Fridays for Future Latvia

Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti

72
(atjaunots 15:54 20.06.2020)
Ekoaktīvisti sarīkojuši protesta akciju pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Viņi iebilst pret rūpniecības atkritumu izmešiem, mežu izciršanu Latvijā un cīnās par nākotni.

RĪGA, 20. jūnijs - Sputnik. Dabas aizstāvji no ekologu kustības "Fridays for future" Latvijā sapulcējās pie Brīvības pieminekļa ar aicinājumiem padomāt par ekoloģisko situāciju valstī.

Divdesmit jaunieši ieradās pie Brīvības pieminekļa un apgūlās uz asfalta ar plakātiem "Sistem change, not climate change!" un "Smells like teen spirit", kur vārds "spirit" pārsvītrots un aizvietots ar "pollution" – "Smird pēc piesārņojuma".

Акция молодежной организации Fridays for Future Latvia - Не вернемся к старым привычкам
© Sputnik / Sergey Melkonov
Jauniešu organizācijas "Fridays for Future" akcija - "Neatgriezīsimies pie vecajiem ieradumiem"

Tāpat izskanēja prasības pārtraukt atkritumu izmešanu Daugavā un nekontrolēto mežu izciršanu valstī.

Kustības "Fridays for future" dibinātāja Valentīna Burdukovska pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam, ka pēc Padomju Savienības sabrukuma Latvijā būtiski mazinājies rūpniecības līmenis, un tas valstij nākot par labu, taču ar to nepietiekot. Rūpniecības apjomam Latvijā vēl jasamazinas.

Viņa pastāstīja arī, ko patlaban dara Grēta Tūnberga.

Акция молодежной организации Fridays for Future Latvia - Не вернемся к старым привычкам
© Sputnik / Sergey Melkonov
Jauniešu organizācijas "Fridays for Future" akcija - "Neatgriezīsimies pie vecajiem ieradumiem"

Valentīna konstatēja, ka Tūnberga iedvesmojusi lielu skaitu akciju ekoloģijas aizstāvībai, jo, lai arī Eiropas Komisijai ir plāns samazināt ogļskābās gazes emisiju un palielināt zaļās enerģētikas daļu, nav skaidras izpratnes par to, kā šis plans īstenojams.

Protams, akcijā piemineta arī Krievija. Viena no aktīvistēm ieradās ar karogu "Glābiet Noriļsku". Kā zināms, šajā pilsētā nesen notika naftas produktu noplūde.

Акция молодежной организации Fridays for Future Latvia - Не вернемся к старым привычкам
© Sputnik / Sergey Melkonov
Jauniešu organizācijas "Fridays for Future" akcija - "Neatgriezīsimies pie vecajiem ieradumiem"

29. maijā Noriļskā guva bojājumus viens no dīzeļdegvielas rezervuāriem TEC-3 fundamenta balstu straujas nosēšanās rezultātā, un apkārtējā vidēļ noplūda aptuveni 21 tūkst. tonnu degvielas.

Aktīviste paskaidroja Sputnik Latvija korespondentam, ka Latvijā izprasta industriālās Noriļskas problema, jo arī Latvijā skan līdzīgi brīdinājuma "zvani", piemēram, kodolreaktors pie Salaspils, kas arī draud ar augsnes piesārņojumu.

Акция молодежной организации Fridays for Future Latvia - Не вернемся к старым привычкам
© Sputnik / Sergey Melkonov
Jauniešu organizācijas "Fridays for Future" akcija - "Neatgriezīsimies pie vecajiem ieradumiem"

Kustības "Fridays for future" pārstāvji pastāstīja, ka organizējuši jau aptuveni desmit akcijas sadarbībā ar Protesti.lv un neplāno apstāties.

Jau 19. jūnijā Protesti.lv aktīvisti un daļa dabas aizsardzības akcijas dalībnieku devās arī pie Polijas vēstniecības Latvijā, lai protestētu pret Polijas konservatīvās partijas "Likums un taisnība" rīcību – tā ierobežo LGBT aprindu tiesības.

72
Tagi:
ekoloģija, protesti, Rīga
Pēc temata
Lietuva piešķirs pusotru miljonu eiro uzņēmumiem, kuri rūpējas par ekoloģiju
Latvijas iedzīvotāji maksā augstākos vides nodokļus
Latvija pieprasa Eiropas Komisijai pastiprināt klimata mērķus
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

11
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

11
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

9
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

9
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību