Rail Baltica

Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām

114
(atjaunots 09:36 17.06.2020)
Sabiedrības tiesai prezentēja projektu ar ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica maršrutu Daugavas kreisajā krastā Rīgā. Sabiedriskās organizācijas paudušas neapmierinātību: projektēšanas laikā neviens nebija vaicājis viņu viedokli.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Šonedēļ notika sabiedriskā diskusija, kurā piedalījās Rīgas domes, Satiksmes ministrijas, Rail Baltica un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri pārstāv Rīgas iedzīvotāju intereses. Tika prezentēts topošās ātrgaitas dzelzceļa maģistrāles maršruts Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā). Un, kā noskaidrojies, kopš 2016. gada, kad projekts tika prezentēts pirmo reizi, tajā ir notikušas dažas izmaiņas.

Maģistrāles maršrutu Pārdaugavā diskusijā klātesošajiem prezentēja projektēšanas kompānijas "Idom-Ineco" pārstāvis Rihards Ieviņš. Noskaidrojās: Torņakalna stacija tiks pārcelta 250 metrus tuvāk Daugavai. Tas ir nepieciešams, lai pārveidotu staciju transporta mezglā, kurš savienos jauno maģistrāli ar esošajiem "Latvijas Dzelzceļa" ceļiem. Tiks uzbūvēti peroni abiem dzelzceļiem, savukārt stacijas pieejamības uzlabošanas nolūkos nāksies nodrošināt "savienojumu" ar galvenajām tuvumā esošajām ielām.

Galvenais "know-how" ir kopējā tuneļa garuma samazinājums, kuru iepriekš tika plānots izveidot zem diviem pilsētas mikrorajoniem – Torņakalns un Āgenskalns. Cita veidu izbūvēt ātrgaitas vilcienu maģistrāli (attīstīs ātrumu līdz 110 km/st šajā posmā) blīvi apdzīvotos rajonos ar vēsturisku apbūvi nav. 2016. gadā projektētāji piedāvāja sekojošo: kopējais tuneļa garums, kurš sāksies gandrīz no Torņakalna stacijas, sastādīs 2,4 kilometrus, no kuriem 1800 metri būs pats tunelis, bet 300 metri – iebraukšana tajos. Tā aptuvenās būvniecības izmaksas sastādīja 100 miljonus eiro, taču šī summa neietver avārijas izejas no tuneļa, kas ir obligātas šajā gadījumā pēc ES standartiem, jo tajā tiks īstenoti pasažieru pārvadājumi.

Tomēr projektētāji atklājuši dažus riskus šāda risinājuma īstenošanas gadījumā. Pirmkārt, tuneļa un Mārupītes satikšanās vietā upi nāktos laist zem tuneļa. Pāļu laikā vai pēkšņas sifonu sistēmas bojājumu gadījumā tas varētu izraisīt tuvumā esošo teritoriju applūdumu, un jebkurā gadījumā ietekmētu upes floru un faunu. Otrkārt, atsevišķos posmos ātrgaitas dzelzceļa tunelis ietu tiešā tuvumā ar dzīvojamo māju fundamentu. Vistuvākais attālums bija Indriķa ielā, kur tunelim bija jāiet 5 metru attālumā no tuvumā esošās mājas fundamenta. Kā ātrgaitas vilcieni ietekmēs fundamenta un grunts stāvoklī zem ēkas – grūti teikt, taču diez vai šī ietekme būs laba.

Vadoties pēc šiem apstākļiem, kā arī kopējām darbu izmaksām, projektētāji piedāvāja citu risinājumu. Samazināt tuneļa garumu līdz 1,4 kilometriem. No tiem zem zemes ies tikai 349 metri, pārējā posmā vilcieni brauks pa uzbūvētu rampu virs virsmas, kuru norobežos ar skaņu slāpējošiem vairogiem. Kopējās būvniecības izmaksas samazinās līdz aptuveni 64 miljoniem eiro. Mārupīte paliek neskarta, tuneļa vai rampas šķērsojuma vietas ar esošajiem dzelzceļa un tramvaju līniju un ielu ceļiem tiks nodrošināti ar papildu tuneļu izbūvi (O. Vācieša un Liepājas ielā). Tādējādi dzelzceļa tunelis pavirzīsies nost no dzīvojamajām mājām – minimālais attālums sastādīs 9 metrus.

Problēma, šķietami atrisināta, un pat ir izdevies ietaupīt līdzekļus. Taču sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri piedalījās konferencē, pietiekami kritiski attiecās pret ātrgaitas maģistrāles projektēšanas procesu.

Madara Gibze, Āgenskalna biedrības pārstāve, sēdē paziņoja, ka projektētāji pat neizskatīja tuneļa izbūves variantu zem Mārupītes, variantu, pie kura upes gultne tiktu pilnībā saglabāta. Savukārt jautājumā par Liepājas ielas šķērsošanu iedzīvotāju viedoklis tika ignorēts. ir arī citas piezīmes: "Novērtēt, kā tiks nodrošināti Torņakalna stacijas savienojumi ar apkaimēm, pagaidām nav iespējams, jo nav lēmuma, kā izskatīsies pati Torņakalna stacija. Un vēl viens jautājums. 2016. gadā sagatavotajā slēdzienā par Rail Baltica ietekmi uz apkārtējo vidi tika izskatīts tikai viens variants – garā tuneļa izbūves variants. Tagad, sakarā ar "īsā tuneļa" būvniecības koncepciju, vai autori plāno sagatavot jaunu slēdzienu par Rail Baltica ietekmi uz apkārtējo vidi? Pretējā gadījumā, rodas šaubas par šī projekta tiesisko pamatotību."

Tāpat Madara Gibze atzīmēja, ka starp sabiedriskajām organizācijām un Rail Baltica projektētājiem praktiski nenotiek nekāda sadarbība. Par aktuāliem notikumiem, kas saistīti ar maģistrāles būvniecību, sabiedriskās organizācijas uzzina pārsvarā no medijiem. Tāpat tās nepiesaista dalībai projekta izstrādē. Šobrīd Madara Gibze uzskata sagatavotos Rail Baltica projekta risinājumus Pārdaugavā par "shematiskiem un nepilnvērtīgiem".

Viņai piekrīt biedrības "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Oto Ozols. Viņš atgādināja, ka iepriekš starp Rail Baltica projektētājiem un sabiedriskajām organizācijām pat tika parakstīts sadarbības memorands, taču tālāk par to puses nav gājušas: "Sadarbība bija formāla. Projekta ieviesēji NVO uztver kā brošas, ko piespraust pie krekla. Bet reālais darbs [pie projekta izstrādes] ir noticis citos kabinetos. Mēs vēlamies iesaistīties, bet no pretējās puses nav reakcijas."

RB Rail pārstāvis Ģirts Bramans izskaidroja komunikācijas trūkumu ar ārkārtējās situācijas režīmu, kas tika ieviests Latvijā saistībā ar koronavīrusa pandēmiju. Taču solīja turpmāk sadarboties ar sabiedriskajām organizācijā ar projektu saistīto tehnisko jautājumu risināšanā. Savukārt problēmas, kas saistītas ar maģistrāles ietekmi uz Rīgas kultūrvēsturiskajiem objektiem, tiks apspriestas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kopumā sabiedriskās organizācijas uztrauc divas problēmas. Pirmkārt, kultūrvēsturisko ēku saglabāšana maģistrāles tuvumā. Otrkārt, maģistrāles ietekme uz apkaimes iedzīvotāju ikdienas dzīvi: vai dzelzceļa tuvuma dēļ nesamazināsies nekustamā īpašuma cenas šajos rajonos un kā mainīsies infrastruktūra un dzīves kvalitāte Āgenskalnā un Torņakalnā. Pastāv bažas, ka topošā dzelzceļa maģistrāle degradēs tuvumā esošās ielas un kvartālus.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņoja, ka pirmie būvdarbi, kas būs saistīti ar Rail Baltica Rīgā, sāksies jau šoruden Rīgas Centrālajā stacijā. Nākamgad būvdarbi tiks uzsākti lidostas "Rīga" rajonā, kur atradīsies otrā Rail Baltica stacija galvaspilsētā.

114
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
"Īstākā mistika": kā Rail Baltica izrādījusies nevienam nevajadzīga
Rail Baltica prasa upurus: būvdarbu dēļ Rīgā izcirtīs vairāk nekā 400 kokus
Eksperts: Rail Baltica ir ne tikai ekonomiskas, bet arī politiskas problēmas
Ja nebrauksim, tad sazāģēsim: eksperts vērtē naudas pieprasījumu Rail Baltica vajadzībām
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvija nemainīs politiku attiecībās ar krieviem: ko premjers saskatījis ES rezolūcijā

5
(atjaunots 20:47 06.03.2021)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka Eiropas Padomes slēdzieni par mazākumtautību stāvokli Latvijā kopumā esot "pozitīvi", lai arī trīs ceturtdaļas rezolūcijas sastāda detalizēta kritika.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Neskatoties uz Eiropas Padomes plašajām kritiskajām piezīmēm, Latvijas valdība neplāno mainīt politiku attiecībās ar mazākumtautībām. Vēl vairāk, valdība pat nav pamanījusi nekādu īpašu kritiku. Latvijas ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komentāru saņēma kanāls LTV7.

Premjers pastāstīja, ka vēl nav izlasījis visu Eiropas Padomes rezolūciju, tomēr iepazinies ar galvenajiem postulātiem un uzskata, ka kopumā tie esot pozitīvi.

Kariņš atklāja, ka valdība neplāno mainīt politiku: valsts esot atvērta visām tautībām un etniskajām grupām. Tomēr Latvijas pamats ir un paliek latviešu valodas lietojums un kultūras attīstība.

Rezolūcijā patiešām izcelti daži pozitīvi aspekti mazākumtautību stāvoklī, piemēram, daudzu kultūras iestāžu tīmekļa vietņu versijas krievu valodā, nepilsoņu skaita samazināšanās un pieprasījuma saglabāšanās mācībām mazākumtautību valodās. Tomēr trīs ceturtdaļas dokumenta aizņem dažādu politikas aspektu kritika attiecībās ar nelatviešiem.

Tomēr arī Latvijas Ārlietu ministrija savā paziņojumā akcentēja tieši pozitīvos aspektus un vienīgi pieminēja EP kritiskās piezīmes un ieteikumus. Diplomāti uzsvēra, ka rezolūcija ir vienīgi ieteikums. Spriežot pēc šīs informācijas presei un premjerministra izteikumiem, nekādas darbības no valdības puses EP rezolūcijas kontekstā valstī nav gaidāmas.

EPPA loceklis, Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs uzsvēra, ka valdība ir atbildīga par starptautisko saistību izpildi.

"Ja valsts neseko šiem ieteikumiem, tā vienkārši demonstrē, ka neciena Eiropas standartus. Lēmums ir jūsu ziņā," teica Cilevičs.

Iepriekš vēstīts, ka 3. martā publicēta Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Dokumentā iekļautas konkrētas rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp arī pārskatīt valodas prasības un nodrošināt piekļuvi izglītībai mazākumtautību valodās.

5
Tagi:
Cilevičs, Krišjānis Kariņš, ES, diskriminācija, krievvalodīgie, Latvija
Pēc temata
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
Kuzins: politika iejaukusies CVK lēmumā par referendumu par izglītību krievu valodā
Krievu valoda, nepilsoņi, pensijas, Saeimas atlaišana… Vai Latvijā atgriežas referendumi
Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu
Šņabja glāzīte, foto no arhīva

"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu

35
(atjaunots 00:02 06.03.2021)
Sociālo tīklu lasītāji beidzot novērtējuši Latvijas Veselības ministrijas pūles. Tiesa, viņus iepriecinājuši nevis vakcinācijas tempi, bet gan ziņa, ka vakcīnu Covid-19 profilaksei var apvienot ar alkohola lietošanu.

RĪGA, 6. marts — Sputnik. Pagaidām Latvija diemžēl nekādi nevar palepoties ar vakcinācijas rezultātiem un teicami organizētu procesu. Regulāru kritikas devu par efektīva darba trūkumu saņem gan Vakcinācijas birojs, gan platforma Manavakcina.lv.

Tomēr laba ziņa nākusi no citas puses – Manavakcina.lv speciālisti atbildēja uz jautājumu par vakcīnas un alkohola apvienošanu – izrādās, tas daudziem ir aktuāls. Tvīts sacēla kājās sociālos tīklus un radīja sarkastisku smīnu un strīdu vētru.

"Saņēmām jautājumu no kāda portāla: vai tiesa, ka nedrīkst lietot alkoholu veselu mēnesi pēc Covid-19 potes? Atbildam: Uztraukumam nav pamata, visas Latvijā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 var droši apvienot ar alkohola lietošanu. P.S. Tomēr visu ar mēru! " viņi paziņoja savā lapā Twitter.

​Tāds drosmīgs paziņojums samulsināja pat mediķus.

"Nevis drīkst apvienot, bet gan alkohola lietošana neietekmē imunitātes veidošanu. Taču ieteikums ir vismaz dienu pirms un dažas dienas pēc vakcīnas atturēties no alkohola lietošanas. Diezgan "drosmīgs" tvīts, lai neteiktu citādāk," precizēja pazīstamais reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis.

​Citi lasītāji uztvēra ziņu ar ļaunu sarkasmu.

"Tās ir lieliskas ziņas. Patiesi. Bet lai laime būtu pilnīga, ir jāzina sekojošais - vai vakcīnu var apvienot ar staigāšanu pa plānu ledu un kūlas dedzināšanu?" taujāja lasītājs ar lietotājvārdu Latvietis Vidējais.

​​"Kad vakcināciju organizē nevis ārsti, bet pasākumu vadītāji," pasmīnēja Eva Estere.

​​"Centība ir laba lieta, humors arī. Bet šoreiz kaut kā grūti pasmaidīt," konstatēja Jānis Bērziņš.

​​"Premjera parlamentārā sekretāre šodien sacīja, ka valdība grib veidot pozitīvāku komunikāciju par pandēmiju. Šī ziņa laikam ir pirmais mēģinājums," pieļāva Gundars Gūte.

​​"Beidzot redzu, ka birojs strādā," secināja komentētājs Akmentiņš.

​Atgādināsim, ka vakcinācijas tempi Latvijā ir zemākie Baltijas valstīs un vieni no zemākajiem ES. Pandēmija nav beigusies, un Latvijas iedzīvotājus, iespējams, gaida jauni ierobežojumi. Ar katru nedēļu Latvijā aug jaunā "britu" paveida infekcijas gadījumu skaits, tāpēc epidemiologi iesaka valdībai padomāt par jauniem pasākumiem cīņā ar pandēmiju.

35
Tagi:
sociālie tīkli, vakcīna, vakcinācija, Latvija
Pēc temata
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
Uzmanību, krāpnieki: nezināmas personas sūta vēstules ar aicinājumu vakcinēties
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu