Lauku darbi. Foto no arhīva

Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem

53
(atjaunots 09:29 10.06.2020)
Ņemot vērā patreizējo ekonomisko situāciju un augošo bezdarba līmeni Latvijā, Zemkopības ministrija lauksaimniecības darbos iesaka izmantot vietējo darbaspēku.

RĪGA, 10. jūnijs – Sputnik. Latvijas Zemkopības ministrija uzskata, ka lauksaimniecības darbos pirmām kārtām ir jāiesaista vietējais darbaspēks, paziņoja iestādē.

Reģistrētā bezdarba līmeni Latvijā maija beigās sastādīja 8,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,4% vairāk, nekā aprīlī. Kopumā bezdarbnieka statuss maija beigās bija 76 440 cilvēkiem. Salīdzinot ar marta sākumu, kad Latvijā vēl nebija stājies spēkā ārkārtējās situācijas režīms saistībā ar koronavīrusa epidēmiju, bezdarbnieku skaits pieaudzis no 58 247 līdz 76 440 cilvēkiem, jeb par 18 193 bezdarbniekiem vairāk.

Aprīlī tika pieņemti grozījumi, lai atbalstītu bezdarbniekus. Tie paredz pagarināt termiņu no 60 līdz 120 dienām, kura laikā bezdarbnieks, saglabājot savu statusu, drīkst īslaicīgi strādāt. Tas sniedz viņiem iespēju būt nodarbinātiem, piemēram, sezonas darbos lauksaimniecībā uz laiku līdz četriem mēnešiem, nezaudējot bezdarbnieka statusu un saņemot papildu iztikas līdzekļus.

Iepriekš trīs lielākās nozares organizācijas, kas apvieno Latvijas zemniekus, vērsās pie valdības ar prasību vienkāršot sezonas strādnieku ievešanas procedūru valstī vasaras darbu laikā. Vēstuli parakstīja Lauksaimniecības  organizāciju sadarbības padomes, Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas un "Zemnieku Saeimas" pārstāvji.

Zemnieki uztrauca, ka darbaspēka laukos trūkuma dēļ ražas novākšanas process šogad būs apgrūtināts, kā dēļ zaudējumus cietīs gan paši zemnieki, gan pārstrādes uzņēmumi.

Nozares pārstāvji nav pārliecināti, ka viņiem ir izdevies pieņemt darbā pat pusi no nepieciešamā strādnieku skaita ražas novākšanas periodam. Viņi norāda, ka Latvijā aug ļoti daudz ogu, dārzeņu un augļu veidu, kuru novākšanai, līdzīgi citām Eiropas Savienības valstīm, ir nepieciešams tieši roku darbs. Ražas novākšanas sezona jau ir pavisam tuvu, taču interese par publicētajiem darba sludinājumiem ir minimāla, lai gan bruto algas piedāvājumi sasniedz jau 900 eiro mēnesī.

Zemnieki pauž uztraukumu, ka šogad ieviestais ārkārtējās situācijas režīms vēl vairāk apgrūtinās situāciju ar darbinieku meklēšanu. Daudzi vietējie iedzīvotāji dos priekšroku dīkstāves pabalstam, nevis smagam fiziskam darbam. Un tas nozīmē, ja vietējā raža ies bojā, Latvijas pircēji dosies uz veikaliem pirkt produktus, kas ir ražoti Polijā un citās valstīs.

53
Tagi:
krīze, lauksaimniecība, Zemkopības ministrija
Pēc temata
Eiropa un ASV gatavojas bada dumpjiem
Dzimtajā Latvijā ieslēgtu bezdarbnieku pūļi: pie kā koronavīruss novedīs valsti
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
"Krīze mūs neiznīcinās": kā zemniekiem rit sējas laiks ārkārtējās situācijas režīmā
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

1
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

1
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

3
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

3
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk