Naudas maks. Foto no arhīva

"Pierādiet, no kurienes nauda": banka atstājusi skolotāju bez atvaļinājuma naudas

263
(atjaunots 19:48 19.06.2020)
Pedagoģe pirmajā atvaļinājuma dienā palikusi bez naudas, jo bankai šķita, ka pārskaitījums esot aizdomīgs, un tā bez brīdinājuma bloķēja viņas bankas karti.

RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Nepatīkamā situācijā nonākusi kāda skolotāja – pirmajā atvaļinājuma dienā viņa palikusi bez naudas. Banka bloķējusi viņas norēķinu karti un ieteikusi pierādīt finanšu izcelsmi. Savu sašutumu sieviete pauda Twitter.

"Darbs ieskaitīja atvaļinājuma naudu, banka nobloķēja karti. Tagad jāiet klātienē pierādīt, no kurienes un kāpēc man ir nauda. Esi sveicināta atvaļinājuma pirmā diena!" sarkastiski pastāstīja Liene.

​Komentētāji izteica pieņēmumus, kāda iemesla dēļ finanšu iestāde bloķējusi klientes karti.

Teroristi no skolas

"Laikam bankā figurē kā aizdomīga persona...atmazgā naudu un sponsorē teroristus," izteica versiju Dzintars.

​"Ja nauda ienāk no darba devēja, kurš ir regulāri veicis transfērus, to nevar uzskatīt par high risk, un nav nekas jāpierāda. Bankas nolaidība un neprofesionālisms, monitorējot klientus. Uzreiz bankā uz vietas iesniedz sūdzību un CC to uz FKTK," deva padomu lietotājs A.Ozo.

​​"Man tas pats bija ar Swedbanku. Man paskaidroja, ka, ja summa ir lielāka par noteiktu ciparu, tad viņi stopē visus. Bija jāskaidro un jāpieliek papīri. Skumji, bet savādāk naudu nedabūsi," par savu pieredzi pastāstīja Vjačeslavs Matvejevs.

​Tomēr izrādījās, ka vienīgie "teroristi", ko varētu finansēt Liene ar savu algu, ir mazi bērni.

"Ar skolotājas algu es tikai savus mazgadīgos teroristus varu nofinansēt," attauca sieviete.

​​"Stulbākais, ka deviņos no rīta vēl varēju norēķināties, 10os bez brīdinājuma karte jau bija bloķēta, jo ieskaitītā summa pārsniedza norādīto limitu. Kas man šķiet muļķīgi, jo naudu skaitīja darba devējs - skola, norādot, par kādu periodu," sūdzejās skolotāja.

​Liene atcerējās, ka bija spiesta aizpildīt anketu bankā "Citadele", lai palielinātu kontā norādīto limtu. Pēc tam banka izsniegusi viņai jaunu bankas karti, nu vairs nevaicājot, no kurienes nāk nauda. Veco bankas karti atbloķēt nav bijis iespējams, skolotāja pastāstīja.

Par laimi, incidents atrisinājies, tomēr, pēc Lienes domām, tāda bankas politika nekur neder. Viņa pat nopriecājās, ka šogad nav varējusi nekur aizbraukt atvaļinājumā.

"Mēs tieši par to spriedām vakar. Ja nebūtu pasaulē kovids, tad mēs aizvakar būtu aizlidojuši brīvdienās un vakar palikuši bez naudas," viņa bija sašutusi.

Pārejam pie skaidrās naudas

Citi komentētāji atzīmēja, ka Latvijā strādājošo banku neadekvātā reakcija jau daudzus spiedusi atteikties no sadarbības ar tām un pāriet pie skaidrās naudas.

"Par to (banku – red.) it kā runāja, ka esot mazāk apdauzīta kā pārējās, jo amīšu, bet izrādās, ka visas vienādas.. Jāmigrē uz skaidro. Man tā viens paziņa - kā saņem algu, tā bankomātā noņem. Saku, ka neērti taču, šis- toties bez pārsteigumiem," ieteica Viktors Silkalns.

"Man daudzi pazīstamie ir pārgājuši uz skaidru naudu, bet man tas šķiet tik neērti!" iebilda Liene.

​Atgādināsim, ka pērn Latvija nonāca naudas atmazgāšanas skandāla centrā un tai draudēja "pelēkais saraksts", kurā iekļūst valstis, kas nespēj tikt galāļ ar naudas atmazgāšanu, piemēram, Sīrija, Pakistāna un Jemena.

Lai nenokļūtu "pelēkajā sarakstā" un saglabātu ārvalstu investīcijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) spera radikālus soļus valsts finanšu sektora "tīrīšanai".

Galu galā pēdējā gada laikā ārvalstu kapitāla daļa Latvijas bankās kritusies divkart. Triju gadu laikā no Latvijas finanšu sektora aizkgājuši desmit miljardi eiro.

Pēdējā gada laikā gan privātajiem klientiem, gan juridiskajām personām izvirzītas krietni stingrākas prasības. Situācija ar kontiem bankās like klientiem atvērt kontus citu valstu bankās. Visbiežāk tiek izraudzītas bankas kaimiņvalstīs.

263
Tagi:
nauda, bankas, Latvija
Pēc temata
Redzeslokā ir katrs piektais: nauda bēg no Latvijas, bet VID tik plāta rokas
Banku "dāsnums": kā Latvijā palīdz kredītņēmējiem
Politico: skandināvu bankām būs grūti atmazgāt savu imidžu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

9
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

9
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

12
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

12
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Kunaširas sala

"Vajadzīgi kodolieroči": japāņi sašutuši par ĀSM centra atklāšanu Kuriļu salās

0
(atjaunots 07:37 08.08.2020)
Pie jaunā Ārkārtas situāciju ministrijas centra Kuriļu salās uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Interneta lietotāji no Japānas satraukti par Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas Avāriju un glābšanas centra atklāšanu 5. augustā Kunaširas salā Kuriļu arhipelāgā, vēsta RIA Novosti.

Centrs tika svinīgi atklāts 5. augustā. Par to informēja arī japāņu portāls Yahoo News Japan. Līdzās jaunajam centram uzstādīta piemiņas plāksne ar imperatora Nikolaja I vārdiem: "Kur reiz pacelts Krievijas karogs, tur tas nedrīkst nolaisties."

Raksta komentētāji Yahoo News Japan ir pārliecināti, ka Krievija atkal esot nodemonstrējusi, ka tai pieder Japānā par ziemeļu teritorijām sauktās Kuriļu salas.

"Uz salu atgriešanos var necerēt. Ir jāpārtrauc draudzīga sadarbība," uzskata lietotājs IKS.

"Abes diplomātija attiecībās ar Krieviju bija viena no lielākajām pēckara politikas neveiksmēm," savu viedokli pauda dda.

"Neko nevar līdzēt, Dienvidu Kuriļus kontrolē Krievija," atzīmēja sah.

"Nav nekādu izredžu, ka salas atgriezīsies, kamēr Krieviju neiznīcinās stihija," paziņoja deu.

"Ja Japāna patiešām vēlas atgūt salas, tai vajadzīgi kodolieroči," uzskata Asa.

Maskava un Tokija jau ilgus gadu desmitus pūlas noslēgt miera līgumu pēc Otrā pasaules kara. Galvenais šķērslis – dienvidu Kuriļu salas piederības jautājums: pēc konfrontācijas beigām viss arhipelāgs pārgāja Padomju Savienības sastāvā, tomēr Tokija apstrīd Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un neapdzīvojamu salu piederību – Japāna tās dēvē par "ziemeļu teritorijām".

Maskava norāda, ka Dienvidu Kuriļu salas pārgāja PSRS teritorijas sastāvā saskaņā ar kara iznākumu, un Krievijas suverenitāte par tām nav apšaubāma – tā ir atbilstoši tiesiski noformēta starptautiskā līmenī.

 

0
Tagi:
Japāna, Krievija
Pēc temata
Japāna vēlas sekmēt dialogu ar Krieviju, lai atgūtu četras salas
Japāna protestē pret raķešu kompleksu izvietošanu Kuriļu salās
Pēdējais Krievijas saskaldīšanas plāns. Politekonomisks feļetons
Japāna zaudējusi izredzes uz dienvidu Kuriļu salām, uzskata eksperts