RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā tika veikti 1810 koronavīrusa testi, seši no tiem izrādījās pozitīvi. Divi cilvēki ar Covid-19 miruši, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, abi mirušie piederēja pie vecuma kategorijas 80-85 gadi, abiem bija arī citas hroniskas slimības.
Kopumā Latvijā kopš epidēmijas sākuma veikti 131 646 izmeklējumi, atklāti 1104 inficētie, 875 cilvēki izveseļojušies, 30 miruši.
Pēdējās diennakts laikā hospitalizēts viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas seši pacienti, pieciem no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, viens pacients atrodas smagā stāvoklī. No slimnīcām izrakstīts 171 pacients, kas ārstējies no Covid-19.
Iepriekš Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis paziņoja, ka nav izslēgta otra Covid-19 saslimšanas viļņa izcelšanās. Rīgas Stradiņa universitātes Veselības aprūpes un epidemioloģijas nodaļas vadītājs profesors Ģirts Briģis atzīmēja, ka var pieņemt, ka imunitāte pret Covid-19, kas veidojas pēc izveseļošanās no jaunā koronavīrusa, Latvijā parādījusies aptuveni 1% populācijas, tātad par kolektīvās imunitātes veidošanos runāt nenākas.
Pēc SPKC pārstāves Elīnas Dimiņas sacītā, sevišķi grūti var būt rudenī, kad Latvijā sāksies gripas epidēmija un pieaugs akūtās elpceļu vīrusa infekcijas saslimstība, kas radīs papildu slodzi veselības aprūpes sistēmai.
Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 8,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 446 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 4,3 miljoni izveseļojušies.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.
Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.
Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.
Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.
Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.
EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.
"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.
Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.
RĪGA, 6. marts — Sputnik. Pagaidām Latvija diemžēl nekādi nevar palepoties ar vakcinācijas rezultātiem un teicami organizētu procesu. Regulāru kritikas devu par efektīva darba trūkumu saņem gan Vakcinācijas birojs, gan platforma Manavakcina.lv.
Tomēr laba ziņa nākusi no citas puses – Manavakcina.lv speciālisti atbildēja uz jautājumu par vakcīnas un alkohola apvienošanu – izrādās, tas daudziem ir aktuāls. Tvīts sacēla kājās sociālos tīklus un radīja sarkastisku smīnu un strīdu vētru.
"Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru! " viņi paziņoja savā lapā Twitter.
Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru!
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) March 3, 2021
Tāds drosmīgs paziņojums samulsināja pat mediķus.
"Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas. Diezgan "drosmīgs" tvīts, lai neteiktu citādāk," precizēja pazīstamais reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.
Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas.
— Roberts Fūrmanis (@dr_furmanis) March 3, 2021
Diezgan “drosmīgs” twīts, lai neteiktu citādāk. https://t.co/aX84P8OVt1
Citi lasītāji uztvēra ziņu ar ļaunu sarkasmu.
"Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu?" taujāja lasītājs ar lietotājvārdu Latvietis Vidējais.
Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu? https://t.co/gw4smzcfq5
— Latvietis Vidējais (@Videjais_LV) March 3, 2021
"Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji," pasmīnēja Eva Estere.
Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji 😆https://t.co/kVaOQEyaXj
— Eva Estere (@EvaMcN) March 3, 2021
"Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt," konstatēja Jānis Bērziņš.
Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt. https://t.co/zHjGwftzY7
— Jānis Bērziņš (@eiduss) March 3, 2021
"Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums," pieļāva Gundars Gūte.
Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums. 🤔 https://t.co/6mFkpWNgQY
— Guntars Gūte (@Es_pats) March 3, 2021
"Beidzot redzu, ka birojs strādā," secināja komentētājs Akmentiņš.
Beidzot redzu, ka birojs strādā :)
— Akmentiņš (@NeredzamaGaisma) March 3, 2021
Atgādināsim, ka vakcinācijas tempi Latvijā ir zemākie Baltijas valstīs un vieni no zemākajiem ES. Pandēmija nav beigusies, un Latvijas iedzīvotājus, iespējams, gaida jauni ierobežojumi. Ar katru nedēļu Latvijā aug jaunā "britu" paveida infekcijas gadījumu skaits, tāpēc epidemiologi iesaka valdībai padomāt par jauniem pasākumiem cīņā ar pandēmiju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pastāstīja, ka viņa kolēģis no Eiropas, ieradies Maskavā, bija pārsteigts, ka Krievijas galvaspilsēta "dzīvo". "Pie mums, mūsu pilsētās (vienas no lielākajām pilsētām Eiropā), uz ielām retumis gadās mašīnas, cilvēku gandrīz nav, viss ir slēgts," Putins atcerējās sarunbiedra teikto.
"Mēs ņemam vērā, ka, vienīgi apvienojot pūles, tostarp arī starptautiskajā arēnā, var panākt galīgu uzvaru pār koronavīrusu," uzsvēra Krievijas prezidents.
Koronavīrusa pandēmija, kas pērn sākās Ķīnā, aptvērusi gandrīz visas valstis. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa universitātes datiem, pasaulē reģistrēti gandrīz 116 miljoni jaunās koronavīrusa infekcijas gadījumi, miruši vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēki.