Termometrs un zāles. Foto no arhīva

Mirstības ziņā Covid-19 ir panācis gripu: ko slēpj ārsti

119
(atjaunots 15:01 09.06.2020)
Kopš koronavīrusa epidēmijas sākuma Latvijā ir miruši 26 pacienti, tikpat liels nāvju skaits šogad ir reģistrēts arī sezonālajai gripai; tomēr Slimību profilakses un kontroles centrs jau trīs nedēļas nepublicē informāciju par gripas saslimstību.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Atrast jaunus ar Covid-19 saslimušos Latvijā kļūst aizvien grūtāk, taču cilvēki no šī vīrusa vienalga turpina mirt. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ infektologi aicina iedzīvotājus neatslābināties, raksta BВ.lv.

Skaitļi ir izlīdzinājušies

Vakar tika ziņots par vienu mirušo pacientu ar Covid-19 diagnozi, jauni gadījumi netika atklāti, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs. Tiesa, arī veikto analīžu skaits bijis pietiekoši zems – 662.

Ārsti informē, ka mirušais bijis vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem un viņam bijušas vairākas hroniskas slimības.

Kopumā Latvijā kopš epidēmijas sākuma miruši jau 26 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Tādējādi, Covid-19 mirušo skaits izlīdzinājies ar sezonālās gripas mirušo skaitu. Arī viņu, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ir 26. Tiesa, Slimību profilakses un kontroles centrs, kurš publicē šādu gripas statistiku, pārstājis to publicēt pirms trīs nedēļām. Vai nu gripa pēkšņi pazudusi no mūsu dzīves, vai arī centra darbiniekiem šobrīd ir svarīgākas lietas darāmas.

2019. gadā no gripas Latvijā nomira 86 cilvēki.

Hospitalizācijas gadījumu nebija

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā it veikti 120 052 izmeklējumi, saslimšana tika atklāta 1089 cilvēkiem.

Saskaņā ar 9. jūnija datiem, izveseļojušies 794 cilvēki.

Nacionālais veselības dienests vēsta, ka aizritējušajā diennaktī stacionēti divi cilvēki ar Covid-19. Slimnīcās atrodas 12 cilvēki: 7 pacienti ar vidēji smagu slimības gaitu un 5 pacienti atrodas smagā stāvoklī.

No slimnīcām ir izrakstīti 166 pacienti, kas ir izslimojuši Covid-19.

Dumpis uztraukts

Nesen savu attieksmi sakarā ar Covid-19 epidēmijas attīstību Latvijā pauda Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis. Pēc viņa sacītā, citu valstu fonā situācija Latvijā ir laba, taču viņu joprojām uztrauc tas, ka visbiežāk inficēšanās gadījumi notiek iekštelpās.

"Tāpēc domājot par ārkārtas situācijas atcelšanu, mums noteikti ir jābūt uzmanīgiem, jo epidemioloģiskā situācija medicīnas darbiniekiem arvien ir saspringta," sacīja Dumpis.

Viņš atzina, ka ārkārtējā situācija ir juridisks formulējums, kurš neatbilst esošai situācijai. Taču infektologs atzīmēja, ka nebūtu pārāk optimistisks attiecībā uz pieļaujamā cilvēku skaita palielinājumu iekštelpās, kur viņi sarunājas viens ar otru. Tās ir vietas, kur pastāv masveida inficēšanās risks, tāpēc vasaras laikā nepieciešams rūpīgi padomāt par to, lai atļautu cilvēkiem vairāk pulcēties ārpustelpās.

Ārsti nevēlas sevi iegāzt

Kā jau atzīmējuši mūsu lasītāji, testu skaits, kas tiek veikti ar mērķi atklāt inficēšanos ar Covid-19, Latvijā kļūst aizvien mazāks. Tas arī ir saprotams: milzīgs skaits cilvēku testus ir nodevuši, tad kamdēļ tos nodot atkārtoti? Turklāt visiem taču ir zināms, ka saslimstība krīt.

Varasiestādes centās palielināt testēšanas apjomus ar ģimenes ārstu palīdzību, kuriem maija sākumā Nacionālais veselības dienests piedāvāja iespēju sākt ņemt pacientiem paraugus Covid-19 infekcijas analīzēm. Taču pagaidām pieteikumus šī pakalpojuma sniegšanai iesnieguši tikai 20 ģimenes ārsti. Tas, protams, ir ļoti maz. Rīgas reģionā vien ir reģistrēti 589 ģimenes ārsti.

Kā paši ārsti saka, viņi nevēlas riskēt. Ja klientu vidū pēkšņi tiks atklāts ar Covid-19 saslimušais, ārstam nāksies slēgt praksi un uz divām nedēļām doties pašizolācijā. Diez vai par to būs priecīgi arī paša Asklēpija pacienti, kuri uz 14 dienām paliks bez ģimenes ārsta, visas Latvijas medicīnas galvenās figūras medicīniskās palīdzības. Kā mēs visi zinām, bez viņa nosūtījuma kaut ko ārstēt Latvijā vispār ir praktiski neiespējami.

119
Tagi:
pandēmija, gripa, koronavīruss
Pēc temata
PVO: Covid-19 otrais vilnis var būt graujošs
Krievijas mediķi un karavīri nolēmuši paši izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Krievijā reģistrēts preparāts smagas Covid-19 formas ārstēšanai
Latvijā miris vēl viens pacients ar Covid-19

Pašizolēšanās Latvijas viesnīcās: vai pakalpojums šogad ir pieprasītāks

6
(atjaunots 09:28 02.03.2021)
Neskatoties uz īpašnieku cerībām, brīnums nav noticis, pašizolācija viesnīcu numuros Latvijā nav īpaši pieprasīta.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 2021. gada sākuma iespēju pašizolēties viesnīcas numuros izmantoja vien 225 cilvēki, raksta BВ.lv, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalni.

Šobrīd pašizolācijas programmā piedalās 29 viesnīcas. Daudzām šāda iespēja nopelnīt kļuva par "svaiga gaisa malku" ārkārtējās situācijas dēļ valstī. Neskatoties uz viesnīcu vēlmi nopelnīt vismaz tādā veidā, pašizolēšanās pakalpojums nav īpaši pieprasīts.

Atgādinām, ka saskaņā ar Veselības ministrijas un CSP datiem ir noteiktas četras personu grupas, kurām var būt nepieciešama izvietošana ārpus savas mājsaimniecības.

Pirmajā grupā ir personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu, kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet, kurām nav iespējas nodrošināt efektīvu izolāciju savā mājsaimniecībā.

Otrā grupa – personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc ārstēšanās stacionārā, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā mājsaimniecībā, lai nepakļautu citus cilvēkus inficēšanās riskam.

Trešā grupa - kontaktpersonas ar apstiprinātu Covid-19, ja tās nevar nodrošināt pašizolāciju savās mājsaimniecībās.

Ceturtā grupa - starptautisko organizāciju darbinieki un studenti, kā arī tie kuriem ir pastāvīga darba atļauja ar darba līgumu ārvalstīs un kam nepieciešams nodrošināt izolāciju, atgriežoties mītnes valstī.

Valsts sedz 80% viesnīcas apmaksas, 20% nāksies maksāt iemītniekam, turklāt valsts apmaksātā summa nevar pārsniegt 35 eiro dienā. Ēdināšanas izmaksas netiek kompensētas.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19
Viesnīcas numurs dzīvokļa vietā. Spāņu viesnīcas izdomāja, kā izdzīvot
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

48
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

48
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

0
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

0
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi