Latvijas Ģenerālprokuratūra

Tieslietu padome izvēlējusies kandidātu ģenerālprokurora amatam

23
(atjaunots 13:30 09.06.2020)
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna kandidatūru izskatīs Saeima.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Tieslietu padome šodien izvirzījusi ģenerālprokurora amatam Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu, vēsta Baltic Course.

Tagad lēmumu par kandidatūru būs jāpieņem Saeimai.

Pēc Tieslietu padomes balsojuma Stukāns paziņoja, ka no viņa var gaidīt tikai vienu – likumības nodrošināšanu Latvijā. "Cita mērķa un uzdevuma man nav," uzsvēra tiesnesis.

1972. gadā dzimušais Stukāns iepriekš strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrija Publisko tiesību departamentā. Turklāt viņš ir bijis Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesis un šīs tiesas priekšsēdētāja vietniek. Tāpat Stukāns iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs.

Pērn Stukāns deklarēja ienākumus 51 856 eiro apmērā, lielāko daļu no kuriem sastādīja alga par darbu tiesā. Viņa parādsaistības sastādīja 83 300 eiro, savukārt uzkrājumi bankā – 23 223 eiro.

Tāpat ģenerālprokurora amatam pretendēja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris, Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis, 12. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris un advokāts Aldis Pundurs.

Esošā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā. Pirms gada tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija, JKP) centās panākt Kalnmeiera demisiju, taču Augstākā tiesa neatrada tam pamatojumu.

Ģenerālprokurora vēlēšanas notika ar zināmu skandālu: aprīļa beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ieteica Tieslietu padomes loceklim, Saeimas deputātam Jurim Jurašam (JKP) nepiedalīties jaunā ģenerālprokurora atlasē ētisku apsvērumu dēļ, jo krimināllieta pret viņu joprojām nav slēgta.

Atbildes kārtā Jurašs deleģēja savas pilnvaras kolēģim no Saeiams Juridiskās komisijas, deputātam Jānim Butānam (JKP), taču paziņoja, ka viņam šajā situācijā nav interešu konflikta, atšķirībā no citiem Tieslietu padomes locekļiem. Ar šo, acīmredzot, tika domāts Stukāns, kurš arī sastāv Tieslietu padomē. Tiesa, viņš iepriekš paziņoja, ka nepiedalīsies balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātu.

23
Pēc temata
Politoloģe: tranzītā problēmas, naudas nav, bet Kariņam viss ir vienalga
Tiesneši: Saeima un valdība ignore tiesu varu
Ekonomiste: Latvija nozāģējusi zaru, uz kura pati sēdēja, taču Kariņš ir gandarīts
Stabili un gatavi turpināt: Kariņš apkopojis pirmā darba gada rezultātus
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus

Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"

2
(atjaunots 17:17 21.09.2020)
Vismaz pieci no sestdienas 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem tika reģistrēti Rīgas hokeja klubā "Dinamo".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Šo informāciju apstiprināja kluba valdes padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, paziņojot, ka saslimušie komandā patiešām ir, taču pilni testu rezultāti un informācija par saslimušo skaitu tiks sniegta vēlāk. Turklāt šodien komandai gaidāma atkārtota testēšana, savukārt kalendārā jau otrdien rīdziniekiem ir nākamais KHL čempionāta mačs mājās ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

"Saņemsim rezultātus un pēc tam arī pieņemsim lēmumu," paziņoja Savickis. "Pagaidām konkrēti mums neko nav apstiprinājuši, bet jau ir skaidrs, ka pozitīvi testi būs. Šobrīd cenšamies saprast, cik, kā, kāpēc un kas."

Rīgas "Dinamo" spēlētāji ceturtdien atgriezās no šīs sezonas pirmās izbraukuma sērijas Novosibirskā un Habarovskā, bet trešā spēle Nursultanā tika atcelta koronavīrusa testa pozitīvo rezultātu dēļ vienlaikus 12 komandas "Baris" locekļiem.

Latvijā piektdien tika veikti 2402 Covid-19 testi un apstiprināti 17 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Seši saslimušie atgriezās no Lielbritānijas un Krievijas.

2
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā