Liepāja

Vai Liepājas ostai nāksies piedzīvot Ventspils un Rīgas likteni: valdībā notiek strīdi

34
(atjaunots 13:58 09.06.2020)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata par savas iestādes galveno prioritāti izveidot Latvijā jaunu ostu vadības modeli – pārveidot tās valsts kapitālsabiedrībās, taču koalīcija neatbalstīja šādu variantu Liepājai.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Koalīcijas partijas nav spējušas nonākt pie konsensa attiecībā uz Liepājas ostas vadības formu, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un līdz ar viņu pret pilsētas ostu tika ieviestas ASV Finanšu ministrijas sankcijas, Latvijas valdība nolēma pārveidot Rīgas un Ventspils ostas valsts kapitālsabiedrībās.

Vakar koalīcijas partijas apsprieda, vai šādi derētu rīkoties arī attiecībā uz Liepājas ostu – trešo lielāko ostu Latvijā.

Liepājas ostas nodošanu valsts kontrolē atbalstīja divas no piecām valdības partijām: Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par!" kuras loceklis ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Juris Pūce.

"Mūsuprāt, lielo Latvijas ostu pārveidošana kapitālsabiedrībās ir svarīgs solis. Nav neviena racionāla argumenta, kāpēc Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kuras bilance un darbības modelis ne ar ko neatšķiras no Ventspils brīvostas bilances un modeļa, netiktu attiecīgi pārvaldīts atbilstoši OECD rekomendācijām," paziņoja viņš.

Pret pievienošanu bija Nacionālās apvienības, premjera Kariņa "Jaunās Vienotības" un KPV LV locekļi.

"Liepājā nav novērojamas tādas pašas vai līdzīgas grūtības, kādas ir Rīgā un Ventspilī. Un ir jāsāk ar šīm pilsētām, nevis ar Liepāju," pārliecināts valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.

Galīgo ostu pārvaldes koncepciju satiksmes ministrs solīja sagatavot vienas nedēļas laikā.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība un Liepājas dome cer, ka Liepājas osta nepāries valsts pārziņā, kā Rīgas un Ventspils ostas.

Liepājas ostas kravu apgrozījuma kritums šī gada sākumā nav bijis tik liels kā Rīgā un Ventspilī. Rīgas ostā iekraušana kritusies par 25,2%, Ventspils ostā – par 41%, Liepājā – par 22,7%.

"Pēc pirmo četru mēnešu rezultātiem mēs redzam nelielu kritumu. Tas skaidrojams ar to, ka tiek mazāk pārkrauts antracīts, kas arī ir daļa no mūsu kravu plūsmas," paskaidroja Liepājas SEZ vadītāja vietnieks Uldis Hmieļevskis. Viņš atzīmēja, ka ir arī augošas kategorijas: piemēram, lejamkravu kļuvis par 33,5% vairāk. Osta strādā arī pie jaunu kravu piesaistīšanas, tiek attīstīta bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorija, ir uzbūvētas jaunas ostu noliktavu telpas, tur sākas koksnes uzkrāšana, kura rudenī dosies uz Skandināviju. Tāpat šajā teritorijā ir sagatavotas noliktavas beramkravām – graudi un graudu produkti veido ievērojamu daļu Liepājas ostu kravu struktūrā.

34
Tagi:
osta, Liepāja
Pēc temata
Lētāk stāvēt ostā, nekā vest naftu: Ventspils ostas kravu apgrozījums krities par 42%
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Nav izdevies kompensēt ogļu zaudējumu: Rīgas osta izdomājusi jaunu gājienu
Biroja darbinieks

Visiem pietiks vietas: savu darbību uz Latviju pārcēluši jau 13 Baltkrievijas uzņēmumi

6
(atjaunots 16:06 02.03.2021)
Nestabilas politiskās situācijas dēļ "bēgušie" Baltkrievijas uzņēmumi pilnā sparā iekārtojas Latvijā, pilnvērtīgu darbību uzsākušas jau 13 firmas, vēl 5 uzņēmumi ir "procesā".

RĪGA, 2. marts — Sputnik.  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Kaspars Rožkalns informēja, ka kopš 2020. gada rudens Latvijā no Baltkrievijas pārcēlušies 13 uzņēmumi, raksta Lsm.lv. Tāpat piecas firmas ir "procesā".

Visi uzņēmumi jau atraduši telpas un nokārtojuši visas formalitātes, tostarp ar bankas kontiem. Piemēram, Daugavpilī uzsāka darbu uzņēmums Webhelp, kas sniedz digitālos pakalpojumus.

Atgādinām, ka vairākas valstis ir iesaistījušās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā apsver iespēju pārcelt savu darbību uz citām valstīm.

Piemēram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

6
Tagi:
Uzņēmēji, Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi: kāpēc veikalos nav Latvijas liellopu steiku
Izsole bez pieteikumiem: kā pārdos Liepājas lielākā šprotu ražotāja mantu
Lietuva reaģēja uz Baltkrievijas tranzīta novirzīšanu uz Krieviju
Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina

Pašizolēšanās Latvijas viesnīcās: vai pakalpojums šogad ir pieprasītāks

7
(atjaunots 09:28 02.03.2021)
Neskatoties uz īpašnieku cerībām, brīnums nav noticis, pašizolācija viesnīcu numuros Latvijā nav īpaši pieprasīta.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 2021. gada sākuma iespēju pašizolēties viesnīcas numuros izmantoja vien 225 cilvēki, raksta BВ.lv, atsaucoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Kasparu Rožkalni.

Šobrīd pašizolācijas programmā piedalās 29 viesnīcas. Daudzām šāda iespēja nopelnīt kļuva par "svaiga gaisa malku" ārkārtējās situācijas dēļ valstī. Neskatoties uz viesnīcu vēlmi nopelnīt vismaz tādā veidā, pašizolēšanās pakalpojums nav īpaši pieprasīts.

Atgādinām, ka saskaņā ar Veselības ministrijas un CSP datiem ir noteiktas četras personu grupas, kurām var būt nepieciešama izvietošana ārpus savas mājsaimniecības.

Pirmajā grupā ir personas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija ar vieglu vai bezsimptomu slimības gaitu, kurām nav nepieciešama ārstēšanās stacionārā, bet, kurām nav iespējas nodrošināt efektīvu izolāciju savā mājsaimniecībā.

Otrā grupa – personas ar apstiprinātu Covid-19 infekciju pēc ārstēšanās stacionārā, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā mājsaimniecībā, lai nepakļautu citus cilvēkus inficēšanās riskam.

Trešā grupa - kontaktpersonas ar apstiprinātu Covid-19, ja tās nevar nodrošināt pašizolāciju savās mājsaimniecībās.

Ceturtā grupa - starptautisko organizāciju darbinieki un studenti, kā arī tie kuriem ir pastāvīga darba atļauja ar darba līgumu ārvalstīs un kam nepieciešams nodrošināt izolāciju, atgriežoties mītnes valstī.

Valsts sedz 80% viesnīcas apmaksas, 20% nāksies maksāt iemītniekam, turklāt valsts apmaksātā summa nevar pārsniegt 35 eiro dienā. Ēdināšanas izmaksas netiek kompensētas.

7
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19
Viesnīcas numurs dzīvokļa vietā. Spāņu viesnīcas izdomāja, kā izdzīvot
Valdības šausmīgās kļūdas pandēmijas laikā: kādus lēmumus nevajadzēja pieņemt