RĪGA

Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā

45
(atjaunots 17:11 19.06.2020)
Latvijas tūrisma nozares pārstāvji iepriekš lūdza valdību atbalstīt nozari ar subsīdijām vai samazināt PVN, tomēr atsaucību nav raduši.

RĪGA, 19. jūnijs — Sputnik. Vairākas ar tūrisma nozari saistītas organizācijas vērsušās Eiropas Komisijā ar atklātu vēstuli, kurā pastāstīja par smago stāvokli nozarē un sūdzējās par atbalsta trūkumu no valdības puses.

Vēstule adresēta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekam eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valdim Dombrovskim, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja p.i. Andrim Kužniekam, kā arī Eiropas Komisijas Nodarbinātības sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorātam un Eiropas Komisijas Reģionālas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātam. Vēstuli parakstīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", Latvija Tūrisma aģentu un operatoru asociācija un Latvijas Pasākumu producentu asociācija.

Tūrisma nozares pārstāvji akcentēja, ka Covid-19 izprovocētās krīzes apstākļos nozarē nodarbinātos cilvēku "ir pametusi pilnīgi vienus un bez jebkāda būtiska atbalsta".

"Latvijas tūrisma nozarē,  kas veido gandrīz 5% no valsts IKP, pašlaik valda bezcerība un nav nekādu indikāciju, ka situācija varētu uzlaboties. Tieši pretēji – tā pasliktinās ar katru dienu," raksta vēstules autori.

Ar lieliem zaudējumiem saskārušās arī ar biznesu saistītās jomas – cieš visa viesmīlības nozare.

"Pašlaik Latvijas tūrisma un viesmīlības uzņēmumi atrodas sliktākā situācijā kā tas bija 1998. gada Krievijas finanšu krīzes un 2009. gada finanšu un ekonomiskās krīzes laikā, jo ārkārtas situācijas ieviešana un ceļošanas ierobežojumi pilnībā tās paralizēja.

Nozarēs, kas kopumā Latvijā nodarbina vairāk nekā 30 tūkstošus cilvēku, pašlaik saimnieciskās darbības kritums ir no 50 līdz pat 100%. Tas nozīmē, ka liela daļa uzņēmēju, tā arī nesagaidot atbalstu no valsts, būs spiesti lemt par biznesa pārtraukšanu. Latvijai tas nozīmē bezdarbnieku skaita strauju pieaugumu un kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos," atzīmēts vēstulē.

Uzņēmēji ir gatavi sadarboties ar valsti, tomēr viņiem līdz šim nav piedāvāts iedarbīgs risinājums, un nav ticības, ka tas parādīsies tuvākajā nākotnē. Gluži pretēji, pat noraidīts viņu lūgums samazināt PVN likmi līdz 5%, lai arī 19 ES dalībvalstīs ieviesta samazināta nodokļa likme.

Uz lūgumu krīzes periosā nodrošināt arī subsīdijas darba algām, telpu īres apmaksai, piegādātāju parādu segšanai, kā to ir izdarījušas vairākas citas ES dalībvalstis, valdības atbildes rīcība nav sagaidīta.

Vēstules autori lūdza EK iejaukties un sniegt atkārtotas rekomendācijas Ministru kabinetam.

45
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Visi uz Jūrmalu: Latvijas kūrorts iekļuvis labāko atpūtas vietu desmitniekā pēc pandēmijas
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

1
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

1
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

11
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

11
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi