Rīga

Latvijā atcelts ārkārtējās situācijas režīms. Kādi ierobežojumi paliek spēkā

45
(atjaunots 12:11 10.06.2020)
Latvijā beidzies ārkārtējās situācijas režīms, taču ekonomiskie atbalsta pasākumi un daži "karantīnas" perioda noteikumi paliek spēkā esoši.

RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Šodien Latvijā noslēdzies ārkārtējās situācijas režīms, kurš ilga teju trīs mēnešus Covid-19 pandēmijas dēļ. Tomēr virkne ierobežojumu tā saucamajā pārejas periodā joprojām paliek spēkā.

Daži likumi, kurus pagājušajā nedēļā pieņēma Saeima, savukārt vakar pasludināja prezidents, regulē privātpersonu uzvedības un organizāciju darba kārtību no ārkārtējās situācijas režīma beigu brīža līdz pilnīgam Covid-19 draudu zudumam. Tie stājas spēkā šodien.

Tā, likums par Covid-19 izplatības seku novēršanu paredz to, kā valsts grasās pārvarēt krīzes sekas. Šeit ir iekļauti tautsaimniecības atbalsta mehānismi un izdevumi, kas ir saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un ir vērsti uz ekonomiskās situācijas uzlabošanu valstī. Šī likumprojekta izskatīšanas gaitā pagājušajā nedēļā deputāti panāca virkni kompromisu parlamentārās kontroles saglabāšanas jautājumā pār valdības darbu un varas ierobežošanu atsevišķās ministrijā un pat atsevišķu ministru varas ierobežošanu. Tā, daudzus finanšu atbalsta pasākumus un izdevumus, kas tiks veikti, nāksies saskaņot Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Likuma spēkā esamības laikā (tā termiņš netiek atrunāts) Ministru kabinets, novērtējot ekonomisko situāciju valstī, būs tiesīgs noteikt īpaša nodokļu maksātāju atbalsta kritērijus un piemērot tiem pasākumus, kuru darbību ietekmējusi koronavīrusa pandēmija. Likumā paredzēts saglabāt tādus atbalsta pasākumus, kā nodokļu samaksas termiņa pagarinājums un dīkstāves pabalsta izmaksāšana līdzšinējā apmērā (opozīcijas mēģinājums noteikt minimālo dīkstāves pabalstu 300 eiro apmērā ar valdošā vairākuma balsīm tika noraidīts).

Taču Saeimā tika pieņemts lēmums ieviest vēl vienu atbalsta veidu – pabalstu jaunajiem speciālistiem. Uz to drīkst cerēt personas, kuras laikā līdz vienam gadam pirms ārkārtējās situācijas sākumam pabeiguši studijas augstskolā vai koledžā, bet saņēma bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām. Saskaņā ar likumu, pabalstu jaunajiem speciālistiem plānots izmaksāt pirmo divu mēnešu laikā 500 eiro apmērā, divu sekojošo mēnešu laikā – 375 eiro. Pabalsts tiek izmaksāts līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu. Taču ne ilgāk par četriem mēnešiem vai līdz 2020. gada beigām.

Tāpat šis likums ļauj uzņēmumiem, kurus ietekmējusi koronavīrusa epidēmija, samazināt darbiniekiem algu dīkstāves periodā.

Likumā ir saglabāta norma, kas ļauj pārdot alkoholiskos dzērienus Internetā. Tiek atcelts aizliegums spēļu zāļu darbībai.

Līdz 2020. gada beigām uzņēmumiem ir iespēja vērsties pēc atbalsts valsts fondā "Altum" (pēc jau saņemto vai plānoto banku kredītu garantijām). Uzņēmējiem saglabāta iespēja neveikt ienākumu nodokļa avansa maksājumus, saglabāta arī norma, kas paredz paātrinātu uzņēmuma pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Nodokļu samaksas termiņu var pagarināt Valsts ieņēmumu dienestā uz laiku līdz trīs gadiem, iesniedzot pieteikumu līdz šī gada beigām. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu VID neaprēķinās kavējuma naudu un sodu par kavējuma laiku.

Līdz šī gada beigām uzņēmumi, kuri strādā transporta pārvadājumu nozarē, ir tiesīgi maksāt tikai 50% transporta nodokļa par viņiem piederošiem kravas automobiļiem, atlikušo daļu – kopā ar nodokli nākamgad.

Publisko pasākumu, pulcēšanās un gājienu rīkotāji ir tiesīgi rīkot savus pasākumus, tomēr, iesniedzot rīkošanas pieteikumu, viņiem būs jānorāda, kādus epidemioloģiskās aizsardzības pasākumus viņi nodrošinās dalībniekiem. Līdz jūnija beigām masveida pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties līdz 100 cilvēkiem, ārpustelpās – līdz 300 cilvēkiem. Pie tam katram cilvēkam rīkotājiem ir jāparedz vismaz četru kvadrātmetru platība. No 1. līdz 31. jūlijam iekštelpās, kuru platība ir mazāka 1000 kvadrātmetriem, vienlaikus nedrīkst pulcēties vairāk par 100 cilvēkiem, lielākā platībā – līdz 500 cilvēkiem.

Attiecībā uz noteikumiem priekš iedzīvotājiem: viņiem joprojām ir jāievēro 2 metru sociālā distance, izņemot ģimenes locekļus, bērnus (bērnudārzos vai vasaras nometnēs), uzņēmumu un organizāciju darbinieku darba laikā, kā arī personas sporta, deju un aktiermākslas nodarbību laikā. Turklāt saglabājas prasība regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.

Līdz šī gada beigām privātpersonām ir iespēja atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par 2020. gadu.

Ievērojamam cilvēku skaitam ir tiesības līdz šī gada beigām veikt bezmaksas Covid-19 testu. Pieteikties testam drīkst piezvanot uz speciālu tālruni, taču Veselības ministrija iesaka sākumā sazināties ar ģimenes ārstu, kurš sniegs konsultāciju par iespējamo ārstēšanos un nosūtīs uz analīzēm.

Neraugoties uz ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, sabiedriskajā transportā joprojām paliek spēkā prasība obligāti piesegt degunu un muti – tā iemesla dēļ, ka ievērot divu metru distanci sabiedriskajā transportā ir neiespējami.

No 10. jūnija ievērojami tiek mīkstināti ierobežojošie pasākumi kafejnīcām un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Tagad pie viena galda iekštelpās drīkst atrasties līdz 4 cilvēkiem, ārpustelpās – līdz 8 cilvēkiem. Divu metru distance starp apmeklētājiem nav nepieciešama. Taču katram apmeklētājam ir jābūt paredzētai 4 kvadrātmetru platībai. Iestādes drīkst strādāt līdz plkst. 2:00, savukārt atvērties ne agrāk par plkst. 6:30.

Koronavīrusa analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

No 10. jūnija Latvijā tiek atļauti tūrisma braucieni uz citām valstīm. Ierodoties Latvijā nav jāievēro 14 dienu pašizolācija, ja cilvēks ieradies no valsts, kur Covid-19 saslimstība nepārsniedz 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šo valstu sarakstu iespējams atrast Slimību profilakses un kontroles centrā vai arī uzzināt pie tūrisma operatora, kādas valstis ir ceļošanai pieejamas.

Saeima pieņēmusi lēmumu, ka likums būs spēkā tika ilgi, cik būs nepieciešams pilnai epidemioloģiskās situācijas stabilizācijai. Ne retāk kā reizi trijos mēnešos Ministru kabinetam būs jāsniedz Saeimai ziņojums par situāciju valstī. Valdība sola regulāri pārskatīt saglabātos epidemioloģiskās drošības pasākumus to mīkstināšanas nolūkos, tomēr lēmums būs atkarīgs no saslimstības dinamikas.

45
Tagi:
karantīna, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 hronikas: seši miljoni inficēto pasaulē un otrais vilnis Japānā
Covid-19 informatīvais tālrunis maina darba laiku: tā pieprasījums krīt
Salīdziniet Latviju un Maskavu: ko uzrādījuši Covid-19 antivielu testi
PVO: Covid-19 otrais vilnis var būt graujošs
Raķete Vostok pie Valsts Kosmonautikas vēstures muzeja, foto no arhīva

Kosmonautikas diena: trīs kosmonauti no Latvijas PSR, kuri paviesojušies orbītā

18
(atjaunots 17:53 12.04.2021)
Pirmais cilvēka lidojums uz kosmosu notika pirms sešdesmit gadiem - 1961. gada 12. aprīlī. Pirmais kosmonauts bija leģendārais Jurijs Gagarins - Smoļenskas apgabala iedzīvotājs. Bet šajā rakstā mēs gribam pastāstīt par slaveniem kosmonautiem, kas dzimuši Latvijas PSR.

RĪGA, 12. aprīlis - Sputnik, Aleksejs Stefanovs. Būtu gana grūti nosaukt Latviju par kosmisko dižvalsti, tomēr arī tā devusi savu artavu pirmā cilvēka lidojumā uz kosmosu.

Padomju raķešbūves tēvs Frīdrihs Canders dzimis Rīgā, tāpat kā Mstislavs Keldišs, viens no padomju kosmiskās programmas ideologiem. Latvijas PSR dzimuši arī trīs kosmonauti – Anatolijs Solovjevs, Aleksandrs Kaleri un Oļegs Artemjevs. Visi trīs tagad dzīvo Krievijā.

Anatolijs Solovjevs

Anatolijs Solovjevs uzaudzis attālā Rīgas rajonā un pat nevarēja iedomāties, ka par viņa varoņdarbu runās pat Holivudas zvaigznes.

"Par kosmonautiku es nedomāju. Būdams skolnieks, es ļoti daudz lasīju. Bolderājā bija vairākas bibliotēkas, un pierakstījos visās. Sākumā bija pasakas, tad piedzīvojumu grāmatas, un tā biju nonācis līdz klasiķiem, bet vecākajās klasēs sapratu, ka man ļoti interesē grāmatas par aviāciju," atceras Solovjevs.

Tā viņš iestājās Čerņigovas aviācijas skolā un kļuva par militāro pilotu, bet ielūgumu iestāties kosmonautu vienībā viņš saņēma Usurijskā, kad dienēja Tālajos Austrumos.

Nākamos 12 gadus viņš gaidīja lidojumu, lai gan pats par šo laiku runā nedaudz citādāk: "Es vienkārši strādāju. Ir liels skaits dažādu aviācijas un kosmisko sistēmu. Tās visas jāizmēģina uz Zemes: aprīkojums, ekipējums. Tikai tas dod tiesības uz dzīvi, tur orbītā."

Космонавт Анатолий Соловьев
© Sputnik / Пушкарев
Kosmonauts Anatolijs Solovjovs

Viņa pirmais lidojums notika 1988. gada jūnijā, pēc tam Solovjevam tika piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

Viņš devās kosmosā piecu ekspedīciju sastāvā, no pēdējās atgriezās 1998. gada februārī. Kopumā orbītā pavadīja 651 diennakti. Pie tam kosmonauts 16 reizes izgājis atklātā kosmosā un pavadījis tur 78 stundas 48 minūtes – tas ir pasaules rekords.

"Vārds "rekords", manuprāt, te neder. Nu jā, vairāk nekā visi pārējie, jā, tas ir sasniegums. Bet es nekad ne ar vienu neesmu sacenties," Solovjevs pieticīgi piebilst.

Aktiera Džordža Klūnija personāža vārdus no 2013. gada mākslas filmas "Gravitācija" par to, ka viņš cenšas pārvarēt Solovjeva rekordu no kopējā ārpus kuģa pavadītā laika viedokļa, pats kosmonauts uztver skeptiski, uzskatot, ka mūsdienu režisori "ņirgājas par veselo saprātu".

"Agrāk fantasti centās būt pēc iespējas tuvāk fizikas likumiem, bet "Gravitācijā" viss ir otrādi," konstatēja slavenais kosmonauts.

Aleksandrs Kaleri

Vēl būdams Jūrmalas skolas jaunāko klašu skolnieks, Aleksandrs Kaleri nolēma kļūt par kosmonautu. Atturēja tikai fakts, ka vajadzēja būt militārpersonai. Tomēr drīz vien ar "Sojuzi" sāka lidot civilie kosmonauti, un inženieri arī varēja nokļūt kosmosā.

Kaleri iestājās Maskavas Fizikas un Tehnikas institūtā, pēc tam turpat studēja aspirantūrā, ko absolvēja specialitātē "Šķidrumu, gāzes un plazmas mehānika".

Pielaidi zinātniski ražošanas apvienības "Enerģija" kosmonautu vienības speciālajiem treniņiem viņš ieguva 1982. gada decembrī. Savā pirmajā lidojumā viņš devās 1992. gada martā.

Александр Калери космонавт-бортинженер международного экипажа перед началом полета космического корабля Союз ТМ-14.
© Sputnik / Владимир Родионов
Kosmonauts Aleksandrs Kaleri

Kosmonauts atceras, ka ar laiku tiek zaudēta sajūta, ka tu vairs neesi uz Zemes. Viņam šķita, ka viņš aizbraucis ilgtermiņa komandējumā.

Kosmosā viņš dzīvoja kā uz zemes: pamošanās plkst. 6.00 no rīta pēc Griničas laika, pēc tam – rīta rosme, brokastis, higiēnas procedūras. Oficiālā darba diena stacijā - sešarpus stundas, pārējais - personiskais laiks. To tērēja ēdienam, sportam, grāmatām un filmu skatīšanai.

Kopumā viņš veica piecus lidojumus ar kopējo garumu 769 diennaktis. Kaleri piecas reizes devās uz atklātu kosmosu, kur nostrādāja 25 stundas 46 minūtes.

Gadījās kosmosā arī neparastas situācijas, par vienu epizodi ziņoja pat vadošie mediji. Presi satrieca viņa ziņojums par dīvainām skaņām stacijā. Situācija patiesībā bija triviāla: jebkurā sarežģītā mašīnā kaut kas var brakšķēt vai čirkstēt.

Oļegs Artemjevs

Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs dzimis Rīgā. Viņš kļuva par 118. PSRS/Krievijas kosmonautu un 534. pasaules kosmonautu. Veica divus kosmiskos lidojumus uz Starptautisko kosmisko staciju: pirmo ar transporta pilotējamo kuģī "Sojuz TMA-12M" 2014. gada martā – septembrī, otro ar TPK "Sojuz MS-08" 2018. gada martā – oktobrī.

Viņa liktenis ir saistīts ne vien ar Latviju, bet arī ar kaimiņvalstīm. Tallinā viņš pabeidza tehnikumu specialitātē "Rūpniecisko uzņēmumu un ierīču elektroiekārta", bet Viļņā izgāja obligāto karadienestu padomju armijas rindās, pēc tam atgriezās Igaunijā un strādāja par rūpniecības iekārtu elektromontieri V. I. Ļeņina Valsts vagonbūves rūpnīcā "Dvigateļ".

Космонавт Роскосмоса Олег Артемьев
© Sputnik / Евгения Новоженина
Kosmonauts Oļegs Artemjevs

Pēc Savienības sabrukuma viņš pārvācās uz Krieviju un iestājās Maskavas Baumana valsts tehniskajā universitātē specialitātē "Zemo temperatūru fizika un fizika", bet gadu pēc absolvēšanas, 1999. gadā, sāka strādāt raķešu un kosmisko korporācijā "Enerģija" par klāja dokumentācijas izstrādātāju, vēlāk viņu ieskaitīja kosmonautu vienībā.

Artemjeva lidojumu kopējais ilgums ir 365 diennaktis, viņš trīs reizes izgājis atklātā kosmosā, kur pavadīja 20 stundas 20 minūtes.

2019. gadā Artemjevs tika ievēlēts par Maskavas pilsētas domes deputātu, taču viņš joprojām sapņo par kosmosu. 2021. gada janvārī Oļegu Artemjevu iekļāva TPK "Sojuz MS-18" dublējošajā ekipāžā. Varbūt viņš būs pirmais deputāts, kurš atstās savu ērto krēslu kosmosa kuģa dēļ.

18
Tagi:
Latvija, kosmoss
Pēc temata
Vajadzīgi inženieri: Latvijā pastāstīja, kādas ir EKA prasības kosmonautiem
Noslēpumainā zaļā blāzma: Krievijas kosmonauts no SKS klāja nobildējis unikālus kadrus
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas
Baltijas jūra, foto no arhīva

ķīmiskie ieroči Baltijas dzīlēs kalpo politiskiem un ekonomiskiem mērķiem

19
(atjaunots 17:05 12.04.2021)
Pienācis laiks atsaukt atmiņā ķīmisko ieroču grēdas, kas noslīcinātas Baltijas jūrā? Kādiem nolūkiem un kam tas ir vajadzīgs?

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pirms dažiem gadiem mēs stāstījām par Baltijas jūras biedējošo noslēpumu un Artūra Plotnieka ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais krusts" (vēlāk tā nomainīja nosaukumu – kļuva par "Zaļo tiltu") darbību. Tagad tēmu atkal nāksies turpināt.

Pirmkārt, jau beidzies termiņš, pēc kura nepieciešams atslepenot informāciju par to, kur tieši un ko Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdējušas antihitleriskās koalīcijas valstis. Otrkārt, patlaban gandrīz visu Eiropas valstu mediji stāsta, kā valsti, kas nepiedalās gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos, neļauj normāli strādāt Krievijai un valstīm, kas uzņēmušās līgumsaistības.

Rodas jautājums – vai tādi uzbrukumi gāzesvadam var apdraudēt Baltijas jūras ekoloģiju? Ja sāksies diversijas un gāzesvadu uzspridzinās, izprovocējot ķīmisko ieroču iniciāciju Baltijas dzīlēs? Iespējams, nejauši, iespējams – ne, taču visas diversijas notiek tajās Baltijas zonās, kur apglabāto ķīmisko ieroču apjoms ir īpaši liels, piemēram, pie Bornholmas salas.

Ar šo un citiem jautājumiem Sputnik Latvija korespondents vērsās pie ekoloģiskās organizācijas "Zaļais tilts" vadītāja Artūra Plotnieka.

Pēc viņa domām, provokatīvie uzbrukumi gāzesvada celtniekiem organizēti ar absolūti politiskiem (tātad ekonomiskiem) mērķiem. Ekoloģijas jautājumi ir tikai sīknauda politiskajās spēlēs. Atliek vien padomāt par to, kāpēc 2000. gados dažas valstis Baltijas krastos vispār atcerējās, ka tās dzīlēs ir ķīmiskie ieroči? Atbilde ir acīmredzama – Baltijas valstu amatpersonas par to atcerējās vien tad, kad noskaidrojās: gāzesvada atzarojumi uz tām nevedīs.

"Pirms tam mūsu organizācija vairāk nekā desmit gadus ierosināja republiku vadībām izveidot pastāvīga monitoringa dienestu, lai kontrolētu ūdens kvalitātes izmaiņas un grunts piesārņojumu zonās, kur ķīmisko ieroču ir īpaši daudz. Zināms, ka liels daudzums ķīmisko ieroču Baltijā nogremdēti kā pagadās: to vienkārši izmeta pār bortu (nenonākot ieplānotajā kvadrātā), piemēram, vētru laikā. Tātad mēs kopā ar žurnālistiem daudzkārt vērsāmies pie toreizējā Latvijas prezidenta, pie Baltijas valstu aizsardzības ministriem, vides aizsardzības ministriem, kā arī pie bruņoti spēku komandieriem, taču neviens ne dzirdēt negribēja par ķīmisko ieroču problēmu. Toties visi gluži kā atmodās, kad noskaidrojās, ka gāzesvads no Krievijas neieies, piemēram, Latvijā. Tad visi korī ierunājās par ķīmiskajiem ieročiem cerībā, ka tas varētu kaut kādā veidā Krievijai apgrūtināt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu," pastāstīja Plotnieks.

Taču, viņš atzīmēja, 2017. gadā beidzās slepenības termiņš, un rietumvalstīm, kas piedalījās ķīmisko ieroču apglabāšanā, vajadzēja atklāt informāciju par to, kādās zonās tie nogremdēti un kas tieši guļ dzīlēs.

Pārsvarā tās ķīmiskos ieročus Baltijā nogremdēja rietumvalstis, antihitleriskās koalīcijas locekles, piemēram, ASV, paskaidroja Plotnieks. Taču, pēc viņa vārdiem, informācija no rietumvalstīm vēl aizvien nav pieejama. Savukārt Krievija no savas puses informāciju jau sen ir atklājusi, uzsvēra Plotnieks.

Pie tam viņš norādīja, ka HELCOM – Helsinku Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Baltic Marine Environment Protection Commission, The Helsinki Commission, HELCOM) klusē, gluži kā jūras ūdeni mutē ieņēmusi, it kā nebūtu nekādu problēmu un jautājumu. Pat projekts "Grēta Tūnberga" nav teicis ne vārda par Baltijas ekoloģiju (ķīmiskajiem ieročiem tās dzīlēs), un tas ir ļoti dīvaini.

"Jā, tiem, kas iecerējuši diversijas, atsevišķi var teikt: ja minēto diversiju laikā tiks pārrauts gāzesvads un pat nogremdēts viens no kuģiem, kas veic būvdarbus, protams, nekā laba nav. Taču pie tam jāņem vērā, ja šausmīgas ekoloģiskās nelaimes nebūs. Un nedomāju, ka tādas aktivitātes rezultātā uz virsmas var notikt kaujas indīgo vielu izmeši no jūras dzīlēs apglabātajiem ķīmiskajiem ieročiem," uzsvēra Plotnieks.

19
Tagi:
ķīmiskie ieroči, Baltijas jūra
Pēc temata
Iprīts, luizīts un citi biedējošie Baltijas jūras noslēpumi
Par Baltijas jūras galveno apdraudējumu ekologs neuzskata atkritumus
Šprotes – ķīmisks un bioloģisks ierocis