Juris Jurašs

Jurašs nevēlēs ģenerālprokuroru

16
(atjaunots 09:51 09.06.2020)
Balsošanas tiesības par topošā ģenerālprokurora kandidatūru Juris Jurašs deleģējis savam partijas biedram.

RĪGA, 9. jūnijs – Sputnik. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija) atteicās piedalīties Tieslietu padomes ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanā.

Pēc Juraša sacītā, viņš skaidri zina, ka nav nekādu juridisku vai ētisku pamatojumu pret viņa dalību ģenerālprokurora vēlēšanās, lai gan to nevar pateikt par visiem viņa kolēģiem Tieslietu padomē.

​"Tāpat es uzskatu, ka Tieslietu padomē ir vairāki cilvēki, kuri jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā atrodas tiešā interešu konfliktā un viņiem ģenerālprokurora izvēlē nebūtu jāpiedalās. Tomēr, lai novērstu jebkādas politiskās spekulācijas par balsojuma rezultātu, esmu atteicies no lemšanas par jaunā ģenerālprokurora izvēli un Saeimu pārstāvēt esmu deleģējis savu kolēģi Saeimas Juridiskajā komisijā Jāni Butānu. Ceru, ka šīs mans solis pamudinās arī citus Tieslietu padomes locekļus daudz kritiskāk izvērtēt savu dalību jaunā ģenerālprokurora izvēles konkursā," uzrakstīja Jurašs Twitter vietnē.

Atgādināsim, ka aprīļa beigās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ieteica Jurašam nepiedalīties jaunā ģenerālprokurora atlasē ētisku apsvērumu dēļ, jo krimināllieta pret viņu joprojām nav slēgta.

"Vairums Saeimas deputātu, paldies Dievam, pagaidām nav tiesāti (ar dažiem izņēmumiem, kas pašlaik ir procesā), līdz ar to viņiem nav personīgu iespaidu, kādam jābūt labam prokuroram. Vēl jo vairāk - ģenerālprokuroram. Bet katram no mums ir priekšstats par to, kas ir tiesiska valsts. Daudziem tajā neiederas situācija, kad apsūdzētais izvēlas apsūdzības uzturētāju," nesen atzīmēja Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs ("Saskaņa") savā Facebook lapā.

Tiesa, sarežģītā ētiskā situācijā izrādījies ne tikai Jurašs. Viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem, Rīgas Apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, arī ir Tieslietu padomes sastāvā. Acīmredzot, tieši viņu Jurašs bija domājis, runājot par tiešu interešu konfliktu. Taču Stukāns jau paziņojis, ka lēmuma pieņemšanā nepiedalīsies.

16
Tagi:
Juris Jurašs
Pēc temata
Stabili un gatavi turpināt: Kariņš apkopojis pirmā darba gada rezultātus
Ekonomiste: Latvija nozāģējusi zaru, uz kura pati sēdēja, taču Kariņš ir gandarīts
Tiesneši: Saeima un valdība ignore tiesu varu
Politoloģe: tranzītā problēmas, naudas nav, bet Kariņam viss ir vienalga
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

11
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

11
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Ilze Viņķele

Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā

10
(atjaunots 08:02 23.09.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele uzslavēja epidemiologus un sakārtoto testēšanas sistēmu, ņemot vērā jauno koronavīrusa izplatības uzliesmojumu valstī.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka 34 jaunie Covid-19 gadījumi apliecina: testēšanas sistēma strādā, epidemiologi veic savu darbu. Savu viedokli viņa atklāja Twitter.

​Viņķele atzīmēja, ka pilsoņiem joprojām jāseko savai drošībai: jānēsā maskas, jāievēro distance un biežāk jāmazgā rokas.

Ministre uzsvēra, ka Covid-19 nav iespējams apturēt ar administratīvām metodēm. Pastāv sodi par ierobežojumu neievērošanu, taču tie nevar būt ilgstoši, turklāt tā nevar būt pamata metode cīņā ar Covid-19 izplatību.

​\Līdztekus Viņķele akcentēja, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijai izdevies iegūt trīs nedēļas bez ierobežojumiem, un atgādināja: koronavīruss nav ne izdoma, ne joks, viss ir atkarīgs no sabiedrības apzinības un katra cilvēka pareizas rīcības.

​Atgādināsim, ka vakar Latvijā reģistrēti 34 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 2690 testi. SPKC informēja, ka 24 infcētie ir citu Covid-19 pacientu kontakpersonas (tostarp 19 cilvēki ir viena uzņēmuma darbinieki), astoņi inficētie atgriezušies no ārzemēm (Krievija, Turcija, ASV).

Epidēmijas laikā Latvijā īstenoti 299 085 Covid-19 testi, saslimuši 1560 cilvēki, 1248 izveseļojušies, 36 miruši.

10
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts

Paskaties, strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes

0
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Fotogrāfs Saša Gencis apkopojis savus lielā formāta fotodarbus ekspozīcijā "Vadāmās debesis". Tie dāvā iespēju saskatīt sīkākās detaļas leģendāru lidaparātu kabīnēs un justies gluži kā pie stūres.

Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.

Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.

Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.

Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".

0
  • © Foto : Sasha Gentsis

    Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Ekspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Pateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Lai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Uzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Šīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā