Rīgas Brīvostas pārvalde

Ušakovs: ar tādu valdību Rīgas osta drīz tiks slēgta, var arī pārvaldi nojaukt

56
(atjaunots 14:52 17.06.2020)
Kultūras ministrija mainījusi Rīgas koncertzāles būvniecības plānus. Tā vietā, lai atrastu privāta investora zemesgabalu, iestāde piedāvā nojaukt veco Pasaules tirdzniecības centra ēku.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs izkritizējis Latvijas varasiestādes par nolūku iesildīt ekonomiku, uzbūvējot koncertzāli, un joka pēc pat izsludināja konkursu: kā vislabāk iztērēt 4,6 miljardus eiro, kurus ES plāno piešķirt Latvijai, un pārspļaut vietējos politiķus.

Būvniecības projekts

Latvijas valdība 16. jūnija sēdē atbalstīja kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) piedāvājumu par koncertzāles būvniecību Pasaules tirdzniecības centra ēkas vietā (bijusī Latvijas Komunistiskās partijas CK ēka) Elizabetes ielā 2. Pašlaik 1974. gadā uzbūvētajā ēkā darbojas biroju komplekss, tas tiks nojaukts.

2021. gadā jaunās koncertzāles projekta īstenošanai ieplānots finansējums 7 miljonu eiro apmērā, kurš ir nepieciešams ēkas nojaukšanai, starptautiska skiču konkursa sarīkošanai un citiem mērķiem.

Puntuļa iniciatīva kopš paša sākuma izraisīja daudz iebildumu, tai skaitā no arhitektu puses. Tā, arhitekts Pēteris Bajārs atzīmēja, ka šī ēka ir spilgts arhitektūras modernisma piemērs, tam ir kultūras un vēsturiska vērtība. Taču galvenais kritikas priekšmets ir koncertzāles būvniecības izdevumu lielums. Ņemot vērā to, ka projekta īstenošana Elizabetes ielā 2 palielina tāmi ar nepieciešamību nojaukt esošo ēku, Puntuļa idejas oponenti uzdod jautājumu: priekš kam krīzes periodā, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija, tik neprātīgi tērēt līdzekļus.

Nojaukt, uzbūvēt, pēc tam atkal nojaukt

Šajā sakarā viedokli paudis arī bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.

"Kā lai uzsilda ekonomiku, lai pat koronavīrusam kļūst nelabi? Lūk, jums recepte no Latvijas valdības," uzrakstīja Ušakovs savā Facebook lapā. "Sākumā ņemam kaut kādu ļoti vērienīgu projektu. Bibliotēka neder, to jau uzbūvēja. Tāpēc derēs koncertzāle.

Pēc tam atrodam visnepiemērotāko vietu. Šo pašu koncertzāli sākumā domāja būvēt uz AB dambja. Šis variants derēja pēc visiem parametriem – dārgi, sarežģīti. Dambja nostiprināšana vien, lai koncertzāle neiegāžas upē, izmaksātu 25 miljonus eiro. Vienvārdsakot, pēc Latvijas valdības mērogiem vienkārši ideāls variants.

Šoreiz mūsu valdība pārspļāvusi pati sevi. Tā atradusi vēl labāku vietu. Tagad, lai uzbūvētu koncertzāli, sākumā jānojauc funkcionējoša biroju ēka pilsētas centrā – bijusī CK ēka. Nojaukšana izmaksās aptuveni 3 miljonus eiro. Vienkārši burvīgs variants. Toties mums vienā Kronvalda parkā būs vienlaikus divas koncertzāles. Gan jaunā, gan vecā – Kongresu namā."

Ušakovs sarkastiski izteicās par to, ka valdība Kronvalda parkā varētu nojaukt arī ostas pārvaldes ēku.

"Gan ēka padomju laikos celta, gan ostu vienalga ar mūsu valdību drīz nāksies slēgt ciet. Tad nu lūk, šīs ēkas vietā var uzbūvēt vēl vienu koncertzāli. Ekonomika jāsilda pa pilno. Un vispār pilsētā ir pilns ar ēkām, kuras var nojaukt, pēc tam kaut ko uzbūvēt, pēc tam atkal var nojaukt," uzrakstīja Ušakovs.

Nobeigumā viņš piedāvāja konkursu 10 labākajām idejām par to, kā iztērēt 4,6 miljardus eiro, kurus Latvijai grasās piešķirt ES, un pārspļaut valdības plānus.

56
Pēc temata
Latvijas ostu kravu apgrozījums turpina kristies, Krievijas ostas Baltijas jūrā aug
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

9
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

9
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

14
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

14
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus