Gājiens krievu skolu atbalstam, foto no arhīva

Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju

115
(atjaunots 10:46 14.06.2020)
Kas kopējs Rīgas bijušajam mēram Nilam Ušakovam ar ASV mirušo Džordžu Floidu? Krievi brauc prom no Latvijas, nacionālisti varēs mierīgi uzelpot? Kāpēc protesti pret diskrimināciju un rasismu Latvijā ir īsta liekulība. Aktieris Jefremovs bēgs paslēpties Latvijā?

RĪGA, 14. jūnijs — Sputnik. Lai Latvijā kļūtu par "progresīvās sabiedrības" daļu, pietiek nomesties uz viena ceļa tur, kur tevi noteikti ieraudzīs, un sākt aizstāvēt afroamerikāņu, LBGT aprindu vai vēl kādas citas tiesības. Šeit to visu caurauž liekulība un izskatās smieklīgi. Kāpēc?

To mēģināja noskaidrot publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins savā iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija.

Diskriminācija katru dienu

Lindermans atgādināja, ka mūsdienu interpretācijā vārds "rasisms", vismaz Eiropas dokumentu interpretācijā, ir ne tikai diskriminācija no ādas krāsas viedokļa. Par rasismu sauc diskrimināciju, tostarp – arī pēc nacionalitātes un etniskā principa.

"Latvijā ir mazākumtautības diskriminācija – tas ir acīmredzams fakts. Šeit runa par valsts politiku, jo grūti pat saskaitīt krieviem atklāti naidīgus lēmumus, kas pieņemti pēdējā laikā. Ik nedēļu top vismaz atklāti rusofobs lēmums. Lūk, to sauc par reālu diskrimināciju, rusofobiju. Bet aizsargāt afroamerikāņus, atrodoties planētas otrā malā, protams, tā ir ļoti patīkama, tomēr bezjēdzīga nodarbe. Ja jau tā gribas, aizstāviet Benesu Aijo," ierosināja Lindermans.

Pie tam viņš uzsvēra, ka skandāls, kas patlaban plešas ASV, Latviju neskar ne mazākajā mērā. Tā ir amerikāņu iekšēja darīšana. Tie ir ļoti tāli notikumi, un nav svarīgi, kas tur uzvarēs.

Vienīgais iemesls Latvijas varasvīriem sekot notikumiem Amerikā, ir iespēja, ka tā novājināsies, uzskata Lindermans. Smagi laiki – tas ir laiks atbrīvoties no sliktiem aktīviem. Tāpēc ASV novājināšanās nesola neko labu Latvijai – pazudīs aizbildnis.

Kas kopīgs Ušakovam ar Floidu?

Pa to laiku pašā Latvijā arī briest svarīgs notikums – Rīgas domes vēlēšanas, kas ieplānotas 29. augustā.

Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka maijā populārākā partija Rīgas domes vēlēšanās bija "Saskaņa" – to bija gatavi atbalstīt 22,4% aptaujāto. Šis politiskais spēks no jauna ir priekšvēlēšanu sacensību favorīts, pat pēc noteiktas piekritēju daļas zaudējuma.

Savukārt Rīgas eksmēra Oļega Burova partija "Gods kalpot Rīgai!" nespēj pārvarēt pat 5% barjeru – tā savāca tikai 3,6% balsu.

Ko sola tāda spēku sadale?

Lindermans uzskata, ka līdz vēlēšanām situācija nemainīsies, turklāt pašreizējie dati ir pietiekami objektīvi.

Interesanti ir tas, ka "Saskaņa" nevar uzvarēt patstāvīgi. Ar pašreizējo statistiku tā saņems 22-24 vietas domē. Bet GKR – bijušais sabiedrotais – varbūt domē tomēr iekļūs, tomēr ar minimālu vietu skaitu. Pie tam Latvijas Krievu savienība (LKS), spriežot pēc reitingiem (4,1%), varēs ieņemt aptuveni piecas vietas.

Iznāk, ka "Saskaņa" uzvar tikai sadarbībā ar vienu no šīm partijām. Kopā tās var saņemt aptuveni 32 vietas. Tomēr citas partijas vienkārši ar viņām nesadarbosies. Neviena valdības partija to nedarīs.

Lindermans atzīmēja, ka vispār netic tam, ka "Saskaņa" GKR un LKS varēs izveidot koalīciju, taču bez tās valdošajās aprindās nenokļūt. Pie tam, pēc publicista domām, nav zināms, vai "Saskaņa" maz centīsies pārņemt varu Rīgā tikai uz diviem gadiem...

Toties viņš atzīmēja interesantu niansi. Neskatoties uz visām grūtībām un korupcijas skandāliem, "Saskaņa" nav būtiski zaudējusi reitingu.

"Man ienāca prātā tāda paralēle par skandālu ASV. Afroamerikānis, kuru tur nogalināja un kurš pacelts teju vai mocekļu kārtā. Ļoti daudzi internetā raksta, kāds viņš bijis noziedznieks un tā tālāk, cerībā, ka tas vismaz nedaudz ietekmēs viedokli par viņu. Taču viņi kļūdās. Melnādainajiem svarīga ir tikai sistēma "savējais – svešinieks". Un te "viņš ir mūsējais, viņš miris par mums". Uzprasās paralēle ar Ušakovu, kurš krievu tautības rīdzinieku acīs paliek savējais, bet latvieši, gluži pretēji, nobalsos par jebkuru citu, lai tikai apraktu krievu varu Rīgā," Lindernams paskaidroja savu domu.

Lai tik brauc...

Tikmēr krievi vienkārši pamet valsti – to apliecina sociologa Mihaila Hazana pētījuma rezultāti.

Laikā no 2011. līdz 2019. gadam 31% krievu pameta Latviju. Protams, problēma skar arī titulēto nāciju, jo 47% aizbraukušo bija latvieši, tomēr fakts ir un paliek fakts. Krievu iedzīvotāju skaits sarūk, Latvija kļūst latviskāka.

"Daiļrunīgs ir arī fakts, ka ir 17,4% to, kuri vēlas atgriezties. Šeit skaidri redzams, ka viņu vidū krievu ir trīsreiz mazāk. Tas ir, starp latviešiem ir tādi, kas aizbrauc, paturot prātā nodomu reiz atgriezties, bet krievi brauc prom uz neatgriešanos," piezīmēja publicists.

Viņš pievērsa uzmanību vēl vienam interesantam faktam, kas atteicas uz aizbraukšanas iemesliem. 80% emigrantu nosauc trīs iemeslus: augstāka alga, cerības uz karjeru un perspektīvas bērniem.

Te var spriest sekojoši: cilvēks var aizbraukt peļņā uz zināmu laiku un pēc tam atgriezties. Karjeras izaugsme jau vairāk liecina par to, ka cilvēks nevēlas atgriezties, taču, ja cilvēks apliecina, ka brauc prom bērnu dēļ, jau ir skaidrs, ka viņš nekad neatgriezīsies.

Aptaujā bija norādīts arī tāds aizbraukšanas iemesls kā "sabiedriski politiskie procesi Latvijā". Šo iemeslu minējuši 50% respondentu. Lindermans uzskata, ka rādītājs patiešām ir liels. Pie tam viņu vidū pārsvarā ir krievi, kuri aizbrauc skolu reformas, valodas izspiešanas dēļ un tā tālāk.

"Kopumā krievu iedzīvotāju daļas samazināšanās tendence Latvijā nav tik strauja, tomēr absolūti skaidra. Man šķiet, tas notiek tāpēc, ka valdība neveic nekādus īpašus pasākumus, lai procesu apturētu. Labi vien ir, valdība klusībā domā, drīzāk nāks latviskā Latvija," paskaidroja Lindermans.

Jevremovs aizbēgs uz Latviju?

Gubins un Lindermans skāra vēl vienu interesantu tēmu,  kas Latviju gan tieši neskar. Runa ir par CSNg ar krievu aktieri Mihailu Jefremovu.

Tagad jau par lietas būtību dzirdējuši visi. Aktieris iereibis sēdās pie stūres un nokļuva avārijā, kuras rezultātā gāja bojā cilvēks.

Protams, Jefremovam draud tiesa un cietums. Tomēr parādījušies pieņēmumi, ka viņš varētu mēģināt izvairīties no tiesas un paslēpties citā valstī. Pie tam zināms, ka viņam ir divas mājas Latvijā un termiņuzturēšanās atļauja. Vai Jefremovs varēs slēpties Latvijā?

"Variants ir asprātīgs, taču nereāls. Lai kādas būtu Krievijas un Latvijas attiecības, Jefremova noziegums ir viennozīmīgs un konkrēts. Tādas normas Latvija pagaidām vēl nevar pārkāpt. Tāpēc aktiera bēgšana šurp ir nereāla," konstatēja publicists.

115
Tagi:
notikumu apskats, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Mobilā laboratorija koronavīrusa analīžu nodošanai, foto no arhīva

Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, tas ir iespējams

9
(atjaunots 08:17 20.01.2021)
SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja paskaidroja, vai var ticēt Covid-19 testa rezultātiem un kāpēc ir gadījumi, kad cilvēkam pēc visiem simptomiem ir Covid-19, bet analīze ir negatīva.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Covid-19 testa rezultāts ir atkarīgs no tā, kā un kad tas tika veikts, Stella Lapiņa, SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja kanālā RīgaTV 24 ēterā.

Ir gadījumi, kad cilvēks izslimojis ar Covid-19 bez simptomiem, bet dažu dienu laikā viņa tests ir pozitīvs, jo organismā vēl ir vīrusa nedzīvās daļiņas. Šo pozitīvu Covid-19 testu viņš saņēma, piemēram, tajā pašā "Centrālajā laboratorijā". Daži neuzticas šiem rezultātiem un atkārtoti veic testu, piemēram, E. Gulbja laboratorijā, un tests rada negatīvu rezultātu. Pēc Lapiņas vārdiem, daudzi ar šādu informāciju daļas sociālajos tīklos, medijos un pauž neapmierinātību ar to, ka viņiem esot izdarīta nepareiza analīze.

Lapiņa skaidro, ka pozitīvo testu nodotie paraugi tiek saglabāti un tālāk nodoti pētniecībai un tāpēc pierādīt, ka tests ir pozitīvs, nav grūti. Bet pierādīt negatīvus testus ir sarežģītāk, jo to paraugi tiek utilizēti.

Taču jebkurā gadījumā visi speciālistu secinājumi ir balstīti uz pierādījumiem.

Lapiņa uzsvēra, ka ir daudz atkarīgs no tā, kā tika paņemts tests, cik precīzi un kvalificēti darbojās medicīnas darbinieks, kurš veica šo procedūru, cik apzinīgi sagatavojies pats pacients, vai viņš ievērojis visas rekomendācijas.

Tāpat arī pasaules praksē ir fiksēti tādi gadījumi, kad pacientam ir smaga slimības gaita, bet visi testi ir negatīvi.

Uz jautājumu, kā tas iespējams, Lapiņa atbildēja, ka vīruss jau ir noslīdējis uz leju un nonācis bronhos un plaušās, bet lai dabūtu paraugu no turienes jāveic sarežģīta manipulācija, ko principā nav jēgas veikt.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šobrīd Covid-19 testu ir iespējams veikt bez ārsta nosūtījuma.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Protesta akcija 11. novembra krastmalā

Vai valdība respektē sabiedrības viedokli: ko domā Latvijas iedzīvotāji

9
(atjaunots 07:44 20.01.2021)
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas vadība nerespektē sabiedrības viedokli; kā šīs aptaujas rezultātus ietekmēja pandēmija.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka varas iestādes nerespektē sabiedrības viedokli, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cilvēku īpatsvars ar pretējo viedokli nedaudz palielinājies. Par to liecina 2020. gada decembrī veiktā SKDS aptauja.

"Nav tā, ka Covid-19 batālijas un ar to saistītā ekonomiskā krīze līdz decembra vidum būtu izsaukusi lielus sabiedrības dusmu uzplūdus pret varu. Lai gan jautājumā, vai vara kopumā respektē sabiedrību, decembrī tikai 19% atbildēja apstiprinoši, tas ir mazliet vairāk nekā iepriekš," raksta Twitter SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

​Patiešām, pērn un pagājušajā gadā to cilvēku īpatsvars, kuri uzskatīja, ka valsts vadība respektē sabiedrību, bija tikai 14%, bet 2017. gadā - 12%. Vismazākais šis rādītājs bija 2009. gadā.

Attiecībā uz tiem, kuri jūt varas necieņu pret sabiedrību, šogad tādu ir 76%, bet pērn bija 82%.

Neuzticība varas iestādēm un to paziņojumiem sakarā ar pandēmiju grauj kampaņu cilvēku vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu. 2020. gada beigās sākusies mediķu masveida vakcinācijas kampaņa, taču vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka prioritārajā kārtībā jāvakcinē politiķi, lai tie varētu parādīt sabiedrībai piemēru.

9
Tagi:
iedzīvotāji, valdība
Pēc temata
Pēdējā ceļā ar masku uz sejas: par ko liecina bēru noteikumi Latvijā
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Bet pats pārkāpj? Kā Kariņš pats sevi iegāzis līdz matu galiņiem