katlumājas, un pārsvarā tajās nav radiācijas mērierīču. Tomēr šķelda no Ukrainas un Baltkrievijas, kas ir lētāka nekā pašu mājās saražotā, var saturēt paaugstinātu starojumu no Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 1986. gadā.

Radioaktīvie pelni "Rīgas siltumā"

Tāds gadījums konstatēts 2018. gadā uzņēmumā "Rīgas siltums". Rudens lietavu un plūdu seku dēļ bija apgrūtinātas vietējās šķeldas piegādes. Uzņēmums iegādājās importētu kurināmo, un tā pelnos tika konstatēts paaugstināts starojums. Pēc tam uzņēmums uzstādīja vārtus radiācijas mērīšanai šķeldā un pelnos. Kurināmā iepirkumos ierakstīja prasību, ka starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu, kas atbilst normālajam fonam vidē.

Medijos izskanēja izplatīta informācija, ka "Rīgas siltuma" katlumājās radioaktīva šķelda dedzināta vēl pusotru gadu garumā pēc šī notikuma, taču uzņēmums to kategoriski noliedz.

"Izskatās, kāds mums grib kaitēt," skaidroja valdes loceklis Raivis Elliņš.

Viņš apstiprināja, ka šķeldas piegādātājs ir tas pats, kurš pirms diviem gadiem bija atvedis piesārņoto kravu ‒ SIA "R Grupa", taču nekas tāds vairs nav atkārtojies, un nebūtu arī iespējams, jo radiācijas līmenis tiek kontrolēts gan Ziepniekkalnā, gan pārējās siltumcentrālēs. Darbiniekiem piešķirti dozimetri, pelni, kuros dabiskais starojuma fons ir augstāks, tiek izvesti uz Getliņiem, bet pašlaik tiekot pētīta Lietuvas prakse - tur pelnus no kurtuvēm izmanto ceļu būvē un koncentrētais starojums tiek izkliedēts.

Normatīvu nav

Patlaban "Rīgas siltums" plāno jaunu šķeldas iepirkumu – lielāko savā vēsturē. Prasība nepārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu nolikumā tajā iestrādāta. Taču citviet Latvijā - mazajās katlumājās par kaut kādu starojumu neviens neuztraucas, un šķeldas kravas no Baltkrievijas vai Ukrainas nav aizliegtas.

Pat pēc incidenta "Rīgas siltumā" 2018. gadā valstī joprojām nav izstrādāti normatīvi par pieļaujamo starojumu kurināmajā koksnē. Pastāv limits radiācijai atkritumos - tie ir 1000 bekereli uz kilogramu, tātad arī pelnos koncentrācija nedrīkst būt lielāka.

Tomēr radiācijai šķeldā ierobežojumu nav. Tātad, ja robežsargi tādu kravu ielaiž Latvijā, pircējs atradīsies, jo tā ir lētāka. Valsts vides dienests paskaidroja, ka uz valsts robežas radiācijas monitorings tiek nodrošināts kravām, izmantojot radiācijas vārtus un pārnēsājamās mēriekārtas, bet nelielu radioaktivitāti šķeldā konstatēt nevar.

Sarežģītā stāvoklī ir pašvaldības, jo iepirkumu konkursos galvenais noteikums ir cena, bet normu, kas aizliegtu pirkt šķeldu ar augstu starojuma līmeni, nav.

Radiācijas problēma ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņā. Ministra padomniece Agnese Vārpiņa apstiprināja, ka resoram ir zināms: atbilstoša regulējuma nav, tāpēc rit darbs pie tā.

49
Tagi:
atkritumi, Latvija, radiācija
Pēc temata
Salaspils kodolreaktors un sprādzieni tuvējā ģipša karjerā
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Ogles pievīlušas: kravu apgrozījums Latvijas ostās joprojām krītas
"Kā kara situācijā": Latvijas eksports ir krities par ceturto daļu. Vai Āzija palīdzēs
Tallink

Septembrī Tallink organizē reisu maršrutā Tallina Rīga Tallina

1
(atjaunots 18:30 12.08.2020)
Septembra sākumā no Latvijas galvaspilsēta uz Igaunijas galvaspilsētu varēs nokļūt ar prāmi, taču ir gaidāms tikai viens reiss.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Kuģniecības kompānija Tallink Grupp uzsāk biļešu tirdzniecību speciālajam kravu un pasažieru prāmja reisam maršrutā Tallina – Rīga – Tallina, tiek ziņots kompānijas mājaslapā.

Speciālo reisu izpildīs kuģis "Victoria I", kurš parasti apkalpo maršrutu Tallina – Stokholma.

Prāmis izies no Tallinas 4. septembrī, plkst. 18:00, ieradīsies Rīgā 5. septembrī, plkst. 10:30 un tajā pašā dienā, plkst. 18:00, dosies atpakaļceļā. Tallinā kuģis atgriezīsies svētdien, 6. septembrī, plkst. 10:30.

Pārdošanā ir biļetes gan vienā virzienā, gan turp un atpakaļ.

Tallink atgādina, ka uz kuģiem sakarā ar vīrusa izplatību joprojām ir spēkā stingri higiēnas noteikumi un dezinfekcijas prasības, ierobežots arī pasažieru skaits. Visiem pasažieriem biļešu reģistrācijas laikā ir jāapstiprina, ka viņi ir veseli un viņiem nav saslimšanas simptomu. Saslimušos pasažierus un personas ar slimības pazīmēs uz kuģa klāja nelaiž.

Šis nav pirmais jaunais Tallink reiss no Latvijas. Jūnijā prāmju operators atklāja maršrutu Rīga – Helsinki, kurš izrādījās ārkārtīgi populārs, savukārt jūlijā – maršrutu Rīga – Ālandu salas.

1
Tagi:
Tallink
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

4
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

4
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
F-15 Eagle

NATO rīkojas provokatīvi: KF ĀM redz konflikta potenciāla izaugsmi Baltijas jūras reģionā

0
(atjaunots 18:38 12.08.2020)
NATO darbības rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla izaugsmei Baltijas jūras reģionā, KF deeskalācijas piedāvājumi tika ignorēti, paziņoja KF ĀM.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. NATO darbības bieži vien robežojas ar provokāciju un agresiju, pilnvērtīga militārpersonu dialoga trūkuma apstākļos tas rada priekšnosacījumus konflikta potenciāla kāpumam tostarp Baltijas jūras reģionā, paziņoja intervijā RIA Novosti KF ĀM Otrā Eiropas departamenta direktors Sergejs Beļajevs.

Diplomāts atzīmēja, ka Krievijas Bruņoto spēku aktivitāte Baltijas jūrā, kā arī Arktikā ir krietni zemāka, nekā Ziemeļatlantijas aliansei. Krievija vairākkārt piedāvājusi partneriem militārās spriedzes deeskalācijas pasākumus, kuru vidū bija dialoga atjaunošana starp militārpersonām, mācību rajonu novirzīšana no Krievijas un NATO saskarsmes līnijas. Tāpat Krievijas militārpersonas un diplomāti rosina jautājumu par bīstamās militārās darbības un incidentu novēršanu Baltijas jūras un Melnās jūras reģionos, piedāvājot noteikt minimālo pietuvošanās distanci lidmašīnām un kuģiem, izmantot transponderus, informēt vienam otru par gaidāmajām mācībām, aicināt novērotājus uz manevriem.

Viņš atzīmēja, ka NATO Krievijas iniciatīvas būtībā ignorēja.

Iepriekš KF Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu paziņoja, ka Rietumu stratēģiskais virziens rada vislielākos draudus Krievijas militārajai drošībai. Aizsardzības ministrijas vadītājs paziņoja, ka draudu neitralizācijas nolūkos Rietumu militārajā apgabalā šogad ieplānoti 28 organizācijas pasākumi karaspēku kaujas sastāva pilnveidošanai, kuri tiek sinhronizēti ar mūsdienu ieroču piegādi.

Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar Krimas atkalapvienošanos ar KF un konflikta sākšanos Ukrainas austrumos. Sakarā ar it kā pieaugušo Krievijas "agresiju" NATO Varšavas samitā pieņēma lēmumu palielināt savu klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Pa vienam starptautisko spēku bataljonam tika izvietots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat palielinājies KF robežu tuvumā sabiedroto veikto militāro mācību skaits.

Maskavā ne vienu reizi vien ir paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas rosināšanā ar NATO – nedz Baltijas reģionā, nedz kur citus, un uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai NATO valstij. Pēc KF ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO labi zina, ka Maskavai nav nekādu uzbrukumu plānu. Alianse izmanto to kā ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Pēc KF ĀM vadītāja vietnieka Aleksandra Gruško sacītā, NATO darbības Krievija ņem vērā savā militārajā plānošanā.

0
Tagi:
Baltija, NATO
Pēc temata
Atklāta Baltijas vājā vieta situācijā, ja sāksies karš ar Krieviju
Pentagons paskaidroja, kāpēc bruņotie spēki tiek pārvietoti tuvāk Krievijas robežām
Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei