Latvijas NBS

Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi

312
(atjaunots 08:29 11.06.2020)
Latvija ir ieinteresēta panākt, lai armijā dienētu pēc iespējas lielāks skaits cilvēku, tāpēc plānots atcelt dažus ierobežojumus.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisija izvērtē iespējas grozīt likumus par karadienestu un Zemessardzi, vēsta Rus.lsm.lv, atsaucoties uz Saeimas preses dienestu.

Parlamenta komisija jau atzinīgi novērtējusi ierosinājumu mainīt likumus. Tas attiecas arī uz pielaidi valsts noslēpumam.

Plānots mazināt Latvijas karavīru rindās stāties gatavo jaunkareivju pieņemšanas prasības.

Saeimas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns uzskata, ka pašreizējie kritēriji jauniesaucamo uzņemšanai ir augstāki pat par prasībām, ko nosaka likums par valsts noslēpumu. Vienlaikus Latvijas bruņotie spēki vēlas panākt, lai to rindās stātos pēc iespējas lielāks pilsoņu skaits.

Iespējams, dienestam Latvijas armijā un Zemessardzē tiks pielaisti cilvēki ar sodāmību par vieglu pantu, pat ja kriminālprocess bija pārtraukts uz pamata bez reabilitācijas un termiņa, kas ilgāks par pieciem gadiem pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Vielaikus ieplānots arī ierobežojums. Ja Kara izlūkošanas un drošības dienests nolems, ka NBS rindās stāties gatavā Latvijas pilsoņa kandidatūra neatbilst nacionālās drošības interesēm, armijā viņu neņems.

Un tevi arī izārstēsim...

Jau 2018.gadā izskanēja informācija, ka ceļā uz armiju pilsoņus gaida daudzi šķēršļi, ieskaitot problēmas ar zobiem.

NBS komandieris Leonīds Kalniņš toreiz sūdzējās, ka dažkārt armijā vēlas dienēt cilvēki, kam vairāk nekā 40% zobu ir sliktā stāvoklī.

Pie tam aizliegts uzņemt armijā cilvēkus ar sliktiem zobiem, un Aizsardzības ministrija ir spiesta ārstēt cilvēkus uz sava rēķina.

Iepriekš, 2017. gadā tika pieņemts lēmums pieņemt armijā cilvēkus, kuri nav gluži atbilstoši no fiziskās sagatavotības un veselības viedokļa. Pie jauniesaucamā fiziskās formas un veselības bija plānots strādāt jau dienestā.

Latvijā nav paredzēts obligātais kara dienests, ir tikai profesionālā armija. Iesaukums armijā tika atcelts pirms valsts iestāšanās NATO 2004. gadā.

Tomēr, neskatoties uz iespēju veidot prestižu karjeru NBS, bezmaksas izglītību, algu 850 eiro apmērā "uz rokas", bezmaksas veselības aprūpi un virkni citu bonusu, interese par profesionālo armiju nav liela.

312
Tagi:
Zemessardze, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas ienesīgā militarizācija: jaunākie sasniegumi
Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā
Salaspils

Garnizona kapiem Salaspilī jākļūst par piemiņas vietu

1
(atjaunots 09:31 10.05.2021)
Entuziastu grupa cenšas panākt, lai oficiālu statusu beidzot saņemtu pareizticīgo kapi mežos netālu no Salaspils koncentrācijas nometnes memoriāla.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Vecos Krievijas armijas Garnizona kapus pirms vairāk nekā desmit gadiem atrada pazīstamais Latvijas vēsturnieks, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs. Kopš tā laika, lai uzturētu piemiņas vietu pienācīgā kārtībā, tur regulāri notiek sestdienas talkas. Turklāt entuziasti apkopo vēsturiskus faktus par šo vietu.

Entuziastu grupā ir uzņēmējs Viktors Arbuzovs, Salaspils pilsētas domes bijušais deputāts Aleksandrs Prutkovs – Latvijas Krievu savienības pārstāvis, kara vēstures rekonstruktors Vjačeslavs Rūķis, novadpētnieks Vlads Bogovs un daudzi citi cilvēki, kam nav vienalga.

Patlaban jārisina aktuāli uzdevumi – par tiem Aleksandrs Prutkovs pastāstīja Sputnik Latvija korespondentam.

Prutkovs atklāja, ka pirms daudziem gadiem, tālā bērnībā viņš, tāpat kā daudzi citi salaspilieši, staigādams pa Salaspils memoriāla apkaimi, uz Dārziņu dzelzceļa stacijas pusi redzēja nolaistus gruvešus.

Toreiz viņš nezināja, cik vērtīga un nozīmīga ir šī vieta – Krievijas impērijas armijas bijušie garnizona kapi un Sv. Nikolaja pareizticīgo kapelas grausts. Tagad ar sabiedrisko aktīvistu spēkiem tur uzstādīts informatīvais stends un piemiņas plāksnes. Taču diemžēl pašai vietai vēl aizvien nav nekāda oficiāla statusa.

"Uzskatu, ka tagad mūsu svarīgākais uzdevums ir panākt, lai vecajiem Garnizona kapiem (pagaidām tas vienkārši ir iecirknis koku ielokā AS "Latvijas valsts meži" teritorijā) beidzot parādītos oficiāls piemiņas vietas statuss.

Mēs jau vairākkārt esam vērsušies Latvijas Kultūras ministrijā, taču darījām to savā vārdā, kā entuziasti, ko interesē pagātnes noteikumi, un lūgumu noraidīja ar dažādiem ieganstiem," stāstīja Prutkovs.

Viņš pauda cerību, ka gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās Latvijas Krievu savienība saņems vietas Salaspils domē, un tad jau būs iespējams izdarīt oficiālu pieprasījumu no pašvaldības puses, tātad izredzes panākt taisnīgu Kultūras ministrijas lēmumu būs daudz lielākas.

1
Tagi:
Vēsture, Salaspils
Pēc temata
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Salaspils Garnizona kapu noslēpumi
Mēs nevienu nenododam: Garnizona kapos notika tradicionālā talka
Alfrēds Rubiks

"Latvija nekaroja, cīnījās tauta": prezidenta Levita vārdus komentēja Alfrēds Rubiks

15
"Tauta karoja, bet Latvija kā valsts turēja sevi tīru": bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks pie Uzvaras pieminekļa Rīgā komentēja prezidenta Egila Levita vārdus par to, ka Latvija Otrajā pasaules karā nepiedalījās.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Svētdien, 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apciemoja arī bijušais Saeimas deputāts un bijušais EP deputāts Alfrēds Rubiks.

Izmantojot gadījumu, Sputnik Latvija korespondents nolēma apjautāties pieredzējušajam politiķim par to, vai taisnība ir prezidentam Egilam Levitam, kurš 8. maijā, Eiropas dienā, Brāļu kapos paziņoja, ka Latvija neesot piedalījusies Otrajā pasaules karā.

"Jūs palaidāt garām vienu svarīgu vārdu. Viņš teica "Latvija kā valsts". Tauta karoja, bet Latvija kā valsts tur sevi tīru. Tāpēc, ka padomju Latviju viņi neuzskata par valsti," paskaidroja Rubiks.

Viņš uzsvēra, ka Uzvaras diena ir svētki Latvijai, neskatoties ne uz kādiem politiskiem izteikumiem. Tie ir svētki ar asarām acīs.

"Es pats šajā dienā, atceros, biju Kurzemes katlā. Mans bioloģiskais tēvs gāja bojā tajā karā, cīnīdamies Sarkanās armijas pusē. Patēvs – latvietis – karoja Waffen SS. Tāpēc caur mani, caur manu galvu un sirdi ir izgājis viss," pastāstīja Rubiks.

Jautāts par to, kas būtu bijis ar Latviju, ja Padomju Savienība nebūtu to atbrīvojusi, Rubiks atbildēja, ka jūtas pārsteigts, kad latvieši tic: tie cilvēki, viņu tautieši, kuri gāja karot Waffen SS, karojuši par brīvu Latviju.

"Aizmirsuši, ko teica Hitlers. Viņš nekad nesolīja brīvību ne Latvijai, ne Lietuvai, ne Igaunijai. Viņš deklarēja, ka tā būs Ostlande. Un viņa labā roka – Rozenbergs – teica: kad mēs iegūsim šo telpu, mēs vienus apšausim, likvidēsim, bet citus atstāsim vairoties kā darba spēku," atgādināja Rubiks.

Pa to laiku cilvēki nesa ziedus pie žoga iejoztā Uzvaras pieminekļa. Ziedus lika uz speciāli novietotiem galdiem, no kurienes "Rīgas meži" pārstāvji tos aiznes tālāk pie pieminekļa.

Notika vairāki nenozīmīgi incidenti, taču kopumā at;mosfēra bija mierīga.

Policisti pat palīdzēja novietot pie monumenta plakātu, kas veltīts "Nemirstīgajam pulkam".

15
Tagi:
Uzvaras diena, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Rīdzinieki iet pie pieminekļa Atbrīvotājiem: 75 gadi Latvijas atbrīvošanai no nacistiem
Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri