Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Aizbraucis katrs piektais: Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES

67
(atjaunots 11:32 20.06.2020)
Kas visbiežāk pamet Latviju labākas dzīves meklējumos, kurp dodas migranti un kas draud valstij, ja situāciju neizdosies mainīt.

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik, Andrejs Solopenko. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 908 tūkst. cilvēku – par 12,3 tūkstošiem mazāk, nekā gadu iepriekš.

Iedzīvotāju skaita lejupslīdi nosaka ne tikai iedzīvotāju skaita dabiskais sarukums, kas saglabājas kopš 1991. gada, bet arī migrācija, kuras negatīvais saldo arī ir vērojams jau ilgu laiku.

Mīnus 360 tūkstoši

CSP oficiālie dati rāda, ka 15 gadu laikāl kopš iestāšanās ES, 2004. – 2019. gg. no Latvijas emigrējuši mazliet vairāk nekā 360 tūkstoši, tātad gandrīz 20% valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa aizbraukušo (84%) bija darbspējīga vecuma cilvēki – 15-64 gadus veci. Aizbraukušo vidū lielākā ir 25-44 gadu vecuma grupa, kuras īpatsvars starp emigrantiem sastādījis 45%. Nākamā lielākā ir 15-24 gadus vecu jauniešu grupa (22%), pēc tam cilvēki vecumā no 45 gadiem (21%) un tie, kas vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu (12%).

Kā redzams, lielākā daļa aizbraukušo ir iedzīvotāji pašā spēku plaukumā un reproduktīva vecuma jaunieši. Daudziem bija grūti sameklēt darbu, tāpēc viņi nolēma doties uz ārzemēm.

Tik nozīmīgs cilvēku aizplūdums ietekmēja Latvijā palikušo iedzīvotāju sastāvu vecuma ziņā – viņi sāka strauji novecot. Pēc statistikas datiem, 2020. gada sākumā 48% valsts iedzīvotāju ir vecāki par 45 gadiem. Vienlaikus 25-44 gadu vecuma grupa veido tikai 27% iedzīvotāju. Savukārt mazākā ir 15-24 gadu vecuma grupa (9%), par 15 gadiem jaunāku cilvēku grupā ir 16%.

Tas nepārprotami liecina, ka darspējīga un reproduktīva vecuma cilvēku valstī ir aizvien mazāk un mazāk, palikušie noveco, viņu skaits aizvien vairāk samazināsies. Masveida emigrācija un darspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās nekādi neveicināja valsts ātru atgūšanos pēc 2009.-2010. gada globālās ekonomiskās krīzes. Tāpat šie faktori ietekmēs pašreizējā koronavīrusa krīzē cietušās tautsaimniecības atjaunošanos.

Kurp dodas Latvijas valstspiederīgie?

CSP dati rāda, ka lielākā emigrantu plūsma dodas uz pirmajām 15 ES valstīm (70%), uz pārējām valstīm – tikai 5% aizbraukušo. Tikpat daudzi nolēmuši doties uz Eiropas brīvās ekonomiskās zonas valstīm (Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici) vai tālākām valstīm – ASV, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi. NVS valstīm devuši priekšroku 15% aizbraukušo.

Tātad Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju lielākā daļa aizbraukusi uz bagātajām Eiropas valstīm, kur gan algas ir lielākas, gan sociālā aizsardzība daudz labāka. Tāpēc visas valdības cerības uz to, ka aizbraukušie masveidā atgriezīsies dzimtenē, var uzskatīt par nepiepildāmām. Kurš tad gribēs pamest valsti, kur viņam ir darbs un pabalsts darba zaudēšanas gadījumā, ar ko viņš varēs normāli izdzīvot, un doties uz valsti, kas neko tamlīdzīgu piedāvāt nevar?

Gados jauno un darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukšanu veicina iespēja saņemt augstāko izglītību par salīdzinoši mazāku naudu nekā Latvijā, taču daudz kvalitatīvāku. Jauniešiem, kuri saņēmuši augstāko izglītību Lielbritānijā, Vācijā, Somijā un citās rietumvalstīs, ir daudz vieglāk atrast tur darbu.

Tātad valdības cerības uz to, ka pēc studijām jaunieši atgriezīsies Latvijā, arī ir nepiepildāmas. Ja netiks mainīta sistēma, ar katru gadu pieaugs prombraucošo jauniešu skaits. Jau sen pēc vidējās izglītības saņemšanas vakarējie skolēni teju vai veselām klasēm brauc prom studēt uz citām valstīm, un nav nekādas pārliecības par to, ka viņi varētu atgriezties.

Zaudēti piecpadsmit Tukumi

Etniskā sastāva ziņā 31% no tiem, kuri pametuši Latviju laikā no 2011. līdz 2019. gadam, ir krievi. 2020. gada sākumā Latvijas iedzīvotāju vidū 27% bija krievi, tātad šī grupa ir vairāk noskaņota pamest valsti. Tomēr situācija skar ne tikai viņus vien: 47% aizbraukušo ir latvieši, un, lai arī viņu daļa emigrantu vidū ir daudz mazāka nekā iedzīvotāju vidū (63%), problēma tik un tā smagi skar arī titulēto nāciju.

Emigrācijas rezultātā smagi cieš Latvijas reģioni. Aculiecinieki stāsta, ka daudzās mazās pilsētās provincē darbspējīga vecuma cilvēku gandrīz vairs nav. Par to liecina arī CSP dati: pēdējo 15 gadu laikā augstākais negatīvais migrācijas saldo izrādījies Rīgā, Latgalē un Kurzemē. Šajā laikā migrācijas negatīvā saldo dēļ Latvija ik gadus zaudējusi aptuveni tikpat daudz cilvēku, kā dzīvo tādā pilsētā, kā Tukums.

Latvijas iedzīvotāju sociālā neaizsargātība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kuri veicina darbspējīgā vecuma iedzīvotāju emigrāciju. Vienlaikus iedzīvotāju aizplūšanas un zemās dzimstības dēļ valstī sarūk nodokļu maksātāju skaits, tātad drīz vien sociālās apdrošināšanas sitēma saskarsies ar vēl lielākām grūtībām, izmaksājot pensijas, pabalstus un algas cilvēkiem, kuri tās saņem no budžeta.

Latvijas universitātes profesors ekonomists Mihails Hazans piesardzīgi lēš, ka emigrācijas nestie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljardus eiro. Šo summu veido gan nesaņemtie sociālie nodokļi, gan neizveidotās jaunās darba vietas, kas rezultātā nes ražošanas lejupslīdi un ekonomisko recesiju. Ja emigrācija netiks apturēta, veidojot labvēlīgākus apstākļus mājās palikušajiem, zaudējumi ar katru gadu pieaugs, jo darbspējīgo iedzīvotāju skaits aizvien saruks.

Taču valdība labprātāk cīnās ar vējdzirnavām, rēķinot "okupācijas seku" zaudējumus un piešķirot milzu līdzekļus aizsardzībai, lai tik nepievērstos reālajai problēmai.

Patiesībā tas gan ir saprotams: ja problēma tiks atzīta, nāksies meklēt ceļus tās risināšanai, taču, spriežot pēc visa, nekādas jēdzīgas stratēģijas šajā jautāumā Latvijas Ministru kabinetam nav.

67
Tagi:
migrācija, depopulācija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: Latvija ir piektā pasaulē depopulācijas līmeņa ziņā
Nav iemeslu un kas dzemdētu: Skudra nosauca Latvijas iedzīvotāju skaita krituma iemeslus
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

2
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

2
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

2
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
2
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad