Latvijas prezidents Egils Levits

Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu

34
(atjaunots 08:44 17.06.2020)
Jau ir pagājusi pusi termiņa, kura laikā prezidents var atgriezt novadu reformu atkārtotai izskatīšanai, taču gala dokumentu nedz viņš, nedz kāds cits nav redzējis; tomēr Pašvaldību savienība parūpējusies, lai Levits tiktu informēts par likuma trūkumiem.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Likuma "Par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām" konsolidētā versija labākajā gadījumā būs pieejama šīs nedēļas beigās, un tas nozīmē, ka prezidentam Egilam Levitam būs ļoti maz laika, lai sniegtu savu vērtējumu. Pašvaldības savlaicīgi sagatavojušas pamatojumu, kādēļ likums ir jāatgriež Saeimā atkārtotai izskatīšanai, vēsta Neatkarīgā

Ar likumu par novadu reformu var būt apmierinātas lielās pilsētas, kuras saglabājušas statusu, un tagad saņems arī valstspilsētu nosaukumu. Lielu iebildumu nav pašvaldībām, kurām tiks pievienotas citas. Paliek neapmierinātie novadi, kuru intereses netiek ņemtas vērā. Tajos dzīvo aptuveni 400 tūkstoši cilvēku.

Likvidēs 77 pašvaldības

Kad Saeima 10. jūnijā trešajā lasījumā apstiprināja reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzīmēja šo notikumu ar gandarījuma pilnu ministra Jura Pūces preses relīzi un preses konferenci. Savukārt pašvaldību organizācijas noklusēja. Pirmkārt, jo pieņemto likumu nekur nav iespējams izlasīt, un neviens nezina, kad varēs.

Otrkārt, pārāk daudz neapmierināto, pat vairāk, nekā iepriekšējās reformas laikā 2009. gadā, kad no 548 divu līmeņu pašvaldībām izveidoja 119 viena līmeņa pašvaldības. Šoreiz likvidēs 77 novadus, atstājot vien 42.

Vēstule prezidentam ar aicinājumu nepasludināt reformu, ko parakstīja 46 pašvaldības, tika nosūtīta 16. jūnijā.

"Uzskatām, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu. Jau kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzsāka darbu pie administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts," teikts atklātajā vēstulē.

Uzskaitīti reformas trūkumi: nav pārdomātas saiknes ar citām nozarēm; nav veikta ieguvumu un tēriņu analīze; nav izveidoti statistiskie profili visiem veidotajiem novadiem (bet tajos, kuri ir, nav izticis bez kļūdām); nav sasaistes ar Eiropas finansējuma pārdali; nav nodrošināts brīvprātīgums; netiek ievērotas ekspertu rekomendācijas; ignorēti iedzīvotāju aptauju rezultāti. Kopumā vēstulē ir apkopoti tie argumenti, kurus pašvaldības jau ir izteikušas gada garumā, taču koalīcija tos ignorēja un turpināja to darīt pat pēc Satversmes tiesas lēmuma, ka Juris Pūce ir pārkāpis Satversmes 1. pantu, kad aizliedza iedzīvotāju aptauju Ikšķilē.

Pašvaldību savienības vēstulei jākļūst par ceļvedi prezidentam un viņa ekspertiem, lai viņi uzreiz saprastu, kādām problēmām ir jāpievērš uzmanība.

Lielmežs iesaka auditu

Individuāli pie prezidenta vērsies ilggadējais Mālpils novada vadītājs Aleksandrs Lielmežs, kurš ir neapstrīdama personība pašvaldību jautājumos. Arī viņš piedāvā nepasludināt jauno likumu, un tā vietā uzdot Saeimai veikt visu varasiestāžu funkciju auditu, tikt skaidrībā, kurām no tām jābūt īstenotām valsts, kurām reģionālā, bet kurām vietējās varas līmenī, kā arī noteikt katra līmeņa finansējuma avotus.

"Šādu reformu varētu atbalstīt, jo tā atbilstu gan Satversmei, gan Eiropas Savienības pamatnostādnēm par demokrātisku un daudzlīmeņu pārvaldi, pēc iespējas vairāk pārvaldē un lēmumu pieņemšanā iesaistot pašus pilsoņus," atzīmēja Lielmežs.

Pēc jaunā likuma, Latvijā būs vismazākais pašvaldību skaits ES un lielākais vienas pašvaldības izmērs attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Vidēji vienai pašvaldībai ES dalībvalstīs ir 5031 iedzīvotājs un 47,8 kvadrātkilometru teritorija. Saskaņā ar jauno karti, vidēji Latvijas pašvaldībā būs 47 286 iedzīvotāji uz 1538 kvadrātkilometriem.

Konsolidētā versija nav gatava

Vēl nav skaidrs, kad Egils Levits varēs sākt novadu reformas likuma vērtēšanu, jo sākumā Saeimas ekspertiem ir jāizstrādā likuma konsolidētais variants. Jāsaliek kopā balsojuma rezultāti par 377 grozījumiem, kas tika izskatīti pēdējā lasījumā. Absolūti iespējams, ka darba gaitā tika pieļautas pretrunas un juridiskas kļūdas.

Izskatīšanas gaitu ietekmējusi arī koronavīrusa krīze – visi grozījumi otrajā lasījumā tika atsaukti, lai deputāti varētu pilnībā koncentrēties uz lēmumu pieņemšanu, kas bija saistīti ar ārkārtējās situācijas režīma ieviešanu. Savukārt trešais lasījums notika jau eksperimentālā kārtībā – attālināti, tādēļ pilnvērtīga diskusija neizdevās. Šobrīd ir ļoti maz cilvēku, kuri labi pārzin svarīgāko šīs Saeimas pieņemto likumu.

Atbildīgā komisija prognozē, ka galīgā konsolidētā versija būs gatava līdz nedēļas beigām, un kad spīkere Ināra Mūrniece to parakstīs, likumu pārsūtīs izskatīšanai prezidentam Egilam Levitam.

Taču saskaņā ar Satversmi, valsts vadītājs drīkst nosūtīt likumu atkārtotai izskatīšanai 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas, un šis termiņš beigsies sestdien, 20. jūnijā.

Tātad, līdzīgi situācijai ar Latvijas sabiedrību, prezidenta iespējas piedalīties novadu reformas pieņemšanā izrādījušās nopietni ierobežotas – viņam, acīmredzot, izvērtēšanai atstās vien dažas dienas.

34
Tagi:
novadu reforma, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
"Vai mēs gribam haosā valsti iedzīt": opozīcija nedod mieru nedz Pūcem, nedz viņa reformai
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Ogre varētu kļūt par valstspilsētu
Ventspili un Jelgavu neapvienos ar novadiem
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

8
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

8
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī
Salaspils

Kur krievu kultūra ir lieka: Salaspils vadība aizliegusi krievu Kultūras namu

15
(atjaunots 07:01 09.03.2021)
Salaspilī izcēlies skandāls: pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie, vietējās varas likvidējušas krievu Kultūras namu.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Partija "Vienotība", kuras biedrs ir Latvijas premjerministrs, kārtējo reizi nodemonstrējusi savu naidīgo attieksmi pret visu krievisko. Republikā izvērsies diezgan skaļš skandāls, tagad – Salaspilī — pilsētā, kur vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievvalodīgie. Vietējā dome, kurā pie varas ir "Vienotība", likvidējusi krievu Kultūras namu. Pie tam KN "Enerģētiķis" zem viena jumta mitinājās daždažādi interešu klubi un sekcijas, kurās nodarbojās bērni, pensionāri un dažādu sociālo grupu pārstāvji līdz pat cilvēkiem ar invaliditāti.

Salaspils iedzīvotāji, protams, cenšas aizstāvēt savu Kultūras namu, bet pagaidām bez īpašiem panākumiem: dažus klubus un sekcijas, kā arī deju un dziesmu kolektīvus uz laiku piemitināja pilsētas latviešu KN, lai gan tā, protams, ir maza daļa no bijušā vēriena un daudzveidības.

Pilsētniekus atbalsta Latvijas Krievu Savienības pārstāvis Aleksandrs Prutkovs, bijušais Salaspils domes deputāts, bet tagad, kā viņš pats sev sauc, ikdienišķs aktīvists un sabiedriskais darbinieks. Lūk, ko viņš pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

"Mūsu pilsēta nosacīti sastāv no divām daļām. Viena no tām — "Enerģētiķu ciemats" pārsvarā ir krievvalodīga. Tur arī atradās krievu Kultūras nams. Tā nojaukšanu pilsētas vara izplānoja visai pamatīgi: nolīgtais būvprojektu izstrādes uzņēmums "nejauši" neņēma vērā ēkas fasādes nobrukuma risku, nesošo konstrukciju demontāžas laikā," uzskata Aleksandrs Prutkovs.

Dome jau ilgu laiku greizi skatījās uz krievu Kultūras namu: sākumā to slēdza, tā teikt, "uz laiku" — daļēji nosūtot personālu "atvaļinājumā", bet daļēji iekārtojot vienīgajā atlikušajā pilsētas KN "Rīgava", bet tad pilnīgi fiziski un juridiski iznīcināja Kultūras namu "Enerģētiķis"

Krievu KN, lai gan tas oficiāli nebija par tādu atzīts, turklāt tajā bija daži latviešu kolektīvi – bija iestāde vietējās domes bilancē. Tas izpildīja arī daudzas svarīgas funkcijas, piemēram, kad vajadzēja tikties ar pilsētas iedzīvotājiem dažādu jautājumu risināšanai, tai skaitā organizēt pensionāru sanāksmes. Tur organizēja pilsētas svētku pasākumus krievu valodā - no Masļeņicas līdz vīriešu svētkiem 23. februārī. Bija telpas, kur rīkoja gan izstādes, gan koncertus, un vispār darīja daudz svarīgu un labu lietu.

Kad pilsētas varas iestādes nolems, ka varētu pabeigt uz pusi sagrautās ēkas remontu, lai atjaunotu tur krievu Kultūras namu? Tas ir retorisks jautājums. Varbūt tad, kad pilsētu pametīs pēdējais krievu iedzīvotājs un aizlidos uz Īriju, kur, piemēram, tajā pašā Dublinā ir daži nelieli krievu KN, kurus raksta autors, starp citu, apmeklēja personīgi.

Un, protams, pret Salaspils krievvalodīgo iedzīvotāju attieksme pret pilsētas nacionālo varu arī agrāk bija tāda – visiem ir skaidrs, kāda, taču ar savu lēmumu "Vienotība" noteikti nav cēlusi savu popularitāti pilsētnieku vidū.

15
Pēc temata
Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence
Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde