Maksāšanas termināls, foto no arhīva

Latvijas ģimeņu izdevumi: alkoholam tērē vairāk, nekā mācībām

42
(atjaunots 10:55 17.06.2020)
Sievietes Latvijā tērē mazāk, nekā vīrieši, ģimenes ar bērniem – mazāk, nekā ģimenes bez bērniem, savukārt lauku iedzīvotāji – mazāk, nekā pilsētnieki.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) aprēķinājusi Latvijas mājsaimniecību vidējos izdevumus 2019. gadā.

Pērn katra mājsaimniecības locekļa vidējie izdevumi sastādīja 423 eiro mēnesī, tai skaitā Rīgā – 521 eiro, citās Latvijas pilsētās – 454 eiro, savukārt laukos – 356 eiro.

Visvairāk naudas Latvijas iedzīvotājiem aiziet pārtikas produktu iegādei – aptuveni 98 eiro mēnesī uz katru ģimenes locekli, jeb 23,3% no kopējā groza. Otrajā vietā ir transporta izdevumi – 61,69 eiro, jeb 14,6%, trešajā vietā ir komunālie maksājumi – 61,51 eiro, jeb 14,6%.

Tālāk seko atpūtas un kultūras pasākumu apmeklēšanas izdevumi – 34,42 eiro (8,1%), veselības aprūpes izdevumi – 30,15 eiro (7,1%), dažādu pakalpojumu un preču apmaksa – 29,60 eiro (7%), mājsaimniecības preces – 24,23 eiro (5,7%), kafejnīcu un restorānu apmeklēšana 22,92 eiro (5,4%), apģērbu un apavu iegāde – 22,50 eiro (5,3%), sakaru pakalpojumu apmaksa – 20,35 eiro (4,8%), alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu iegāde – 12,19 eiro (2,9%), izglītības izdevumi – 5,07 eiro (1,2%).

Tādējādi, aptuveni 65% izdevumu veido ikdienas vajadzību nodrošināšana.

Salīdzinot ar 2016. gadu, pērn par 50% pieauguši ģimeņu izdevumi mājsaimniecības preču iegādei, par 49% - dažādiem pakalpojumiem, galvenokārt – apdrošināšanai un skaistumkopšanas salonu apmeklēšanai, par 43% - izdevumi sabiedriskajai ēdināšanai un viesnīcu apmaksai, par 41% - sakaru pakalpojumiem, lielākoties Internetam.

Visvairāk tērē vientuļie vīrieši – vidēji 609 eiro mēnesī, kas ir par 29% vairāk, nekā vientuļās sievietes. Arī izdevumu struktūra atšķiras: vientuļie vīrieši vairāk tērē transportam, alkoholiskajiem dzērieniem un sabiedriskajai ēdināšanai, savukārt sievietes – veselības aprūpes pakalpojumiem.

Turklāt, ņemot vērā to, ka sieviešu ienākumi Latvijā ir zemāki, nekā vīriešiem, vientuļās sievietes ikdienas vajadzībām tērē līdz 50,3% no kopējiem ienākumiem, savukārt vientuļie vīrieši – tikai 37,6%.

Mājsaimniecību bez bērniem izdevumi ir augstāki, nekā ģimenes pāriem ar bērniem – pirmie tērē vidēji 504 eiro uz cilvēku, bet otrie – 424 eiro mēnesī. Taču viszemākie izdevumi ir vientuļajiem vecākiem ar bērniem (399 eiro uz vienu cilvēku) vai citām mājsaimniecībām, kurās ir bērni (piemēram, kad bērnus audzina vecmāmiņa) – 298 eiro uz cilvēku.

Būt darba devējam vai pašnodarbinātajam Latvijā ir izdevīgāk, nekā nodarbinātajam: pirmie vidēji tērē 472 eiro uz vienu cilvēku, bet otrie – 446 eiro. Savukārt pensionāri var iztērēt tikai 336 eiro mēnesī.

Bagātākās Latvijas mājsaimniecības 2019. gadā tērēja 757 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, savukārt nabadzīgākās – 236 eiro mēnesī, jeb 3,2 reizes mazāk. Bagātie vidēji tērēja bāziskajām vajadzībām, tādām kā ēdiens, mājoklis, transports, apģērbs, apavi un veselības aprūpes pakalpojumi, 443 eiro mēnesī uz cilvēku, savukārt nabadzīgākie – vien 166 eiro mēnesī uz vienu cilvēku, jeb 2,7 reizes mazāk. Taču par kultūru un atpūtu bagātās mājsaimniecības maksāja 6 reizes vairāk, nekā nabadzīgās.

Tāpat pētījumā tiek atzīmēts, ka nabadzīgākas mājsaimniecības veido 56% no visiem patērētāju izdevumiem valstī.

42
Pēc temata
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Eurostat: cik Latvijā ir trūcīgo un kas viņi ir
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Ārkārtējās situācijas režīms Latvijas iedzīvotājiem licis aizdomāties par uzkrājumiem

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

25
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

25
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

28
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

28
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem