Latvijas prezidents Egils Levits

Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu

30
(atjaunots 08:44 17.06.2020)
Jau ir pagājusi pusi termiņa, kura laikā prezidents var atgriezt novadu reformu atkārtotai izskatīšanai, taču gala dokumentu nedz viņš, nedz kāds cits nav redzējis; tomēr Pašvaldību savienība parūpējusies, lai Levits tiktu informēts par likuma trūkumiem.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik. Likuma "Par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām" konsolidētā versija labākajā gadījumā būs pieejama šīs nedēļas beigās, un tas nozīmē, ka prezidentam Egilam Levitam būs ļoti maz laika, lai sniegtu savu vērtējumu. Pašvaldības savlaicīgi sagatavojušas pamatojumu, kādēļ likums ir jāatgriež Saeimā atkārtotai izskatīšanai, vēsta Neatkarīgā

Ar likumu par novadu reformu var būt apmierinātas lielās pilsētas, kuras saglabājušas statusu, un tagad saņems arī valstspilsētu nosaukumu. Lielu iebildumu nav pašvaldībām, kurām tiks pievienotas citas. Paliek neapmierinātie novadi, kuru intereses netiek ņemtas vērā. Tajos dzīvo aptuveni 400 tūkstoši cilvēku.

Likvidēs 77 pašvaldības

Kad Saeima 10. jūnijā trešajā lasījumā apstiprināja reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzīmēja šo notikumu ar gandarījuma pilnu ministra Jura Pūces preses relīzi un preses konferenci. Savukārt pašvaldību organizācijas noklusēja. Pirmkārt, jo pieņemto likumu nekur nav iespējams izlasīt, un neviens nezina, kad varēs.

Otrkārt, pārāk daudz neapmierināto, pat vairāk, nekā iepriekšējās reformas laikā 2009. gadā, kad no 548 divu līmeņu pašvaldībām izveidoja 119 viena līmeņa pašvaldības. Šoreiz likvidēs 77 novadus, atstājot vien 42.

Vēstule prezidentam ar aicinājumu nepasludināt reformu, ko parakstīja 46 pašvaldības, tika nosūtīta 16. jūnijā.

"Uzskatām, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu. Jau kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs uzsāka darbu pie administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts," teikts atklātajā vēstulē.

Uzskaitīti reformas trūkumi: nav pārdomātas saiknes ar citām nozarēm; nav veikta ieguvumu un tēriņu analīze; nav izveidoti statistiskie profili visiem veidotajiem novadiem (bet tajos, kuri ir, nav izticis bez kļūdām); nav sasaistes ar Eiropas finansējuma pārdali; nav nodrošināts brīvprātīgums; netiek ievērotas ekspertu rekomendācijas; ignorēti iedzīvotāju aptauju rezultāti. Kopumā vēstulē ir apkopoti tie argumenti, kurus pašvaldības jau ir izteikušas gada garumā, taču koalīcija tos ignorēja un turpināja to darīt pat pēc Satversmes tiesas lēmuma, ka Juris Pūce ir pārkāpis Satversmes 1. pantu, kad aizliedza iedzīvotāju aptauju Ikšķilē.

Pašvaldību savienības vēstulei jākļūst par ceļvedi prezidentam un viņa ekspertiem, lai viņi uzreiz saprastu, kādām problēmām ir jāpievērš uzmanība.

Lielmežs iesaka auditu

Individuāli pie prezidenta vērsies ilggadējais Mālpils novada vadītājs Aleksandrs Lielmežs, kurš ir neapstrīdama personība pašvaldību jautājumos. Arī viņš piedāvā nepasludināt jauno likumu, un tā vietā uzdot Saeimai veikt visu varasiestāžu funkciju auditu, tikt skaidrībā, kurām no tām jābūt īstenotām valsts, kurām reģionālā, bet kurām vietējās varas līmenī, kā arī noteikt katra līmeņa finansējuma avotus.

"Šādu reformu varētu atbalstīt, jo tā atbilstu gan Satversmei, gan Eiropas Savienības pamatnostādnēm par demokrātisku un daudzlīmeņu pārvaldi, pēc iespējas vairāk pārvaldē un lēmumu pieņemšanā iesaistot pašus pilsoņus," atzīmēja Lielmežs.

Pēc jaunā likuma, Latvijā būs vismazākais pašvaldību skaits ES un lielākais vienas pašvaldības izmērs attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Vidēji vienai pašvaldībai ES dalībvalstīs ir 5031 iedzīvotājs un 47,8 kvadrātkilometru teritorija. Saskaņā ar jauno karti, vidēji Latvijas pašvaldībā būs 47 286 iedzīvotāji uz 1538 kvadrātkilometriem.

Konsolidētā versija nav gatava

Vēl nav skaidrs, kad Egils Levits varēs sākt novadu reformas likuma vērtēšanu, jo sākumā Saeimas ekspertiem ir jāizstrādā likuma konsolidētais variants. Jāsaliek kopā balsojuma rezultāti par 377 grozījumiem, kas tika izskatīti pēdējā lasījumā. Absolūti iespējams, ka darba gaitā tika pieļautas pretrunas un juridiskas kļūdas.

Izskatīšanas gaitu ietekmējusi arī koronavīrusa krīze – visi grozījumi otrajā lasījumā tika atsaukti, lai deputāti varētu pilnībā koncentrēties uz lēmumu pieņemšanu, kas bija saistīti ar ārkārtējās situācijas režīma ieviešanu. Savukārt trešais lasījums notika jau eksperimentālā kārtībā – attālināti, tādēļ pilnvērtīga diskusija neizdevās. Šobrīd ir ļoti maz cilvēku, kuri labi pārzin svarīgāko šīs Saeimas pieņemto likumu.

Atbildīgā komisija prognozē, ka galīgā konsolidētā versija būs gatava līdz nedēļas beigām, un kad spīkere Ināra Mūrniece to parakstīs, likumu pārsūtīs izskatīšanai prezidentam Egilam Levitam.

Taču saskaņā ar Satversmi, valsts vadītājs drīkst nosūtīt likumu atkārtotai izskatīšanai 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas, un šis termiņš beigsies sestdien, 20. jūnijā.

Tātad, līdzīgi situācijai ar Latvijas sabiedrību, prezidenta iespējas piedalīties novadu reformas pieņemšanā izrādījušās nopietni ierobežotas – viņam, acīmredzot, izvērtēšanai atstās vien dažas dienas.

30
Tagi:
novadu reforma, Egils Levits, Latvija
Pēc temata
"Vai mēs gribam haosā valsti iedzīt": opozīcija nedod mieru nedz Pūcem, nedz viņa reformai
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Ogre varētu kļūt par valstspilsētu
Ventspili un Jelgavu neapvienos ar novadiem

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

1
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

7
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

7
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā