Dzelzceļa pundurluksofors, foto no arhīva

Pietiek vainot ģeopolitiku: Latvijā izskaidroja dzelzceļu modernizācijas izgāšanos

32
(atjaunots 08:33 18.06.2020)
Spriežot pēc politikas tranzīta jomā, sapņot Latvijā prot, tikai ar rezultātu sasniegšanu rodas problēmas, paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa pēc atceltā dzelzceļu elektrifikācijas projekta revīzijas rezultātu apkopošanas.

RĪGA, 18. jūnijs – Sputnik. Lai arī politiķi bieži vaino elektrifikācijas projekta atcelšanā ģeopolitisko situāciju, pie šāda iznākuma novedušas arī Satiksmes ministrijas un "Latvijas Dzelzceļš" darbības. Pie šāda secinājuma nonākusi Valsts kontrole, vēsta tvnet.lv.

Vērienīgajā dzelzceļu infrastruktūras modernizācijas projektā bija plānots ieguldīt 534 miljonus eiro, tai skaitā 454 miljonus eiro no Kohēzijas fonda, taču tagad tas netiks īstenots ieplānotajā laikā ieplānotajā apmērā.

"Satiksmes ministrija nav rīkojusies tā, kā tas pienāktos atbildīgam politikas plānotājam, lai savlaicīgi stiprinātu infrastruktūras konkurētspēju un palīdzētu sagatavoties pārmaiņām nozarē. Satiksmes ministrijai jau vairākus gadus bija skaidrs, ka Latvijā vērojama lejupejoša tendence kravu pārvadājumu apmēros pa dzelzceļu, ko arī nākotnē ietekmēs kravu pārvadātāju valstu ostu attīstības plāni," norādīja Valsts kontrole.

Atgādināsim, ka 2019. gadā kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu sastādīja vien 41,5 miljonus tonnu, kas ir par 15,8% mazāk, nekā 2018. gadā. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2002. gada.

Plāni palikuši uz papīra

Patreizējās finanšu situācijas dēļ "Latvijas Dzelzceļam" nācies atteikties no vērienīgā elektrifikācijas projekta, kura saskaņošana prasīja piecus gadus. Pirmajā posmā tika iekļauti posmi Daugavpils – Krustpils, Rēzekne – Krustpils un Krustpils – Rīga. Tagad plānos it tikai dzelzceļu mezgla Sarkandaugava – Mangaļi – Ziemeļblāzma modernizācija, kur tiks palielināta caurvedes spēja, efektivitāte, ekoloģijas rādītāji un satiksmes drošība.

Saskaņā ar Valsts kontroles rīcībā esošajiem datiem, dzelzceļu infrastruktūras konkurētspējas, tās ietekmes uz apkārtējo vidi mazināšanas un pasažieru ērtību veicināšanai 2014.-2020. gadā nozarei tika piešķirts divreiz vairāk, nekā iepriekšējā ES budžeta plānošanas periodā.

"Diemžēl plānotā dzelzceļa nozares attīstība lielākoties ir palikusi tikai uz papīra, un gadījumā, ja nozarē neuzlabosies investīciju projektu sagatavošana un ieviešana, atlikušajā struktūrfondu pieejamības periodā varam nepagūt īstenot arī pārskatītos plānus dzelzceļa attīstībai," brīdina revidenti.

Tukši sapņi

Pēc valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas sacītā, neraugoties uz Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un vēstures tradīcijām tranzītā un kravu pārvadājumos, Latvija jau pāris desmitgades zaudē pozīcijas.

"Revīzijās konstatētais ļauj nojaust, ka ģeopolitiskā situācija, kuru nereti vaino atbildīgās amatpersonas, nav vienīgais iemesls. Pārliecinājāmies, ka Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijā konsekventas un mērķtiecīgas rīcības trūcis gan Satiksmes ministrijas darbībās, gan pašā LDz," uzskata Krūmiņa.

Viņa piekrīt, ka šie neveiksmīgie projekti ir tikai viens posms kopējā tranzīta un pasažieru pārvadājumu attīstībā, taču tie demonstrē zināmu darba stilu nozarē.

"Tranzīta un loģistikas jomas ir bijušas visu pēdējo 30 gadu valdību darba kārtībā. Ir redzams ka sapņot mēs protam, bet ar rezultātu sasniegšanu ir bijušas problēmas," atzina Krūmiņa.

Bažas īstenojās

Revidenti konstatēja, ka dzelzceļu modernizācijas projekti tika pārmesti no iestādes iestādei, termiņi tika nobīdīti, savukārt svarīgi lēmumi ievilkās. Lai arī nozares eksperti uzskata šo aspektu par vienu no svarīgākajiem, Satiksmes ministrija savlaicīgi nenovērtēja Latvijā noteiktās maksas par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu konkurētspēju, kas ietekmēja pasažieru un kravu pārvadājumu apjomus, politikas mērķu sasniegšanu transporta nozarē, kā arī valsts budžetu.

Tāpat Satiksmes ministrija nenoteica pasākumu un stimulu sarakstu, kuri novirzītu kravu pārvadājumu no autoceļiem uz dzelzceļu. Rezultātā katru gadu dzelzceļa pārvadājumu daļa kopējā kravu apgrozījumā samazinās, savukārt automobiļu kravu apgrozījumā – pieaug. 2014. gadā pa dzelzceļu pārveda 48% no visām kravām, savukārt 2018. gadā – 39%. Taču maksu par dzelzceļu infrastruktūras izmantošanu Satiksmes ministrija pārskatīja tikai 2019. gada jūlijā, turklāt izpildot ES prasību, nevis pēc savas iniciatīvas.

Valsts kontrole uzsver ministrijas svarīgo lomu sabiedriskā lietojuma dzelzceļu infrastruktūras finansēšanas modeļa izstrādē un uzraudzībā. 2019. gada jūlijā tā tika mainīta ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp izdevumiem un ienākumiem, tā, lai LDz būtu minimāli nepieciešami budžeta līdzekļi un tā maksimāli izmantotu biznesa vides iespējas. Taču revidenti noskaidroja, ka plānošana tika veikta ar aprēķinu uz kravu apgrozījuma palielinājumu un peļņas gūšanu. Valsts kontrole arī iepriekš saskatīja riskus šādos optimistiskos scenārijos, un bažas bija pamatotas – valsts līdzekļi var būt nepieciešami dzelzceļam jau tuvākajā nākotnē.

"Tālākie lēmumi par LDz nākotnes attīstību ir tikai un vienīgi politiskas izšķiršanās ziņā," paziņoja revidenti.

32
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Latvija
Pēc temata
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Krištopāns: valdība slīcina ekonomiku, valsts nākotne – medīt zaķus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Meitenes skolā, foto no arhīva

Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības

13
(atjaunots 19:13 29.10.2020)
Vecāki nevarēs paši izvēlēties starp mācībām klātienē vai attālinātām mācībām – tas padara skolotāju darbu neiespējamu.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Nav iespējams atļaut vecākiem pašiem pieņemt lēmumu par attālinātu mācību režīmu, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem izlemt, vai bērni ir jāsūta uz skolu, vai jāturpina viņu mācības attālināti, un ka Šuplinska devusi tam principiālu piekrišanu.

Tas izraisīja kārtējo kritikas vilni attiecībā pret ministri: pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka Šuplinska pārlika atbildību par bērnu izglītošanu uz vecāku pleciem, savukārt Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzrakstīja sašutuma pilnu publikāciju Facebook.

Pēc tam Šuplinska paziņoja, ka šāds lēmums ne vien dubultotu pedagogu darbu, bet padarītu to vienkārši neiespējamu.

Tajā pašā laikā Šuplinska norādīja uz virkni alternatīvu, kuras varētu izmantot vecāki, ja viņi baidās sūtīt bērnus uz skolu risku dēļ, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.

Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna izglītošanu saslimšanas vai īpašu ģimenes apstākļu gadījumā. Ja vecākiem ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, tad, konsultējoties ar skolu, var savstarpēji organizēt mācību procesu, saņemot vienīgi skolotāja konsultācijas.

Otrkārt, var organizēt mācības mājās. Taču ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, un nepamatota skolas neapmeklēšana ir pārkāpums, kura gadījuma ir iespējama pat sociālā dienesta iejaukšanās.

"Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju," paziņoja Šuplinska.

Atbildot uz jautājumu par to, kādā situācijā tomēr var tikt izskatīts tālmācību variants visiem skolēniem, Šuplinska atbildēja, ka tas var notikt ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas gadījumā valstī. Iepriekš šādu iespēju pieļāva Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

13
Tagi:
Ilga Šuplinska, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Maiņas vai tālmācības ik pēc nedēļas: kā skolas sāks mācību gadu
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā

Latvijā miris viens cilvēks ar Covid-19, atklāts 251 inficēšanās gadījums

10
(atjaunots 18:32 29.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 5105 Covid-19 testi, pozitīvo testu daļa sastādīja 4,9%.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 5105 koronavīrusa testi, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miris viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi – vecuma grupā 85-90 gadi.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma Latvijā ir atklāti 5395 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojās, 64 – nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 35 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 197 pacienti, 189 no tiem ir vidēji smaga slimības gaita, astoņi atrodas smagā stāvoklī.

Lietuvā diennakts laikā ir atklāti 950 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi – tas ir jauns maksimums. No Covid-19 miruši vēl seši cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši trīs inficētie.

Kopumā līdz ar vīrusa izplatības sākšanos Lietuvā inficējušies 13 088 cilvēki, turpina slimot 8301, izveseļojās 4582.

No Covid-19 Lietuvā kopumā miruši 150 cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši 55 ar koronavīrusu inficētie.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 11 866 koronavīrusa testi, kopā veikti 997 860.

Igaunijā atklāti 82 jauni Covid-19 gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā veikts vairāk nekā 1700 pirmreizējo koronavīrusa testu.

10
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Krievijas vakcīna pret Covid-19

Uzmanību, krāpnieki: eiropiešiem sola vakcinēšanās tūres uz Krieviju

0
(atjaunots 19:31 29.10.2020)
Eiropas Savienībā krāpnieki jau ir sākuši organizēt tūres tiem, kas vēlas saņemt Krievijas vakcīnu pret Covid-19.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Biznesmenis no Čehijas piedāvā eiropiešiem tūres uz Krieviju, lai piedalītos masveida vakcinācijas programmā pret Covid-19, taču KF Veselības ministrijā uzņēmēju dēvē par krāpnieku, vēsta "Kommersant".

Prāgā dzīvojošais Krievijā dzimušais biznesmenis Andrejs Konstantinovs plāno organizēt Eiropas tūristiem tūres, kuras ietver sevī vakcināciju pret Covid-19. Kopējā tūres cena sākas no 30 tūkstošiem Čehijas kronu (aptuveni 1090 eiro), braucienu organizēšanai biznesmenis plāno ķerties klāt masveida vakcinācijas uzsākšanas laikā Krievijā.

Veselības ministrijas vadītāja palīgs Aleksejs Kuzņecovs nosauca šo tūrisma projektu par vienkāršu krāpšanu.

"Vakcinācija pret Covid-19 uz komerciāla pamata, turklāt tūristiem, nav iespējama. Vakcinācija jau notiek, un pilsoņiem tā ir par brīvu, absolūta prioritāte vakcinācijā ir Krievijas iedzīvotājiem. Un tikai pēc iekšējo vajadzību apmierināšanas, kad būs vakcinētas visas riska grupas un visi gribētāji, varēs runāt par kaut kādām komerciālām piegādēm," paziņoja viņš.

Čehijas Veselības ministrijas un ekspertu sabiedrības pārstāvji paziņoja, ka neiesaka valsts pilsoņiem šādus ceļojumus.

KF Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo vakcīnu Covid-19 profilaksei, kuru izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais zinātniski pētnieciskais centrs, – "Sputnik V". Oktobrī piereģistrēja vēl vienu Krievijas preparātu "EpiVacCorona", kurš tapis "Rospotrebnadzor" centrā "Vektor". Tāpat klīniskie izmēģinājumi šobrīd notiek arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Čumakova imunbioloģisko preparātu izpētes un izstrādes centra vakcīnai.

Pēc veselības ministra Mihaila Muraško sacītā, masveida vakcinācija sāksies pēc vakcīnas palaišanas ražošanā lielos apjomos un būs brīvprātīga un bez maksas.

0
Tagi:
Čehija, krāpniecība, vakcīna
Pēc temata
Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu
Britu vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāve: KF pastāstīja, kāpēc testi turpinās
Kā jūtas brīvprātīgie, kuri pirmie izmēģināja Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Amerikai nepietiek naudas vakcīnai