Gatavi pieķēdēt sevi pie kokiem: velotreka "Marss" aizstāvji nepadodas
(atjaunots 18:45 15.06.2020)
Visa bijušā velotreka perimetrā uzstādītas kameras, lai aktīvistu nepārlien pāri žogam un neapskauj kokus.RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Kokus bijušajā velotrekā "Marss", kur plānots uzbūvēt jauno Valsts drošības dienesta (VDD) ēku, varētu sākt zāģēt nost jau jūnija beigās, pastāstīja radio Baltkom ēterā sabiedriskās organizācijas "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs Māris Jonovs.
Beigās protestā pret Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecību bijušā velotreka "Marss" teritorijā sapulcējās aptuveni 400 cilvēku. Tā kā tobrīd vēl bija spēkā ārkārtējās situācijas režīms, protestētāji ievēroja sociālo distanci: viņi izpletās visas Brīvības ielas garumā, izveidojot "dzīvo ķēdi" - no bijušā velotreka teritorijas Brīvības gatvē 207 līdz Brīvības piemineklim.
Jonovs atgādināja par to, ka kokus sāks cirst nost jau pavisam drīz.
"Tuvojas termiņš, kad kokus nedrīkstēs cirst putnu un bišu dēļ. Tādēļ jau 30. jūnijā mēs varēsim dzirdēt strādājošus zāģus. Premjerministram Krišjānim Kariņam vēl ir iespēja to visu apturēt," sacīja aktīvists.
Pēc viņa teiktā, cilvēki, kuri uzstājas par parka saglabāšanu velotreka vietā, neļaus tik viegli paņemt un izcirst kokus.
"Kāds izies ar svecēm, ar plakātiem. Kāds grasās ar ķēdi pieķēdēt sevi pie kokiem. Bet, mēs zinām, ka tas ir VDD, tādēļ var arī armiju atvest, padzīt. Tādēļ raudzīsimies, kāda mums te ir demokrātija. Šobrīd visā perimetrā uzstādījuši kameras, lai neviens nepārlien pāri žogam, neapskauj kokus," pastāstīja viņš.
Protestētāji lūdz varasiestādes izvēlēties citu vietu būvniecībai, savukārt vecā velotreka vietā izveidot un labiekārtot parka zonu. Neraugoties uz to visu, Saeimas Nacionālās drošības komisija uzstājās par būvniecības turpināšanu, nosaucot VDD jaunās ēkas celtniecību par vienu no nacionālās drošības prioritātēm. Turklāt projektā jau ir ieguldīti vairāki miljoni eiro.
Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.
Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.
Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.
Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!
Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.
Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.
Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.
Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.
Tagi:
Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.
Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.
Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.
"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.
Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.
pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.
Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.
No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.
Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.
Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.
Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.
""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.
Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.
"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.
©
Sputnik / Сергей Пятаков
Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.
Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.