"Katram latvietim pa koncertzālei": sociālie tīkli diskutē par CK ēkas nojaukšanu

46
(atjaunots 10:35 17.06.2020)
Izskatās, ka sociālo tīklu lietotāji nav sajūsmā par pēkšņo lēmumu saistībā ar jaunās akustiskās koncertzāles būvniecību – daudzi rīdzinieki vēlas saglabāt ne vien Kronvalda parku, bet arī pašu PTC ēku (bijusī LPSR CK ēka), kura kļuvusi par "komunisma ēras" pieminekli.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Plašās diskusijas par Latvijas PSRS Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas saglabāšanu, kas tika uzbūvēta Rīgā 1974. gadā, un kura būtībā jau ir ēras piemineklis, nerimstas trešo dienu.

Atgādināsim, ka pirmdien 15. jūnijā, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apstiprināja baumas par to, ka jaunā akustiskā koncertzāle var tikt uzbūvēta Elizabetes ielā 2, kur šobrīd atrodas Pasaules tirdzniecības centrs (PTC).

Veco ēku nojauks, un tā vietā uzbūvēs jauno akustisko koncertzāli. Kultūras ministrs Nauris Puntulis paziņoja, ka jaunā zāle Rīgā ir "sens un gadiem nenokārtots valsts parāds Latvijas izcilajai mūzikas nozarei".

Līdz ar ēkas nojaukšanu Elizabetes ielā 2 pilsēta atbrīvosies no komunisma ēras ēkas, kura tika uzbūvēta nomenklatūras vajadzībām vienā no labākajām galvaspilsētas vietām, piebilda ministrs.

Taču koalīcijas plāni, izskatās, nav īpaši iepriecinājuši parastos rīdziniekus un Latvijas iedzīvotājus. Ēkas nojaukšanas nepieciešamību apšauba pat daži arhitekti, žurnālisti un politiķi.

​"Nojauks kvalitatīvu sava laika modernisma arhitektūras piemēru - bijušo LKP CK ēku," komentē ziņu par jaunās zāles būvniecību arhitekts Ervīns Krauklis.

​"Ja vispār būtu kaut kas jāsaglabā no padomju arhitektūras modernisma, tad tā būtu šī ēka. Bet izskatās, ka lēmējiem nav ne mazākās sajēgas par to. Saturiski - grūti iedomāties, kā šajā novietnē iebakāt koncertzāli, kopā ar ēkas nojaukšanu neizcērtot vēl pusi no parka. Stulbums," sniedz savu vērtējumu arhitekts un politiķis Edgars Zalāns.

To, ka koncertzāle "ielīdīs" Kronvalda parkā, apšauba arī citi speciālisti.

​"Ar kolēģiem no @oobarchitecture centāmies saprast - vai koncertzāle parkā maz ielīdīs? Diemžēl... nē," raksta lietotājs ar segvārdu mr. architect, pievienojot tvītam uzskatāmas skices.

​"Koncertzāles stūķēšana tajā vietā ir absurds. Īpaši tādēļ, ka blakus ir Kongresu nams," piekrīt arhitektam Ģirts.

​"Precīzi, kāpēc vienkārši nenojauc Kongresu namu tad un tā vietā neuzceļ, skaistā vietā pie kanāla, varētu palaist kanālu pa vidu un uztaisīt amazing ēku," papildina ainu Armands.

​"Padomju laika arhitektūru ir dārgi uzturēt by default, ja to nepielāgo mūsdienu energoefektivitātes u.c. prasībām. Nojaukt dz/betona konstrukciju, kas var kalpot vēl 100 gadus ir apšaubāms gājiens + koncertzāles apbūves pēda noteikti būs daudz lielāka - koki, publiskā telpa nost," paziņoja savu spriedumu arhitekts Toms Kokins, atbildot uz Normunda Berga repliku par to, ka PTC ēkas uzturēšana ir pārāk dārga.

​"Un vēl es neizprotu kā tiek pieņemti šie lēmumi. Kur priekšizpēte, pilsētbūvnieciskā analīze, stratēģija, kaut SWOT tabulas? Mums ir vesels departaments, kam ar to būtu jānodarbojas, bet politiķi bīda ēkas kā ulmaņlaikā," sūdzas speciālists.

​"Vai tiešām mans skats tik perverss, ja apgalvoju, ka šī māja labas arhitektūras eksemplārs?" vaicā kāds Ivars Austers.

​"Kad mēs sāksim cienīt Padomju laika arhitektūras pieminekļus? Ja šo nojauks, tad tikai Dailes teātris būs palicis nesabojāts," raksta Artūrs Pudāns.

Izskatās, ka pat žurnāliste Inga Spriņģe nav palikusi malā stāvam attiecībā uz ziņu par jaunās koncertzāles būvniecību.

​"Varbūt katram latvietim pa koncertzālei un būtu miers? Neapskaužu @NaurisPuntulis un @KM_kultura. Man jau kopš pētījuma par Šķēles biznesa interesēm, šķiet: eh, būtu cēluši uz tā AB dambja. Tik daudz naudas jau iztērēts izpētēm un nespējam vienoties," sarkastiski norāda Inga Spriņģe.

​"Šķiet, ka dzīvojam kaut kādā bināro izvēļu pasaulē: VDD ēkai tikai divi varianti, koncertzālei arī, nemaz nerunājot par konservatīvajiem vs liberālajiem. Nu nav tā pasaule tik lineāra," norāda ekonomists Jānis Meirāns.

​"Infoziņojumā par akustisko koncertzāli tomēr varēja ievērot kaut kādu konsekvenci attieksmē pret Pasaules tirdzniecības centra arhitektūru. Valdības pārstāvji ēku dēvē par "komunisma rēgu", bet KM ziņojumā - par "kultūrvēsturiski nozīmīgu ēku". Divi pretēji vērtējumi mulsina," nonāk pie secinājuma žurnālists Raivis Spalvēns.

Atzīmēsim, ka koncertzāles būvniecībai grasās izsludināt starptautisku konkursu, jo šai vietai nederēs Anda Sīļa projekts, saskaņā ar kuru jaunajai zālei bija jāparādās uz AB dambja.

Būvniecību finansēs no 32 miljoniem, kurus ministrija saņēmusi kultūras nozares atbalstam Covid-19 krīzes laikā. Koncertzāles projektēšanai atveltīti 7 miljoni eiro. Pēc Naura Puntuļa domām, projekts tiks īstenots trīs gadu laikā.

46
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Ministrs aprēķināja, ka Latvijai kultūras mērķiem ir nepieciešami 32 miljoni eiro
Galvenās Latvijas būves – cietums un koncertzāle: deputāts sašutis par koalīcijas lēmumu

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

1
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu

SPKC: pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma

6
(atjaunots 12:56 14.08.2020)
Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu atzina SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Iespējams, pašizolācija būs jāievēro vēl pēc 3 Eiropas valstu apmeklējuma – Grieķijas, Dānijas un Īrijas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, vēsta LSM.lv.

Viņš konstatēja, ka Latvijā saslimstība ar Covid-19 ir zema, bet kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā pieaugusi divas reizes. Saslimstība pieaug arī citās valstīs, tāpēc tiek ieviesti ierobežojumi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Covid-19 saslimšanas gadījumi Latvijā, pēc epidemiologa domām, lielākoties ir saistīti ar cilvēkiem, kuri inficējušies ārzemēs

Latvija katru nedēļu papildina sarakstu ar valstīm, pēc kuru apmeklējuma ir jāievēro pašizolācija. Šī nedēļa, visticamāk, nebūs izņēmums un sarakstā, iespējams, tiks iekļautas vēl trīs valstis – Grieķija, Dānija un Īrija. 

Perevoščikovs atzīmēja, ka būtiski ir, lai cilvēks pēc atgriešanās no kādas Covid-19 riska valsts ievērotu pašizolāciju. To atbraucējs apliecina ar parakstu. Vēl Covid-19 izplatības ierobežošanai būtiska ir plašā  iedzīvotāju bezmaksas testēšana.

SPKC pārstāvis atzina, ka šonedēļ gaidāmajos Rīgas svētkos un katoļticīgo svētkos Aglonā būtiski ir ievērot drošības pasākumus.

"Proti, ievērot distanci, izvairīties no vietām, kur ir drūzmēšanās, regulāri dezinficēt rokas. "Riski ir tomēr pietiekami lieli," teica Perevoščikovs, norādot, ka pasākuma organizatori solījuši kontrolēt norādījumu ievērošanu.

6
Tagi:
koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Atbrauci no ārzemēm? Uz redzēšanos! SPKC iesaka neielaist ciemos draugus
Ekonomists aicina lietuviešus pasteigties ar braucieniem uz Poliju
Ja atcelts reiss uz Maskavu, lidojiet uz Rodosu: airBaltic jaunie noteikumi
Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija