ES karogs

Parādīsies jautājums, kas ar ES būs tālāk: eirodeputātu prognozes par kopējo budžetu

39
(atjaunots 12:36 10.06.2020)
Kādēļ valdošo elišu interesēs tomēr ir panākt vienošanos par ES daudzgadu budžetu un kāda būs situācija, ka dokuments netiks apstiprināts, paskaidroja eiroparlamentārieši Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) un Nils Ušakovs ("Saskaņa").

RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik. Latvijas eirodeputāti, kuri sastāv Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā, uzskata, ka ES dalībvalstīm tomēr izdosies vienoties par daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas plānu, taču tas vēl var tikt mainīts, vēsta TV3

Pandēmijas dēļ ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam nācies pārrakstīt: jauno 1,1 triljona eiro projektu Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena prezentēja maija beigās. Tāpat EK piedāvā ekonomikas atjaunošanas plānu ar nosaukumu "Nākamās paaudzes Eiropas Savienība", kura vērtība ir 750 miljardi eiro, no kuriem 500 miljardus piedāvāts izdalīt dotāciju veidā, bet atlikušos līdzekļus – ilgtermiņa aizdevumu veidā, kurus valstis atdos uz plastmasas, ogļskābās gāzes un digitālā nodokļa rēķina.

Arī Latvija varēs pretendēt uz šiem miljardiem.

"Katru gadu Eiropas Komisija sagatavo ziņojumus par valstīm un sniedz rekomendācijas. Šis atveseļošanās fonds tiks saistīts ar reformu jomām. Veselības reformas, tā pati izglītība, valsts pārvalde un tā tālāk," saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietas izpildītājs Andris Kužnieks.

Tā saucamais taupīgais četrinieks – Austrija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija – iebilst pret tik lielu summu izmaksāšanu dotāciju veidā, sevišķi ņemot vērā to, ka visvairāk koronavīrusa krīzes skārusi Dienvideiropu, kurai jau tā bijušas lielas problēmas ar finanšu disciplīnu.

Neskatoties uz to, Latvijas eirodeputāti uzskata, ka ES valstis tomēr vienosies.

"Ja valdību vadītāji nespēs vienoties, es domāju, ka pilsoņi gandrīz visā ES šo politisko eliti noslaucīs no politiskās skatuves," uzskata eirodeputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle.

Viņš uzskata, ka vienošanās tiks panākta, taču pēdējā naktī gaidāmas sarežģītas pārrunas.

"Ja uz pirmo jautājumu netiks pieņemts Eiropas mēroga kopējs budžets, skaidrs, ka situācija būs ārkārtīgi smaga. Šeit vairs nebūs jautājums par to, cik ātri un cik lielā mērā mūsu lauksaimnieki varēs saņemt atbalstu, bet – kas vispār notiks tālāk ar Eiropas Savienību?" spriež Nils Ušakovs.

Tiesa, eiroparlamentārieši neizslēdz iespēju, ka ekonomikas atjaunošanas plānā var tikt mainīta proporcija starp dotācijām un aizdevumiem par labu aizdevumiem.

Pirmais ES dalībvalstu samits par budžetu tiek plānots 19. jūnijā.

39
Pēc temata
"Visa padomju tauta strādāja Latvijas labā!" Bordāns saņēma skarbu atbildi no Maskavas
ES nevienojās par ekonomikas glābšanu: Latvija cer, ka bagātās valstis piekāpsies
Laiks beidzot ķerties pie kultūras: ministrs izdomājis, kā uzsildīt ekonomiku
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad

Covid-19 atvesta no Francijas un Itālijas: Latvijā septiņi jauni inficēšanās gadījumi

1
(atjaunots 17:00 15.08.2020)
Latvijā reģistrēti septiņi jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi; epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie atgriezušies no Francijas un Itālijas.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti septiņi jaunio Covid-19 infekcijas gadījumi, liecina Slimības profilakses un kontroles centra dati. Valstī veikts 1881 tests. SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādīja, ka četri inficētie kontaktējušies ar citiem pacientiem, divi atgriezušies no Francijas un Itālijas. Jautājumā par vienu inficēto centra speciālisti vēl noskaidro visus apstākļus.

​Pēdējo 24 stundu laikā viens pacients ar Covid-19 nogādāts slimnīcā. Stacionāros patlaban ārstējas četri pacienti, kam diagnosticēta Covid-19.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 224 412 izmeklējumi. Slimība reģistrēta 1315 cilvēkiem, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 pacienti miruši.

​Pie tam SPKC lūdz atsaukties autobusa Rēzekne-Daugavpils pasažierus, kurš izbrauca 13. augustā no Aglonas pieturas pl. 11:17. un autobusa Daugavpils-Priežmale pasažierus, kas izbrauca pl. 16:00 un brauca līdz Aglonai.

Diviem pasažieriem šajos reisos izrādījušies pozitīvi Covid-19 testi.

1
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

7
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

7
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
NLO

CNN: Pentagons veidos darba grupu NLO pētīšanai

0
(atjaunots 19:06 15.08.2020)
Jūlijā ASV Kongresā izskanēja bažas sakarā ar neidentificētiem lidojošajiem objektiem – politiķi pieļāva, ka tie, iespējams, ir vietējās izcelsmes lidaparāti – "potenciālo pretinieku" izlūklīdzekļi.

RĪGA, 15. augustsSputnik. ASV Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu veidot darba grupu neidentificētu lidojošo objektu pētījumiem, ar ko sastapušies Gaisa spēku lidotāji, vēsta telekanāls CNN, atsaucoties uz informācijas avotiem Pentagonā.

"Aizsardzības ministra vietnieks Deivids Norkvists vadīs darba grupu, kuras sastāvu plānots oficiāli paziņot tuvākajās dienās," telekanāla ziņoto citēja RIA Novosti.

CNN atgādināja, ka jūlijā ASV Kongresā izskanēja bažas sakarā ar neidentificētiem lidojošajiem objektiem – politiķi pieļāva, ka tie, iespējams, ir vietējās izcelsmes lidaparāti – "potenciālo pretinieku" izlūklīdzekļi.

Gados pēc Otrā pasaules kara ASV jau vairākkārt veidojušas dažāda līmeņa grupas NLO pētījumiem.

Aprīļa beigās Pentagons publicēja savā vietnē videoierakstus, kuros iemūžinātas "neidentificētas parādības". Resors pastāstīja, ka viens no trim atklāti pieejamajiem Jūras kara spēku video ieraksiem nofilmēts 2004. gada novembrī, abi pārējie – 2015. gada janvārī. Tie visi 2007. un 2017. gg. nokļuva internetā bez Pentagona sankcijas. ASV Jūras kara spēki atzina to autentiskumu. Vēlāk nāca klajā vairākas atskaites, kurās piloti stāsta par NLO novērojumiem no 2013. gada 27. jūnija līdz 2019. gada 13. februārim.

Jūnijā ASV prezidents Donalds Tramps atklāja, ka viņam zināma virkne interesantu lietu par iespējamo NLO avāriju Ņūmeksikas štatā 1947. gadā, un izteica iespēju, ka informācija par incidentu tiks atklāta. Dažādos avotos ļoti populāra bija versija, ka objekts, kas cieta katastrofā netālu no Rozvelas pilsētas, bija ārpuszemes kuģis, tā pilots – citplanētietis, kuru ASV valdība sagūstījusi un noslēpusi. Savukārt ASV Gaisa spēku oficiālā versija pauž, ka pie Rozvelas nogāzusies meteozonde, kas tika izmantota slepenas programmas ietvaros.

0
Tagi:
NLO, Pentagons, ASV
Pēc temata
Kā NLO rotaļājās ar padomju MiGiem Dienvidslāvijas debesīs
"Krievijas iebrukums": internetā izsmietas amerikāņu F-15 un NLO sacīkstes
Gobi tuksnesī atrasts milzīgs mīklains objekts
Parādiet NLO: amerikāņi apņēmušies uzbrukt slepenajai 51.zonai