Upe

Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis

101
(atjaunots 14:24 09.06.2020)
Speciālisti saista zivju bojāeju ar kaut kādu ķimikāliju nokļūšanu ūdenī, kas tiek izmantotas lauksaimniecībā.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Krustpils novada Neretas un Odzes upēs masveidā bojā gājušas zivis. Valsts vides dienesta inspektori saista to ar kādas no šīm upēm piesārņošanu. Speciālisti vei ūdens paraugu izpēti, lai noteiktu precīzu iemeslu, raksta Lsm.lv.

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes inspektori, izpētot Neretas un Odzes upes Krustpils novadā, atklājuši, ka vienlaikus bojā gājuši vairāki zivju veidi, tai skaitā raudas un pliči. Zivju bojāejai uzmanību pievērsuši arī vietējie iedzīvotāji.

"Otrdien vakarā jau redzēju, bet nepievērsu tam lielu uzmanību lielu. Kad piektdien atbraucu, gribēju ielīst upē nopeldēties. Tad paskatījos, ka peldēties vairs nevar, jo bija pilns ar zivīm," pastāstīja kāds vietējais iedzīvotājs.

Informāciju par zivju bojāeju Valsts vides dienesta speciālisti saņēma piektdienas vakarā, un jau sestdien ar kolēģiem no Krustpils novada tika uzsākta abu upju pārbaude.

"Visticamāk, tas varētu būt saistīts ar kaut kādu līdzekļu izmantošanu lauksaimniecības zemju miglošanā. Taču tiks izskatīti visi iespējamie iemesli, tādēļ mēs veicam atkārtotas analīzes un nodosim tās akreditētai laboratorijai," paziņoja Guna Novika, Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes pārstāve.

Pašlaik jauni zivju bojāejas gadījumi netiek reģistrēti – jaunākās ūdens analīzes bijušas labas, taču iedzīvotājus pagaidām aicina neizmantot upes ūdeni.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka katru gadu "Rīgas ūdens" ieplūdina Daugavā vairāk nekā divus miljonus kubikmetru neattīrītu notekūdeņu.

Kad galvaspilsētas kanalizācijas sistēmas applūdina lietavas, savukārt attīrīšanas iekārtas nespēj uzņemt tik lielu ūdens apjomu, tiek atvērti avārijas vārsti. Tādējādi notekūdeņi tiek atšķaidīti ar lietus ūdeni, bet atkritumus nekas neaizkavē.

101
Tagi:
zivis
Pēc temata
Latvija aizmirsusi kā jāķer zivis: ko atnesīs jaunais ES budžets
Lecošās zivis Kuldīgā piedāvā vērot tiešsaistē: pie Ventas rumbas stāv patruļa
Ūdens izpēte Latvijā: kafiju var dzert no upes, un pie reizes – paārstēt diabētu
Bioloģe iesaka cilvēkiem mainīt izdzīvošanas stratēģiju
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

10
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

10
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

28
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

28
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Politologs: Tramps faktiski apsolījis "asiņainu slaktiņu" sakāves gadījumā

0
(atjaunots 14:40 26.09.2020)
Vairāku iemeslu dēļ ASV līderim būs grūti atkārtot savus 2016. gadā gūtos panākumus, uzskata eksperts Sergejs Sudakovs.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps nolēma neatbildēt uz jautājumu, vai viņš var garantēt mierīgu varas nodošanu valstī saskaņā ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Pie tam amerikāņu līderis nešaubās par savu uzvaru.

Iepriekš viņš paziņoja, ka varētu neatzīt vēlēšanu rezultātus sakāves gadījumā, vēsta Sputnik Lietuva.

Intervijā radio Sputnik Militāro Zinātņu akadēmijas profesors, politologs Sergejs Sudakovs pastāstīja, ka ASV veidojas neparasta situācija, kas rada valstī aizvien lielāku plaisu.

"Sākumā demokrāti un republikāņi izmantoja savstarpējus draudus, tagad Tramps ir pārkāpis visas robežas. Viņš ir gatavs vienkārši pieteikt karu un teikt: "Ja es nevaru tikt pārvēlēts, es tik un tā palikšu ASV prezidents, jo es neticu to vēlēšanu leģitimitātei, kas notiks, ka uzvarēs demokrāti." Iznāk, ka Tramps tagad vienkāršiem vārdiem apgalvo, ka ir gatavs otrajam pilsoņu karam ASV, ja viņu neatbalstīs, ja viņam liks šķēršļus ar mērķi soli pa solim attālināt viņa prezidentūru," konstatēja eksperts.

Sudakovs uzskata, ka Trampam ir tīri labas izredzes izcīnīt uzvaru, lai arī sociologu viedoklis ir citāds.

"Tagad, domāju, būs diezgan grūti atkārtot to, kas bija paveikts 2016. gadā, ņemot vērā pandēmiju, ekonomisko lejupslīdi Amerikā, tagadējo milzīgo parādu, krīzi, kas nāk kopā ar hipotekāro krīzi. Taču tādus izteikumus, kā atļāvies Tramps, teikt nevajadzētu. Lieta tāda, ka sabiedrība ir pārāk sakaitēta. Šīsdienas paziņojumā, varētu teikt, lasiet starp rindām: ja nebūs taisnīgu vēlēšanu un es nepalikšu prezidenta postenī, cilvēki izies ielās, - un tas būs asiņains slaktiņš," piebilda politologs.

0
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Tramps
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Mediji pastāstīja, kā Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
Politologs: Tramps nevēlas ieķēpāties "miglainajā stāstā" par Navaļniju
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam