Dzelzceļa pundurluksofors, foto no arhīva

Pietiek vainot ģeopolitiku: Latvijā izskaidroja dzelzceļu modernizācijas izgāšanos

31
(atjaunots 08:33 18.06.2020)
Spriežot pēc politikas tranzīta jomā, sapņot Latvijā prot, tikai ar rezultātu sasniegšanu rodas problēmas, paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa pēc atceltā dzelzceļu elektrifikācijas projekta revīzijas rezultātu apkopošanas.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Lai arī politiķi bieži vaino elektrifikācijas projekta atcelšanā ģeopolitisko situāciju, pie šāda iznākuma novedušas arī Satiksmes ministrijas un "Latvijas Dzelzceļš" darbības. Pie šāda secinājuma nonākusi Valsts kontrole, vēsta tvnet.lv.

Vērienīgajā dzelzceļu infrastruktūras modernizācijas projektā bija plānots ieguldīt 534 miljonus eiro, tai skaitā 454 miljonus eiro no Kohēzijas fonda, taču tagad tas netiks īstenots ieplānotajā laikā ieplānotajā apmērā.

"Satiksmes ministrija nav rīkojusies tā, kā tas pienāktos atbildīgam politikas plānotājam, lai savlaicīgi stiprinātu infrastruktūras konkurētspēju un palīdzētu sagatavoties pārmaiņām nozarē. Satiksmes ministrijai jau vairākus gadus bija skaidrs, ka Latvijā vērojama lejupejoša tendence kravu pārvadājumu apmēros pa dzelzceļu, ko arī nākotnē ietekmēs kravu pārvadātāju valstu ostu attīstības plāni," norādīja Valsts kontrole.

Atgādināsim, ka 2019. gadā kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu sastādīja vien 41,5 miljonus tonnu, kas ir par 15,8% mazāk, nekā 2018. gadā. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada.

Plāni palikuši uz papīra

Patreizējās finanšu situācijas dēļ "Latvijas Dzelzceļam" nācies atteikties no vērienīgā elektrifikācijas projekta, kura saskaņošana prasīja piecus gadus. Pirmajā posmā tika iekļauti posmi Daugavpils – Krustpils, Rēzekne – Krustpils un Krustpils – Rīga. Tagad plānos it tikai dzelzceļu mezgla Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija, kur tiks palielināta caurvedes spēja, efektivitāte, ekoloģijas rādītāji un satiksmes drošība.

Saskaņā ar Valsts kontroles rīcībā esošajiem datiem, dzelzceļu infrastruktūras konkurētspējas, tās ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanas un pasažieru ērtību veicināšanai 2014.-2020. gadā nozarei tika piešķirts divreiz vairāk, nekā iepriekšējā ES budžeta plānošanas periodā.

"Diemžēl plānotā dzelzceļa nozares attīstība lielākoties ir palikusi tikai uz papīra, un gadījumā, ja nozarē neuzlabosies investīciju projektu sagatavošana un ieviešana, atlikušajā struktūrfondu pieejamības periodā varam nepagūt īstenot arī pārskatītos plānus dzelzceļa attīstībai," brīdina revidenti.

Tukši sapņi

Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas sacītā, neraugoties uz Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un vēstures tradīcijām tranzītā un kravu pārvadājumos, Latvija jau pāris desmitgades zaudē pozīcijas.

"Revīzijās konstatētais ļauj nojaust, ka ģeopolitiskā situācija, kuru nereti vaino atbildīgās amatpersonas, nav vienīgais iemesls. Pārliecinājāmies, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā konsekventas un mērķtiecīgas rīcības trūcis gan Satiksmes ministrijas darbībās, gan pašā LDz," uzskata Krūmiņa.

Viņa piekrīt, ka šie neveiksmīgie projekti ir tikai viens posms kopējā tranzīta un pasažieru pārvadājumu attīstībā, taču tie demonstrē zināmu darba stilu nozarē.

"Tranzīta un loģistikas jomas ir bijušas visu pēdējo 30 gadu valdību darba kārtībā. Ir redzams ka sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu ir bijušas problēmas," atzina Krūmiņa.

Bažas īstenojās

Revidenti konstatēja, ka dzelzceļu modernizācijas projekti tika pārmesti no iestādes iestādei, termiņi tika nobīdīti, savukārt svarīgi lēmumi ievilkās. Lai arī nozares eksperti uzskata šo aspektu par vienu no svarīgākajiem, Satiksmes ministrija savlaicīgi nenovērtēja Latvijā noteiktās maksas par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu konkurētspēju, kas ietekmēja pasažieru un kravu pārvadājumu apjomus, politikas mērķu sasniegšanu transporta nozarē, kā arī valsts budžetu.

Tāpat Satiksmes ministrija nenoteica pasākumu un stimulu sarakstu, kuri novirzītu kravu pārvadājumu no autoceļiem uz dzelzceļu. Rezultātā katru gadu dzelzceļa pārvadājumu daļa kopējā kravu apgrozījumā samazinās, savukārt automobiļu kravu apgrozījumā – pieaug. 2014. gadā pa dzelzceļu pārveda 48% no visām kravām, savukārt 2018. gadā – 39%. Taču maksu par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu Satiksmes ministrija pārskatīja tikai 2019. gada jūlijā, turklāt izpildot ES prasību, nevis pēc savas iniciatīvas.

Valsts kontrole uzsver ministrijas svarīgo lomu sabiedriskā lietojuma dzelzceļu infrastruktūras finansēšanas modeļa izstrādē un uzraudzībā. 2019. gada jūlijā tā tika mainīta ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp izdevumiem un ienākumiem, tā, lai LDz būtu minimāli nepieciešami budžeta līdzekļi un tā maksimāli izmantotu biznesa vides iespējas. Taču revidenti noskaidroja, ka plānošana tika veikta ar aprēķinu uz kravu apgrozījuma palielinājumu un peļņas gūšanu. Valsts kontrole arī iepriekš saskatīja riskus šādos optimistiskos scenārijos, un bažas bija pamatotas – valsts līdzekļi var būt nepieciešami dzelzceļam jau tuvākajā nākotnē.

"Tālākie lēmumi par LDz nākotnes attīstību ir tikai un vienīgi politiskas izšķiršanās ziņā," paziņoja revidenti.

31
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Latvija
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne – medīt zaķus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

1
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu

SPKC: pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma

7
(atjaunots 12:56 14.08.2020)
Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma – Grieķijas, Dānijas un Īrijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēsta LSM.lv.

Viņš konstatēja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir zema, bet kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā pieaugusi divas reizes. Saslimstība pieaug arī citās valstīs, tāpēc tiek ieviesti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Covid-19 saslimšanas gadījumi Latvijā, pēc epidemiologa domām, lielākoties ir saistīti ar cilvēkiem, kuri inficējušies ārzemēs

Latvija katru nedēļu papildina sarakstu ar valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro pašizolācija. Šī nedēļa, visticamāk, nebūs izņēmums un sarakstā, iespējams, tiks iekļautas vēl trīs valstis – Grieķija, Dānija un Īrija. 

Perevoščikovs atzīmēja, ka būtiski ir, lai cilvēks pēc atgriešanās no kādas Covid-19 riska valsts ievērotu pašizolāciju. To atbraucējs apliecina ar parakstu. Vēl Covid-19 izplatības ierobežošanai būtiska ir plašā  iedzīvotāju bezmaksas testēšana.

SPKC pārstāvis atzina, ka šonedēļ gaidāmajos Rīgas svētkos un katoļticīgo svētkos Aglonā būtiski ir ievērot drošības pasākumus.

"Proti, ievērot distanci, izvairīties no vietām, kur ir drūzmēšanās, regulāri dezinficēt rokas. "Riski ir tomēr pietiekami lieli," teica Perevoščikovs, norādot, ka pasākuma organizatori solījuši kontrolēt norādījumu ievērošanu.

7
Tagi:
koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju
Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi
Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija
ASV militārās tehnikas dislokācija Sīrijā

"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā

0
(atjaunots 17:46 14.08.2020)
Uzbrukumi armijas bāzēm un patruļām, raķešu apšaudes un fugasu sprādzieni kolonnu maršrutā – ASV armijas karavīriem Sīrijā kļūst neomulīgi ap dūšu.

Pie tam uzbrukumus organizē ne tikai teroristiskie grupējumi. Nikolajs Protopopovs portālā RIA Novosti stāsta, kas vēl ir neapmierināts ar amerikāņu klātbūtni Arābu Republikā.

No visām pusēm

Nesen ASV nelikumīgā armijas bāze Hasakas provincē Sīrijas ziemeļaustrumos tika apšaudīta ar raķetēm. Šeit, sešdesmit kilometru attālumā uz dienvidiem no Hasakas pilsētas amerikāņi iekārtojuši aerodromu trieciena un transporta helikopteru un lidmašīnu uzņemšanai. Sīrijas mediji vēsta, ka bāzi apšaudījuši neidentificēti bruņotie formējumi.

Pēdējos mēnešos amerikāņus Sīrijā regulāri apšauda, viņi cieš zaudējumus. "Nezināmo" uzbrukumiem īpaši viegli ievainojamas ir mobilās patruļas. Piemēram, maija beigās automašīnu kolonnai ar ASV armijas karavīriem un grupējuma "Sīrijas demokrātiskie spēki" (SDS) kaujiniekiem Deirezoras provincē uzbruka ar automātiem, ložmetējiem un granātām bruņota nodaļa. Trīs amerikāņi un četri SDS locekļi ievainoti.

Aprīlī fiksēta vesela uzbrukumu sērija Hasakas provincē. Piemēram, bruņumašīnu "Hummer” ar amerikāņu kareivjiem un SDS locekļiem "nezināmas personas" apšaudīja netālu no Ruveišida ciema. Vairāki cilvēki ievainoti. Līdzīgā incidentā Deirezorā gājis bojā ASV armijas virsnieks un SDS kaujinieki. Pēc vēl viena uzbrukuma divi kareivji pazuduši bez vēsts. Viņu liktenis nav zināms.

Bieži vien patruļu ceļā iedarbojas spridzekļi. Piemēram, jūlijā automašīnu kolonna cieta sprādzienā Sabha ciemā tajā pašā Deirezoras provincē. Dažkārt uzbrūk pašnāvnieki mīnētās mašīnās. Lielākos zaudējumus amerikāņi cieta pērnā gada janvārī: Manbidžā Sīrijas ziemeļos pašnāvnieks uzspridzināja fugasu līdzās kājnieku patruļai: gāja bojā divi kareivji, ASV Aizsardzības ministrijas darbinieks un algotnis.

Savukārt Pentagons konsekventi noliedz lielāko daļu ziņojumu par uzbrukumiem Sīrijā – tos dēvē par melu ziņām.

Cīņa par resursiem

Militārais eksperts Jurijs Ļamins sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka uzbrukumus amerikāņu armijas objektiem un patruļām var organizēt vietējās ciltis, ko okupējušas ASV un to sabiedrotie.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Tie ir Sīrijas austrumos un ziemeļaustrumos dzīvojošie arābi, - paskaidroja Ļamins. – Tagad viņi faktiski ir kurdu varā, ko atbalsta amerikāņi. Protams, cilvēki ir neapmierināti, viņi kategoriski iebilst pret pašreizējo stāvokli, jo uzskata, ka reģionam jābūt Damaskas kontrolē. Tāpēc notiek protesti."

Pie tam šīs ciltis nereti ir labi bruņotas un apmācītas.

"Valstī jau ilgus gadus rit pilsoņu karš, iedzīvotāju rokās ir papilnam ieroču, - uzsvēra Ļamins. – Runa nav tikai par šaujamieročiem. Ir gan mīnmetēji, gan smagie ložmetēji, pat Sīrijā un Irākā plaši izplatītās vieglās 107 mm zalves uguns sistēmas, ražotas Ķīnā vai Saūda Arābijā."

Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, organizācijas "Krievijas virsnieki" ekspertu padomes loceklis Aleksandrs Perendžijevs uzskata, ka uzbrukumi amerikāņu kareivjiem, iespējams, ir daļa no koalīcijas iekšējās cīņas par Sīrijas resursiem.

"Faktiski tā ir sadursme starp pašiem laupītājiem, - viņš precizēja. – No vienas puses, ir Pentagons, no otras – dažādas finanšu un rūpniecības grupas, kas lobē privāto militāro kompāniju intereses, var apbruņot tos pašus teroristus."

Viņš atgādināja, ka arī Pentagons nav patstāvīgs spēks Sīrijas spēlē, - tas pārstāv noteiktas grupas ASV. Tamlīdzīgi slepeni triecieni liecina, ka cīņa par Sīrijas derīgajiem izrakteņiem turpinās.

"Ja būtu uzbrukusi Sīrijas armija, to Pentagons uzreiz atzītu, - piebilda Perendžijevs. – Bet, kad saka "nezināmas nodaļas", vienkārši nevēlas atklāt slepeno, iekšējo karu. Pie tam, esmu pārliecināts, amerikāņiem labi zināms, no kā viņi dabūjuši pa ādu."

Tautas dusmas

Vēl viens riska faktors, kas apdraud amerikāņus, ir tautas pretošanās. Valsts prezidents Bašars Asads konstatēja, ka tās galvenais mērķis ir atbrīvot Sīrijas teritoriju no ārvalstu okupācijas. Iemeslu neapmierinātībai ar amerikāņiem ir pietiekami daudz.

Jūnijā Abadas pilsētas iedzīvotāji (Hasakas province) organizēja piketu robežkontroles punktā – viņi pūlējās nepieļaut savu kviešu nelikumīgu izvešanu. Pirms incidenta Sīrijas ĀM paziņoja, ka turkiem lojālie kaujinieki un ASV sabiedrotās bandas vairākkārt nodedzinājušas kviešu un citas labības laukus, lai destabilizētu situāciju valstī. ASV militārpersonas un viņu sabiedrotie padara aizvien sarežģītāku humanitāro situāciju Sīrijas ziemeļos, lai noskaņotu iedzīvotājus pret oficiālo valdību.

Senās Palmīras pilsdrupas, foto no arhīva
пресс-служба Института наследия

Bieži amerikāņu vainas dēļ iet bojā civiliedzīvotāji. Maija beigās ASV  karavīri nošāva automašīnas vadītāju Deirezoras provincē – automašīna it kā esot nogriezusies no šosejas netālu no naftas atradnes. Kareivjiem šķita, ka tas ir draudīgi, un viņi atklāja uguni.

Februārī kontrolpostenī netālu no Kamišli pilsētas Sīrijas karavīri apturēja ASV armijas kolonnu, kas brauca pa nesaskaņotu maršrutu. Amerikāņi izprovocēja konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā kareivji atklāja haotisku uguni pa civiliedzīvotājiem. Gāja bojā 14 gadus vecs zēns Feisals Halids Muhamads, vēl viens cilvēks tika ievainots. Incidentu izdevās noregulēt tikai pēc Krievijas karavīru iejaukšanās, kuru autokolonna devās uz bāzes vietu.

0
Tagi:
Sīrija, ASV
Pēc temata
Kvazivalsts Eifratas austrumu krastā: kādi ir ASV mērķi Sīrijā
Uz ceļa Sīrijā noticis incidents starp KF un ASV karavīriem
Krievijas pārstāvis ANO: Sīrijai ir tiesības likvidēt teroristus Idlibā
ASV izmanto pandēmiju, lai palīdzētu kaujiniekiem Sīrijā