Pamestā koka māja Ķipsalā

Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka

201
(atjaunots 09:22 18.06.2020)
Saskaņā ar Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana vērtējumu, emigrācijas radītie zaudējumi sastāda ap 100 miljardiem eiro – tie ir gan nesaņemtie sociālie nodokļi, gan neizveidotās darbavietas, kuras ved pie ražošanas krišanās un ekonomiskās recesijas.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Krievi Latvijā sadzirdējuši politiskās elites signālu un arvien biežāk pamet valsti. Nacionāļi var līksmot – ar katru migrācijas vilni valsts top arvien latviskāka. Taču arī tukšāka un nabadzīgāka, uzrakstīja Press.lv partijas "Saskaņa" līderis Jānis Urbanovičs. Šādi viņš komentēja Latvijas Universitātes veikto migrācijas pētījumu.

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts veica migrācijas pētījumu, kurā noskaidrojies: gandrīz puse no nesen aizbraukušajiem par prombraukšanas iemeslu nosauca neapmierinātību ar sabiedriski politiskajiem procesiem un vidi Latvijā. Starp valsti pametušajiem 2000.-2014. gadā šādu atbilžu bija mazāk – vien 40%. Nespēja atrast darbu Latvijā un finanšu grūtības nosauca vien katrs trešais no nesen aizbraukušajiem. Šis iemesls bija daudz populārāks starp emigrantiem, kuri brauca prom līdz 2015. gadam – tā atbildēja 46-49%, pastāstīja LU profesors Mihails Hazans. Pēc etniskā sastāva 31% Latviju pametušo laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam bija krievi.

Urbanovičs, komentējot pētījumu, atzīmēja: tas fakts, ka citu tautību pārstāvji, kuri pēdējā laikā pametuši Latviju, par aizbraukšanas iemeslu pēc motivācijas vairāk nopelnīt minēja neapmierinātību ar sociālo un politisko vidi Latvijā, parāda – cilvēki ir ņēmuši vērā signālus, kurus ilgus gadus dāsni translējusi politiskā elite.

"Izglītība ne valsts valodā ir nevēlama kopš paša bērnudārza, un pilnībā nepieļaujama skolā un augstskolā; tavs dzīves veids un domāšana nav valstiska; tavu patriotismu iespējams mērīt ar to datumu, kad tu piemini savus karā bojāgājušos tuviniekus; ja tu vēlēšanās balso par parlamentā visplašāk pārstāvēto partiju, tev nav vietas militārajā dienestā; tev ir tiesības maksāt nodokļus, taču tu nevari gribēt, lai sabiedriskā televīzija raidītu tavā dzimtajā valodā; tavas valsts valdības premjerministra sapnis ir asimilēt tavus bērnus, jo "mums vajag, lai tie krievi, kuri šeit aug, izaug par latviešiem".

Dažkārt slēpti, dažkārt absolūti tieši skan mājieni, ka Latvija bez tevis iztiks.

Nacionāļi var līksmot – ar katru migrācijas vilni mūsu valsts top arvien latviskāka!" uzrakstīja Urbanovičs.

Tomēr viņš piebilda, ka ar katru prombraucēju uz ārzemēm Latvija kļūst arī tukšāka un nabadzīgāka. "Kas samaksās par cietumu, par koncertzāli, kas atdos aizņemtos miljardus? Nodokļiem nav tautības," nobeigumā raksta politiķis.

201
Tagi:
Urbanovičs, nacionālisms, emigrācija, Latvija
Pēc temata
Latvija kļūs tukša: Krištopāns prognozē nebijušu emigrantu pieplūdumu pēc Covid-19 krīzes
"Rietumu civilizācijas beigas": nosodīti Iesalnieka izteikumi par Londonas mēru
Nevarat elpot – sāciet domāt: kāpēc akcija pret rasismu Rīgā kļuvusi par farsu?
Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

15
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

15
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus