"Katram latvietim pa koncertzālei": sociālie tīkli diskutē par CK ēkas nojaukšanu

51
(atjaunots 10:35 17.06.2020)
Izskatās, ka sociālo tīklu lietotāji nav sajūsmā par pēkšņo lēmumu saistībā ar jaunās akustiskās koncertzāles būvniecību – daudzi rīdzinieki vēlas saglabāt ne vien Kronvalda parku, bet arī pašu PTC ēku (bijusī LPSR CK ēka), kura kļuvusi par "komunisma ēras" pieminekli.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Plašās diskusijas par Latvijas PSRS Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas saglabāšanu, kas tika uzbūvēta Rīgā 1974. gadā, un kura būtībā jau ir ēras piemineklis, nerimstas trešo dienu.

Atgādināsim, ka pirmdien 15. jūnijā, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apstiprināja baumas par to, ka jaunā akustiskā koncertzāle var tikt uzbūvēta Elizabetes ielā 2, kur šobrīd atrodas Pasaules tirdzniecības centrs (PTC).

Veco ēku nojauks, un tā vietā uzbūvēs jauno akustisko koncertzāli. Kultūras ministrs Nauris Puntulis paziņoja, ka jaunā zāle Rīgā ir "sens un gadiem nenokārtots valsts parāds Latvijas izcilajai mūzikas nozarei".

Līdz ar ēkas nojaukšanu Elizabetes ielā 2 pilsēta atbrīvosies no komunisma ēras ēkas, kura tika uzbūvēta nomenklatūras vajadzībām vienā no labākajām galvaspilsētas vietām, piebilda ministrs.

Taču koalīcijas plāni, izskatās, nav īpaši iepriecinājuši parastos rīdziniekus un Latvijas iedzīvotājus. Ēkas nojaukšanas nepieciešamību apšauba pat daži arhitekti, žurnālisti un politiķi.

​"Nojauks kvalitatīvu sava laika modernisma arhitektūras piemēru - bijušo LKP CK ēku," komentē ziņu par jaunās zāles būvniecību arhitekts Ervīns Krauklis.

​"Ja vispār būtu kaut kas jāsaglabā no padomju arhitektūras modernisma, tad tā būtu šī ēka. Bet izskatās, ka lēmējiem nav ne mazākās sajēgas par to. Saturiski - grūti iedomāties, kā šajā novietnē iebakāt koncertzāli, kopā ar ēkas nojaukšanu neizcērtot vēl pusi no parka. Stulbums," sniedz savu vērtējumu arhitekts un politiķis Edgars Zalāns.

To, ka koncertzāle "ielīdīs" Kronvalda parkā, apšauba arī citi speciālisti.

​"Ar kolēģiem no @oobarchitecture centāmies saprast - vai koncertzāle parkā maz ielīdīs? Diemžēl... nē," raksta lietotājs ar segvārdu mr. architect, pievienojot tvītam uzskatāmas skices.

​"Koncertzāles stūķēšana tajā vietā ir absurds. Īpaši tādēļ, ka blakus ir Kongresu nams," piekrīt arhitektam Ģirts.

​"Precīzi, kāpēc vienkārši nenojauc Kongresu namu tad un tā vietā neuzceļ, skaistā vietā pie kanāla, varētu palaist kanālu pa vidu un uztaisīt amazing ēku," papildina ainu Armands.

​"Padomju laika arhitektūru ir dārgi uzturēt by default, ja to nepielāgo mūsdienu energoefektivitātes u.c. prasībām. Nojaukt dz/betona konstrukciju, kas var kalpot vēl 100 gadus ir apšaubāms gājiens + koncertzāles apbūves pēda noteikti būs daudz lielāka - koki, publiskā telpa nost," paziņoja savu spriedumu arhitekts Toms Kokins, atbildot uz Normunda Berga repliku par to, ka PTC ēkas uzturēšana ir pārāk dārga.

​"Un vēl es neizprotu kā tiek pieņemti šie lēmumi. Kur priekšizpēte, pilsētbūvnieciskā analīze, stratēģija, kaut SWOT tabulas? Mums ir vesels departaments, kam ar to būtu jānodarbojas, bet politiķi bīda ēkas kā ulmaņlaikā," sūdzas speciālists.

​"Vai tiešām mans skats tik perverss, ja apgalvoju, ka šī māja labas arhitektūras eksemplārs?" vaicā kāds Ivars Austers.

​"Kad mēs sāksim cienīt Padomju laika arhitektūras pieminekļus? Ja šo nojauks, tad tikai Dailes teātris būs palicis nesabojāts," raksta Artūrs Pudāns.

Izskatās, ka pat žurnāliste Inga Spriņģe nav palikusi malā stāvam attiecībā uz ziņu par jaunās koncertzāles būvniecību.

​"Varbūt katram latvietim pa koncertzālei un būtu miers? Neapskaužu @NaurisPuntulis un @KM_kultura. Man jau kopš pētījuma par Šķēles biznesa interesēm, šķiet: eh, būtu cēluši uz tā AB dambja. Tik daudz naudas jau iztērēts izpētēm un nespējam vienoties," sarkastiski norāda Inga Spriņģe.

​"Šķiet, ka dzīvojam kaut kādā bināro izvēļu pasaulē: VDD ēkai tikai divi varianti, koncertzālei arī, nemaz nerunājot par konservatīvajiem vs liberālajiem. Nu nav tā pasaule tik lineāra," norāda ekonomists Jānis Meirāns.

​"Infoziņojumā par akustisko koncertzāli tomēr varēja ievērot kaut kādu konsekvenci attieksmē pret Pasaules tirdzniecības centra arhitektūru. Valdības pārstāvji ēku dēvē par "komunisma rēgu", bet KM ziņojumā - par "kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku". Divi pretēji vērtējumi mulsina," nonāk pie secinājuma žurnālists Raivis Spalvēns.

Atzīmēsim, ka koncertzāles būvniecībai grasās izsludināt starptautisku konkursu, jo šai vietai nederēs Anda Sīļa projekts, saskaņā ar kuru jaunajai zālei bija jāparādās uz AB dambja.

Būvniecību finansēs no 32 miljoniem, kurus ministrija saņēmusi kultūras nozares atbalstam Covid-19 krīzes laikā. Koncertzāles projektēšanai atveltīti 7 miljoni eiro. Pēc Naura Puntuļa domām, projekts tiks īstenots trīs gadu laikā.

51
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

6
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

6
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

14
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

14
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde