Georga medaļa un Georga krusts, foto no arhīva

Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu

87
(atjaunots 15:20 08.06.2020)
Saeimas deputāts Boriss Cilevičs uzskata, ka Georga lentes aizliegums Latvijā ir absolūti lieka iniciatīva, pie kuras novedusi nepareiza izpratne par šī simbola un situācijas kopumā nozīmi.

RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Radio Baltkom intervijā Saeimas deputāts Boriss Cilevičs pauda savu attieksmi pret iniciatīvu par Georga lentes aizliegšanu Latvijā.

Pēc politiķa domām, šī iniciatīva, ko cenšas izvilkt cauri Nacionālā apvienība, ir absolūti lieka.

Turklāt Valsts policija, pašvaldību policija, Iekšlietu ministrija, Saeimas Juridiskā komisija un tiesībsargs uzskata šo grozījumu par nelietderīgu.

Cilevičs atgādināja, ka daudzi latviešu nacionālie varoņi tika godalgoti ar Georga krustiem, kuri kā reiz arī tiek stiprināti pie šīs lentes. Tieši šādas godalgas kā Georga krusts pastāvēšanas dēļ oranžmelno lenti arī sauc par Georga lenti.

Tāpat deputāts atzīmēja, ka to varoņu no Latvijas pēctečiem, kuri tika godalgoti ar Svētā Georga ordeni, Georga lentei ir absolūti cita nozīme, atšķirībā no Nacionālās apvienības izpratnes par to.

"Lai gan, protams, ir cilvēki, kuri visapkārt redz Krievijas draudus," konstatēja bēdīgo nacionālistu tieksmi ķert melno kaķi tumšā istabā Boriss Cilevičs.

Tāpat viņā pateica, ka pat juridiski grozījums par Georga lentes aizliegumu ir nekorekts.

Georga lente

1769. gadā imperatore Jekaterina II nodibināja apbalvojumu Krievijas armijas virsniekiem par personisko drosmi cīņas laukā – Sv. Georga ordeni. Tas bija jānēsā "zīda lentē ar trim melnām un divām dzeltenām joslām", kas vēlāk tika iedēvēta par Georga lenti. Tās krāsas simbolizē karu: oranžā – liesmu krāsa, melnā – dūmu krāsa. Mūsdienās oranžmelnā lentīte ir Uzvaras dienas simbols.

Iepriekš Krievijas vēstniecība Latvijā komentēja Nacionālās apvienības iniciatīvu – diplomāti savā lapā Facebook atzīmēja, ka visa grozījumu iniciatīva ir absurda: aizliegt Georga lentīti, Uzvaras pār nacismu simbolu, ir tikpat, kā noliegt pašu Uzvaru un to, ko tā nesusi pasaulei.

Krievijas Sabiedriskā palāta jau paziņoja, ka plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar latviešu nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var novest pie nacionālistisko spēku nostiprināšanās un provocēt konfliktus un sadursmes.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka daudziem nepatīk vienotība, ko demonstrē milzīgo akciju "Georga lentīte" un "Nemirstīgais pulks" dalībnieki dažādās pasaules valstīs.

87
Tagi:
Latvija, Georga lentīte
Pēc temata
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu
Ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu 30% atlaidi – blogera eksperiments
Vai Georga lentītes tiks aizliegtas? Kaimiņš atbalsta, Liepiņa iebilst
Latvijas Saeima devusi startu grozījumu izskatīšanai par Georga lentīšu aizliegšanu

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

15
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

15
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

17
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

17
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem