"Rietumu civilizācijas beigas": nosodīti Iesalnieka izteikumi par Londonas mēru

70
(atjaunots 09:52 11.06.2020)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks ir neapmierināts ar Londonas mēru – politiķis uzskata, ka imigrants Sadiks Kāns nav pietiekami ilgi dzīvojis Lielbritānijā, lai revidētu pieminekļus.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Latvijas sociālo tīklu segmentu saviļņojusi Saeimas deputāta no Nacionālās apvienības Jāņa Iesalnieka replika, ko viņš veltījis Londonas mēram un nosaucis viņu par imigrantu.

Politiķi satraukusi ziņa par to, ka Londonas mērs Sadiks Kāns uzdevis veikt pilsētā uzstādīto statuju revīziju jautājumā par to, vai tās neatgādina par vergu tirdzniecību. Viņš pieļāva, ka daži pieminekļi, iespējams, tiks demontēti. S.Kāns norādīja, ka revīziju veiks komisija, kurā strādās vēsturnieki, mākslas darbinieki un sabiedriski darbinieki.

Taču Iesalnieks ir nopietni satraukts – viņš uzskata, ka tā izskatās "Rietumu civilizācijas beigas". No vētranās diskusijas Twitter izriet, ka politiķis uzskata Sadiku Kānu par imigrantu un salīdzina ar Nilu Ušakovu.

"Imigrants tagad veiks inventarizāciju, kuras britu vēstures liecības pelnījušas saglabāšanu un kuras nē... Tā dzīvē izskatās Rietumu civilizācijas beigas," Iesalnieks konstatēja Twitter tīklā.

​Par deputāta tvītu sākās dzīva diskusija. Lielākā daļa tās dalībnieku bija atklāti sašutuši par to, ka Iesalnieks nosaucis Londonas mēru par imigrantu.

​"Sadiks Kāns (Sadiq Khan) dzimis Londonā.  Un vai NA deputātiem arī nav savs īsais saraksts nojaucamo pieminekļu - Uzvaras, sarkanarmiešu apbedījumi Brāļu kapos. Vila Lāča kapa piemineklis (atstājot tikai plāksni?) 1905.gada piemineklis arī tāds šaubīgs?" apjautājās žurnālists Juris Kaža.

​"Ušakovs arī ir dzimis Latvijā. Vai, tavuprāt, viņam būtu tiesības lemt par Raiņa, Barona vai Kalpaka pieminekļa likteni?" dusmojās Iesalnieks.

​"Zinot, kā reaģētu rīdzinieki un viņa elektorāta latviskā daļa, diez vai viņš ķertos kļāt šādiem pieminekļiem.  Kādus vēl politiskus lēmumus vēlēti pārstāvji (patīk viņi vai ne) drīkst pieņemt tikai piederot zināmai rasei vai tautībai?" tincināja Kaža, taču jautājums palika neatbildēts.

​"Viņš ir dzimis Lielbritānijā, tātad nav imigrants, bet jauki, ka tu tik atklāti pateici, ka tavuprāt arī cilvēki, kas piedzimuši kādā valstī, nekad tavās acīs nebūs tās valsts pilsoņi, ja viņiem ir ''nepareizā'' ādas krāsa," Iesalniekam attrauca Raimods Blūms.

Te nu deputāts pūlējās taisnoties, taču iestiga vēl dziļāk – kā argumentu viņš atkal izmantoja Rīgas bijušo mēru Nilu Ušakovu.

​"Nav runa par ādas krāsu. Ušakovs arī ir dzimis Latvijā. Vai, tavuprāt, viņam būtu tiesības lemt par Raiņa, Barona vai Kalpaka pieminekļa likteni?" atkārtoja Iesalnieks.

​"Latvijā visi tās pilsoņi ir vienlīdzīgi, pie mums nav segregācijas. Jebkurš cilvēks nonākot kādā amatā drīkst pildīt visas šī amata funkcijas. Brīnos, ka to nezinājāt," deputāta kārtējo "pērli" neizturēja vēsturniece Una Bergmane.

Pēkšņi diskusija iezaigojās jaunās krāsās: Jānim Iesalniekam sāka uzdot neērtus jautājumus par to, kādas tad ir viņa tiesības lemt mazākumtautību skolu likteni Latvijā.

​"Pēc šīs analoģijas - kādas ir Jūsu tiesības lemt par krievu bērnu mācību valodu skolās? Turklāt tie ir dzīvi cilvēki, nevis akmens kluči," iebilda žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Jo šeit ir Latvija, kur mani senči dzīvojuši tūksošiem gadu. Atšķirībā no Ušakova Latvijā vai Khana Lielbritānijā," mēģināja aizstāvēties Iesalnieks, taču sastapa nākamo kritikas vilni.

​"Patīk Jums vai nē - arī mani senči šeit ir dzīvojuši no seniem laikiem. Varbūt ne gluži gadu tūkstošus, bet pirms 800 gadiem noteikti. Man ir tādas pašas tiesības kā Jums. Izņemot varbūt tikai tās, kas attiecas uz Saeimas deputāta (tautas kalpa) pilnvarām," politiķim atbildēja Iļja Kozins.

Citi bija vēl drosmīgāki un pieļāva, ka Jānis Iesalnieks nekādi nav varējis izsekot savu dzimtas koku tūkstoš gadus tālā pagātnē un, pat sāka šaubīties, vai viņš vispār ir latvietis.

"Tik tiešām tavi senči šeit ir dzīvojuši tūkstošiem gadu? Un ja atklātos, ka tomēr dažas paaudzes atpakaļ tie bija imigranti, ko tu darītu? Emigrētu no valsts? Man ir ļoti latviskas saknes, bet es nedotu vairāk par 200-300 gadiem savas dzimtas kokam Latvijas teritorijā," raksta Raimonds Blūms.

Jāņa Iesalnieka izlēcienam ar nepārprotamo rasisma smaku uzmanību pievērsa uzmanību arī citi sociālo tīklu lietotāji.

​"Ja šis nav rasisms, tad es nezinu, kas ir," raksta žurnālists Iļja Kozins.

​"Tas man atgādina savdabīgu "āriešu rases" uzstādījumu, kad vieni ir "pareizie" iedzīvotāji, bet otri - "ļaunie imigranti". Rasisms augstākajā pakāpē," uzskata Maris Kurens.

​"Ja nu kādam bija kādas šaubas, VL/TBLNNK ir rasistu midzenis un balss par viņiem ir atklāts atbalsts rasismam.

P.S. Saadiq Khan nav imigrants, attiecīgi Jānis Iesalnieks piedevām ir arī arī vienkārši dirsējs, kurš ar meliem mēģina raisīt naidu," uzskata Jānis Polis.

​"Runā latviešu nacionālists par Londonas mēru," konstatēja Arvis Kolmanis.

​"Tas ir tas Merkūrs retrogrādā un pilnmēness un 3.nelabvēlīgais laika tips vai kas tieši? Pilnīgs ku-kū," rezumēja Zane B.

70
Tagi:
Iesalnieks, Nacionālā apvienība, Sadiks Kāns, Lielbritānija, Latvija
Pēc temata
Dāsni nomēslo ar nacionālismu: Šaripovs salīdzināja Latviju ar dobi
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem

Latvijas iedzīvotāji vēlas paplašināt "krīzes" atbalsta saņēmēju loku

8
(atjaunots 09:10 03.03.2021)
Četri no pieciem Latvijas iedzīvotājiem ir pārliecināti, ka vienreizējs pabalsts koronavīrusa seku pārvarēšanai būtu jāpiešķir dažādām iedzīvotāju grupām.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.

Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.

Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.

9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Gandrīz izlabojusies

1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.

Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.

Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.

8
Tagi:
pabalsts, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas
Pensionāriem piešķirs 100 miljonus eiro, bet pabalstus saņems ne visi: kādi ir varianti
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki

Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi

7
(atjaunots 09:04 03.03.2021)
Vien mazumtirdzniecības sektorā ierobežojumi izmaksā Latvijas ekonomikai 26 miljonus eiro mēnesī. Kopējie zaudējumi sastāda aptuveni 100 miljonus eiro.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.

7
Tagi:
IKP, ekonomika, ierobežojumi, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Nabaga bagātie, mirstošie un mirušie... veselības aprūpe mūsdienu Amerikā
Pandēmijas šausmas. Notikumi, kas satricināja pasauli 2020. gadā
"Bardaks": tūrisma operatori nesaprot aizliegumu airBaltic lidojumiem
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju

Vakcinācija emocijās: cilvēki reaģē uz Covid-19 vakcīnu

0
(atjaunots 09:18 03.03.2021)
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Dažādu valstu fotogrāfiem izdevies iemūžināt cilvēku patiesās emocijas vakcinācijas laikā pret koronavīrusu.

Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.

0
  • Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
    © REUTERS / Anushree Fadnavis

    Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei

  • 90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
    © AP Photo / Eraldo Peres

    90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija

  • Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
    © AP Photo / Wilfredo Lee

    Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV

  • Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Ilya Naymushin

    Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
    © AFP 2019 / Pool / Kirsty O'Connor

    Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei

  • Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
    © AFP 2019 / Philip Fong

    Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā

  • Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
    © REUTERS / Florion Goga

    Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech

  • Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
    © AFP 2019 / Phill Magakoe

    Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī

  • Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
    © REUTERS / Ajeng Dinar Ulfiana

    Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā

  • Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
    © REUTERS / Mohammad Ismail

    Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā

  • Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
    © AFP 2019 / Marco Bertorello

    Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā

  • Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu Sputnik V Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Pavel Lisitsyn

    Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei

  • 98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
    © AP Photo / Pool / Graeme Robertson

    98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā

  • Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu GamKovidVak (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
    © Sputnik / Magda Gibelli

    Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei