Banka Citadele

Bez Uzturēšanās atļaujas un bez naudas: kārtējais uzlidojums nerezidentiem Latvijā

105
(atjaunots 08:21 17.06.2020)
Banka "Citadele" Latvijā nosaka "drakoniskus" apkalpošanas nosacījumus klientiem-nerezidentiem, teju līdz tam, ka par lielu atlikumu kontā nevis banka maksā klientam, bet gan otrādi.

RĪGA, 17. jūnijs – Sputnik, Jūlija Granta. Latvija turpina iekasēt naudu no ārzemju, pirmām kārtām Krievijas, investoriem, kuri pēc iepriekšējās finanšu krīzes nolēma piedalīties programmā "Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā": sākumā viņiem atņēma iespēju saņemt pastāvīgo Uzturēšanās atļauju, pēcāk izdzina no daudzām bankām, sadzenot to bankrota rezultātā amerikāņu "Citadele" bankā. Prieks atvērt tur norēķinu kontu bija neilgs: līdz 15. jūlijam nerezidentiem piedāvāts tos slēgt vai maksāt 40-60 eiro mēnesī par vietējo Eiropas norēķinu apkalpošanu un 75 eiro par katru transakciju ārpus ES robežām.

"Lielo iespēju" devīze bankas vēstules klientiem pašā augšā skan kā absolūta ņirgāšanās. "Noslēgties ar jums līgumi par bankas pakalpojumu izmantošanu tiks izbeigti bez papildu paziņojuma nosūtīšanas, ja līdz 2020. gada 15. jūlijam jūs nekļūsiet par karšu komplekta X Platinum vai X Infinite lietotājiem," ziņo "Citadele". Šie komplekti , saskaņā ar jauno cenrādi, maksā 40 vai 60 eiro mēnesī. Taču tas vēl nav viss: nerezidentam būs jāmaksā komisija gan par kartes maksājumiem, gan par skaidras naudas izmaksu bankomātā (1,5% vai vismaz 5 eiro), un it sevišķi par naudas iemaksu bankomātā (3% vai vismaz 10 eiro), gan par konvertāciju (4,3% papildus kursa starpībai). Kredītlikmes nerezidentiem: 24% vai 18%.

Ja nerezidents nokavēs "kāju aiznešanu" no Latvijas finanšu teritorijas, konta apkalpošanas cena vispār kļūs "drakoniska": 300 eiro mēnesī. Un to neskaidra iemesla dēļ sauc par "papildu pakalpojumiem".

Visbagātākajiem tiek piedāvāta papildu opcija: par lielu atlikumu kontā nevis banka maksā klientam, bet gan otrādi! Eiro valūtā (ja kontā ir vairāk, nekā miljons) maksa sastāda 0,25%, citās valūtās, piemēram Zviedrijas kronās vai Šveices frankos, – 1%. "Ja konta valūta nav eiro, komisija tiek iekasēta ekvivalentā, kamēr konta atlikums nesasniegs nulli," skaidro banka. Izbeidzot sadarbību ar klientu, banka iekasē papildus minētajiem 300 eiro mēnesī 1% no summas 1% no konta atlikuma summas, kas pārsniedz 3000 eiro.

Atgādināsim: investīciju nekustamajos īpašumos piesaistīšanas programma atnesusi Latvijai kopš 2010. gada 1,3 miljardus eiro, nerezidenti nopirkuši valstī vairāk nekā 7000 objektu. Pēc žurnāla "Kvadrātmetrs" redaktora Romāna Golubeva sacītā, pēc šīs programmas slēgšanas zem "cīņas pret Krievijas agresiju" karoga un tagad arī "cīņas ar naudas atmazgāšanu", dārgo nekustamo īpašumu cenas, kurus savulaik iegādājās krievi, nokritušas gandrīz divas reizes, un nav izredžu, ka tās atgriezīsies līdzšinējā līmenī.

Banku tīrīšanu Latvijā, kas skārusi ne tikai ārzemju investorus, bet arī vietējos uzņēmējus, aktīvi izmanto maksājumu sistēmas Paysera (Lietuva) un Revolut (Lielbritānija): tās labprāt atver kontus diskriminētajiem klientiem, izsniedzot viņiem norēķinu kartes. Paysera vien Latvijas klientu skaits 2020. gada sākumā sastādīja 28 tūkstošus privātpersonu un 6505 juridiskās personas. "Naudas atmazgāšanas" apkarošanas kampaņas ietekmē Latvijā 2019. gadā nonāca aptuveni 25 tūkstoši uzņēmumu, kamēr kopumā Latvijā tobrīd strādāja nedaudz vairāk par 130 tūkstošiem komersantu.

105
Tagi:
uzturēšanās atļauja, Latvija
Pēc temata
Mainījušies Krievijas pilsonības saņemšanas noteikumi Latvijas iedzīvotājiem
Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

13
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

13
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

25
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

25
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu