Liepāja

Vai Liepājas ostai nāksies piedzīvot Ventspils un Rīgas likteni: valdībā notiek strīdi

33
(atjaunots 13:58 09.06.2020)
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata par savas iestādes galveno prioritāti izveidot Latvijā jaunu ostu vadības modeli – pārveidot tās valsts kapitālsabiedrībās, taču koalīcija neatbalstīja šādu variantu Liepājai.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Koalīcijas partijas nav spējušas nonākt pie konsensa attiecībā uz Liepājas ostas vadības formu, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un līdz ar viņu pret pilsētas ostu tika ieviestas ASV Finanšu ministrijas sankcijas, Latvijas valdība nolēma pārveidot Rīgas un Ventspils ostas valsts kapitālsabiedrībās.

Vakar koalīcijas partijas apsprieda, vai šādi derētu rīkoties arī attiecībā uz Liepājas ostu – trešo lielāko ostu Latvijā.

Liepājas ostas nodošanu valsts kontrolē atbalstīja divas no piecām valdības partijām: Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par!" kuras loceklis ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Juris Pūce.

"Mūsuprāt, lielo Latvijas ostu pārveidošana kapitālsabiedrībās ir svarīgs solis. Nav neviena racionāla argumenta, kāpēc Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kuras bilance un darbības modelis ne ar ko neatšķiras no Ventspils brīvostas bilances un modeļa, netiktu attiecīgi pārvaldīts atbilstoši OECD rekomendācijām," paziņoja viņš.

Pret pievienošanu bija Nacionālās apvienības, premjera Kariņa "Jaunās Vienotības" un KPV LV locekļi.

"Liepājā nav novērojamas tādas pašas vai līdzīgas grūtības, kādas ir Rīgā un Ventspilī. Un ir jāsāk ar šīm pilsētām, nevis ar Liepāju," pārliecināts valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.

Galīgo ostu pārvaldes koncepciju satiksmes ministrs solīja sagatavot vienas nedēļas laikā.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība un Liepājas dome cer, ka Liepājas osta nepāries valsts pārziņā, kā Rīgas un Ventspils ostas.

Liepājas ostas kravu apgrozījuma kritums šī gada sākumā nav bijis tik liels kā Rīgā un Ventspilī. Rīgas ostā iekraušana kritusies par 25,2%, Ventspils ostā – par 41%, Liepājā – par 22,7%.

"Pēc pirmo četru mēnešu rezultātiem mēs redzam nelielu kritumu. Tas skaidrojams ar to, ka tiek mazāk pārkrauts antracīts, kas arī ir daļa no mūsu kravu plūsmas," paskaidroja Liepājas SEZ vadītāja vietnieks Uldis Hmieļevskis. Viņš atzīmēja, ka ir arī augošas kategorijas: piemēram, lejamkravu kļuvis par 33,5% vairāk. Osta strādā arī pie jaunu kravu piesaistīšanas, tiek attīstīta bijušās rūpnīcas "Liepājas metalurgs" teritorija, ir uzbūvētas jaunas ostu noliktavu telpas, tur sākas koksnes uzkrāšana, kura rudenī dosies uz Skandināviju. Tāpat šajā teritorijā ir sagatavotas noliktavas beramkravām – graudi un graudu produkti veido ievērojamu daļu Liepājas ostu kravu struktūrā.

33
Tagi:
osta, Liepāja
Pēc temata
Lētāk stāvēt ostā, nekā vest naftu: Ventspils ostas kravu apgrozījums krities par 42%
Linkaits pastāstīja par Latvijas jauno ostu pārvaldes modeli: varasiestādes tās piesavinās
Nav izdevies kompensēt ogļu zaudējumu: Rīgas osta izdomājusi jaunu gājienu

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

3
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

3
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus