RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus.

Atgādināsim, ka līdztekus citiem ierobežojošo pasākumu sarakstā iekļauts aizliegums brīvdienās strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču (zāles, higiēnas priekšmeti).

Saimniecības preču veikalu slēgšana, pēc Jura Paidera domām ir ārkārtīgi sāpīga – izrādās, viņš nedzīvo pilsētā.

"Kariņam pilsētas dzīvoklī ir elektrība, siltums, ūdens u.c. Ja man laukos, piektdienas vakarā pārsprāgs ūdens pievads, tad mocies līdz pirmdienai. Latvijā katrs piektais dzīvo lauku mājā! Aizliegums pārdot saimniecības preces brīvdienās ir nelietība pret visiem lauku ļaudīm," savā lapā Twitter uzrakstīja Juris Paiders.

​Liela daļa komentētāju žurnālista sašutumu uztvēra sarkastiski, piemēram, atzīmēja, ka rūpīgam lauciniekam vienmēr ir vajadzīgo instrumentu un materiālu krājums. Pat radās aizdomas, ka žurnālistam nav ne jausmas, kā dzīvo laukos.

"Jūs laikam nepazīstat lauku ļaudis. Lauku ļaudis ūdens pievadu saremontēs pirms tas pārsprāgs. Un ja vajadzēs ienesīs ūdeni ar spaini, bet svētdien nemaz nebrauks uz veikalu, jo tā diena ir atpūtai, protams, ja nav lopi jāapkopj," norādīja Normunds Medens.

​Tomēr Paiders noliedza visas lasītāju aizdomas un parādīja savu malkas grēdu. Viņš stāstīja, ka dzīvo laukos jau trešo gadu desmitu un zina, kā tas ir, kad sestdien pēkšņi salūst apkures katls vai ūdens sūknis.

​"Sveiciens visiem apmelojošo tvītu rakstītājiem un melu tvītu retvītotājiem! Tas ir mans malkas šķūnis, mans Saules enerģijas akumulācijas panelis, par kur es neprasu ne no viena Latvijas iedzīvotāja man maksāt OIK, atšķirībā no valdībai pietuvinātajiem korumpantiem!" stāstīja Paiders.

"Visi baigi gudrie, bet, ja ārā ir -20 un kaut kas tāds notiek, tad tā tiešām ir ārkārtas situācija, kas jālabo nekavējoties, citādi var iedzīvoties baigos visas sistēmas bojājumos. Turklāt strādājošam cilvēkam tik uz veikalu darba dienā nav nemaz tik viegli," žurnālistu atbalstīja Vilnis.

​Citi iebilda, ka jaunajos ierobežojumos ir daudz nopietnākas lietas.

"Aizliegums pārdod šmigu brīvdienās vispār ir genocīds pret iedzīvotājiem, jo bez elektrības un ūdens pievadiem var izdzīvot!" ironiski konstatēja Arvis.

​Atzīmēsim, ka jaunie ierobežojumi paredz arī alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegumu brīvdienās un svētku dienās. Tie radīja asāko kritikas vilni sabiedrībā. Tomēr epidemiologi centās apliecināt, ka ar šo iniciatīvu nav saistīti.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību risku analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums nav epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohola lietošana veicina socializāciju.

"Alkohola lietošana saistās ar plašāku socializēšanos, tāpēc ir augstāki kovida izplatīšanās riski, teica Perevoščikovs. tāpēc jāaizliedz tā tirgošana brīvdienās. man gan šķiet, ka manu kotlešu un rosola smarža daudz vairāk socializē apkārtējos. Aizliedzam kotletes un rosolu!" ziņu komentēja publiciste Elita Veidemane.

​Trešdien, 2. decembrī Latvijas valdība nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim un ieviesa stingrākus ierobežojumus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.

Cita starpā no 3. decembra visā Latvijas teritorijā aizliegts pulcēties kopā vairāk nekā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), pie tam jāievēro 2 metru distance. Atcelti visi privātie pasākumi, ballītes un sapulces.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas saistīti ar jaunajiem ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumiem.

Vai Baltijas valstīs ir tik uztraucoša situācija

Laikā, kad vairumā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vērojama epidemioloģiskās situācijas stabilizācija vai Covid-19 saslimstības samazināšanās, Baltijas valstīs turpinās tās kāpums.

"Vēl aizpagājušajā nedēļā bija tikai 12 valstis, kuras norādīja uz situācijas stabilizāciju vai gadījumu skaita mazināšanos, bet aizvadītāja nedēļā šo valstu saraksts jau iekļauj 24 valstis," paziņoja epidemiologs.

Saslimstība turpina pieaugt piecās ES un EEZ valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Zviedrijā. Tikmēr pārējās ES un EEZ valstīs, kā arī Lielbritānijā, situācijas stabilizējas, tostarp tajās notiek saslimstības kritums, kas liecina par ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu efektivitāti.

Saskaņā ar vakardienas Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, divu nedēļu Covid-19 saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā sastāda 352,77 gadījumus, Lietuvā – 992,96 gadījumus, savukārt Igaunijā – 336,95 gadījumus.

Kurš atrodas riska grupā

SPKC dati liecina, ka vairums pacientu ir vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem. Pašlaik pieaug ar Covid-19 inficēto skaits vecumā virs 50 gadiem, un šī izaugsme īpaši manāma cilvēku vidū vecumā virs 65 gadiem, paziņoja Perevoščikovs.

© Sputnik / Михаил Мокрушин

Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19

Pēc viņa sacītā, šī tendence raisa uztraukumu, jo tieši šie cilvēki vissmagāk pārcieš slimību un viņus biežāk stacionē.

Taču samazinās saslimušo skaits bērnu vidū. Pēc Perevoščikova sacītā, tas varētu būt saistīts ar drošības pasākumu pastiprināšanu izglītības iestādēs.

Visaugstākā Covid-19 saslimstība vecuma grupā no 6 līdz 19 gadiem šobrīd novērojama 11-12 gadu jaunu bērnu vidū, kā arī jauniešu vidū vecumā no 17 līdz 19 gadiem.

Kāpēc tika ierobežota alkohola pārdošana

Iepriekš valdība pieņēma lēmumu ieviest virkni jaunu striktu ierobežojumu sakarā ar pastāvīgi pasliktināto epidemioloģisko situāciju valstī, tostarp aizliegta alkohola un tabakas izstrādājumu pārdošana veikalos brīvdienās un svētku dienās.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos

Perevoščikovs paskaidroja, ka alkohola un cigarešu pārdošanas aizliegums brīvdienās un svētku dienās nav tiešs epidemiologu lēmums, taču viņi to atbalsta, jo alkohols nav pirmās nepieciešamības prece, turklāt tā lietošana bieži vien ir saistīta ar socializēšanos, kas noved pie Covid-19 izplatības pieauguma.

"Kā sabiedrības veselības speciālists es nevaru piekrist, ka alkohols ir tas, kas ir primāri vajadzīgs. Turklāt alkohola lietošana veicina socializēšanos," sacīja Perevoščikovs.

Tādējādi, ja Covid-19 izplatības ierobežošanai ir jāsamazina cilvēku sociālo kontaktu skaits un jāsamazina inficēto skaits privātos pasākumos, tad alkohola patēriņa samazināšana var līdzēt, sacīja epidemiologs.