Koka skaidas, foto no arhīva

Černobiļas mantojums: radiācijas avots, kas ir bīstamāks nekā pudelīte atkritumos

62
(atjaunots 17:18 22.06.2020)
Pat divus gadus pēc incidenta ar radioaktīvajiem pelniem kādā katlumājā Rīgā, Latvijā vēl joprojām nav normatīvu, kuri ierobežotu koksnes degvielas pieļaujamo izstarojumu.

RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Rādijs, kas nelielā daudzumā tika atrasts sadzīves atkritumos Getliņu poligonā, jau iecementēts speciālā formā un nogādāts radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons".

Tomēr daudz bīstamāks ir cits potenciāls atkritumu avots, raksta Neatkarīgā. Izrādās, Latvijā nav normatīvu, kas ierobežotu radiāciju kurināmajā koksnē – šķeldā un briketēs. Ja pircējs pats nekontrolē, viņš riskē saskarties ar Černobiļas katastrofas mantojumu.

Radioaktīvie atkritumi

Maija beigās sabiedrības interesi par radiāciju saviļņoja maza pudelīte, kas lika ieslēgties detektoram Getliņu vārtos iebūvētajā monitoringa iekārtā. Speciālisti konstatēja, ka atkritumos atrodas neliela stikla pudelīte ar kristālisku vielu, kas satur rādija izotopu 226Ra. Priekšmets bija izmests sadzīves atkritumos Dārzciema vai Pļavnieku rajonā.

Kodoldegviela, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Соломонов

Uz Valsts vides dienesta publisko aicinājumu tā īpašnieks neatsaucās, tāpēc par priekšmeta izcelsmi atliek tikai minēt. Tomēr tas nav Černobiļas AES mantojums – tur bija citi izotopi. Kopā ar pudelīti bija atrasta neaizpildīta veidlapiņa ar nosūtījumu juvelierim kausētājam. Iespējams, tā ir kāda juveliera darbā nepieciešama viela, taču tālākas izmeklēšanas nebūs. Iespējams, kāds sarīkoja mājās ģenerālu tīrīšanu un nevajadzīgo atradumu izmeta atkritumos. Tomēr tādi priekšmeti sadzīves atkritumos pagadās reti.

Taču pastāv kāda cita plaši lietota substance, kurā radiācija patiešām ir sastopama, tomēr tās pārbaude nav obligāta. Latvijā nav izstrādātas normas par to, cik liels radiācijas piesārņojums drīkst būt šķeldā. Valstī ir neskaitāmas katlumājas, un pārsvarā tajās nav radiācijas mērierīču. Tomēr šķelda no Ukrainas un Baltkrievijas, kas ir lētāka nekā pašu mājās saražotā, var saturēt paaugstinātu starojumu no Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 1986. gadā.

Radioaktīvie pelni "Rīgas siltumā"

Tāds gadījums konstatēts 2018. gadā uzņēmumā "Rīgas siltums". Rudens lietavu un plūdu seku dēļ bija apgrūtinātas vietējās šķeldas piegādes. Uzņēmums iegādājās importētu kurināmo, un tā pelnos tika konstatēts paaugstināts starojums. Pēc tam uzņēmums uzstādīja vārtus radiācijas mērīšanai šķeldā un pelnos. Kurināmā iepirkumos ierakstīja prasību, ka starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu, kas atbilst normālajam fonam vidē.

Medijos izskanēja izplatīta informācija, ka "Rīgas siltuma" katlumājās radioaktīva šķelda dedzināta vēl pusotru gadu garumā pēc šī notikuma, taču uzņēmums to kategoriski noliedz.

"Izskatās, kāds mums grib kaitēt," skaidroja valdes loceklis Raivis Elliņš.

Viņš apstiprināja, ka šķeldas piegādātājs ir tas pats, kurš pirms diviem gadiem bija atvedis piesārņoto kravu ‒ SIA "R Grupa", taču nekas tāds vairs nav atkārtojies, un nebūtu arī iespējams, jo radiācijas līmenis tiek kontrolēts gan Ziepniekkalnā, gan pārējās siltumcentrālēs. Darbiniekiem piešķirti dozimetri, pelni, kuros dabiskais starojuma fons ir augstāks, tiek izvesti uz Getliņiem, bet pašlaik tiekot pētīta Lietuvas prakse - tur pelnus no kurtuvēm izmanto ceļu būvē un koncentrētais starojums tiek izkliedēts.

Normatīvu nav

Patlaban "Rīgas siltums" plāno jaunu šķeldas iepirkumu – lielāko savā vēsturē. Prasība nepārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu nolikumā tajā iestrādāta. Taču citviet Latvijā - mazajās katlumājās par kaut kādu starojumu neviens neuztraucas, un šķeldas kravas no Baltkrievijas vai Ukrainas nav aizliegtas.

Pat pēc incidenta "Rīgas siltumā" 2018. gadā valstī joprojām nav izstrādāti normatīvi par pieļaujamo starojumu kurināmajā koksnē. Pastāv limits radiācijai atkritumos - tie ir 1000 bekereli uz kilogramu, tātad arī pelnos koncentrācija nedrīkst būt lielāka.

Tomēr radiācijai šķeldā ierobežojumu nav. Tātad, ja robežsargi tādu kravu ielaiž Latvijā, pircējs atradīsies, jo tā ir lētāka. Valsts vides dienests paskaidroja, ka uz valsts robežas radiācijas monitorings tiek nodrošināts kravām, izmantojot radiācijas vārtus un pārnēsājamās mēriekārtas, bet nelielu radioaktivitāti šķeldā konstatēt nevar.

Sarežģītā stāvoklī ir pašvaldības, jo iepirkumu konkursos galvenais noteikums ir cena, bet normu, kas aizliegtu pirkt šķeldu ar augstu starojuma līmeni, nav.

Radiācijas problēma ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņā. Ministra padomniece Agnese Vārpiņa apstiprināja, ka resoram ir zināms: atbilstoša regulējuma nav, tāpēc rit darbs pie tā.

62
Tagi:
atkritumi, Latvija, radiācija
Pēc temata
Salaspils kodolreaktors un sprādzieni tuvējā ģipša karjerā
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Ogles pievīlušas: kravu apgrozījums Latvijas ostās joprojām krītas
"Kā kara situācijā": Latvijas eksports ir krities par ceturto daļu. Vai Āzija palīdzēs
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

26
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

26
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

42
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

42
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem