RĪGA, 8. jūnijs – Sputnik. Apdomāt jautājumu par antivīrusa lietotnes instalēšanu viedtālrunī pirmām kārtām vajadzētu tad, ja jūsu aparāts darbojas uz OS Android bāzes, kuru izstrādājusi Google. Atšķirībā no iOS, šī sistēma ir daudz vairāk pakļauta hakeru uzbrukumiem, pastāstīja aģentūrai "Prime" Finanšu un investīciju vadības akadēmijas IT eksperts Aleksejs Kričevskis, vēsta RIA Novosti.
"Tā ir atvērta operatīvā sistēma. To izmanto visi viedtālruņu ražotāji, izņemot Apple. ASV korporācija pakāpeniski zaudē viedtālruņu tirgus daļu, un arvien vairāk ierīču pasaulē darbojas uz Android bāzes. Tas sniedz vairāk iespēju hakeru un krāpnieku darbībai, un vairāk darba antivīrusu izstrādātājiem," sacīja viņš.
Neraugoties uz to, ka pašai kompānijai Google ir savs antivīruss, un Google Chrome Interneta pārlūkprogrammā ir iebūvēta aizsardzība, turklāt gan viedtālruņiem, gan citām ierīcēm, šeit viennozīmīgi nebūs lieki parūpēties par papildu antivīrusu programmas instalēšanu.
"Ja runājam par bezmaksas programmām, tad vislielākā popularitāte ir Avast un vairums atsauksmju par to ir pozitīvas. Maksas sistēmu vidū uzmanību ir vērts pievērts Eset NOD un Kaspersky. Turklāt otrā no norādītajām ražo paketes klēpjdatoriem un viedtālruņiem, kas izmaksā nedaudz lētāk, nekā pērkot atsevišķi," iesaka eksperts.
RĪGA, 25. februāris— Sputnik, Dmitrijs Oļeinikovs. Trešo, "britu", Covid-19 vilni Latvijas mediķi sagaida divu – četru nedēļu lakā.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule savā lapā Twitter norādīja, ka Covid-19 trešais vilnis, kas sagaidāms martā, var izraisīt slimnīcu noslodzi. "Esam atsākuši gatavības paaugstināšanas pasākumus. Ir skaidrs - trešais uzliesmojuma vilnis ir sagaidāms 2-4 nedēļu laikā," atzīmē Cirpule. Pēc viņas vārdiem, Lieldienās slimnīcu noslodze varētu būt divas reizes augstāka nekā Ziemassvētkos, ja "britu" paveids attīstīs pašreizējos Eiropas scenārijus arī Latvijā.
Veselības ministrijas galvenais infekcionists Uga Dumpis arī atzīmē Twitter, ka koronavīrusa "britu" paveida izplatīšana Latvijā šķiet neizbēgama. "Kanādas, Izraēlas, Dānijas un UK pieredze rāda, ka tas nozīmēs vairāk uzliesmojumus bērnudārzos un skolās," viņš atzīme, piebilstot, ka ar to jārēķinās, ieviešot jaunus ierobežojumu atvieglojumus.
Atgādinām, ka iepriekš valdības sēdē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga jau ziņoja, ka koronavīrusa "britu" paveida iespējamās izplatīšanās rezultātā pacientu skaits slimnīcās var pieaugt trīs reizes. Tas nozīmē, ka hospitalizēto skaits var dubultot maksimālos janvāra rādītājus, kad slimnieku skaits stacionāros bija vairāk nekā 1200.
Komentējot atšķirības starp "britu" un "parasto" paveidiem, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs iepriekš informēja, ka jau pēc mēneša "britu" vīrusa tips var kļūt par dominējošu Latvijā, taču pagaidām nav faktu, kas apstiprinātu tā īpašu bīstamību cilvēkam.
Valdības sēdē mediķi iebilda pret tajā izteiktiem priekšlikumiem, tai skaitā par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu, tostarp veikalu un skaistumkopšanas salonu atklāšanu. Iespējams, ka karantīnas prasību liberalizācijas plāni varētu tikt pārskatīti pēc tādu biedējošu skaitļu publikācijas.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma bizness Latvijā tika pamests likteņa varā, uzskata tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs. Pēc viņa teiktā, nozares pārstāvji Latvijā nesaprot varas iestādes mērķus attiecībā uz ierobežojumiem tūrisma nozarē. Paļgovs uzsvēra, ka tūrisma nozare nevar pastāvēt tādā nenoteiktībā, un nosodīja varas iestāžu attieksmi pret biznesu, kurš, pēc viņa vārdiem, rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no Latvijas IKP.
Ir skaidrs, ka tūrisma nozares atjaunošanai nepieciešams daudz laika un nevar būt ne runas par šo gadu, paziņoja Sputnik Latvija tūrisma uzņēmuma "Deļfin" vadītājs Sergejs Romaškins.
"Runāt varētu par atjaunošanu ne agrāk kā 2022. -2023. gadā. Šāda aizkavēšanās vedīs ne tikai pie kolosāla krituma, bet arī pie atsevišķu nozares dalībnieku bankrotēšanas, jo divu gadu ilgus ierobežojumus praktiski nav iespējams pārdzīvot," norāda Romaškins.
Viņš atzīmēja, ka vairākās Eiropas valstīs valdība izmaksā bezdarbnieka pabalstu tūrisma jomas pārstāvjiem.
"Tūrisma biznesā algas veido lielu daļu no uzņēmuma izdevumiem, pārējais iet objektu infrastruktūras, piemēram, viesnīcu vai viesu namu uzturēšanai. Atsevišķās valstīs šiem mērķiem piešķir valsts subsidētos kredītus, taču jāsaprot, ka nav jēgas ņemt kredītu, ja nozare neatsāks darbu," brīdināja Romaškins.
Pēc eksperta vārdiem, Eiropas Savienības valstīm būtu jēdzīgi vienlaikus atvērt savas robežas.
"Neviena valsts negrib palikt rindas galā, kad uzsāks pieņemt tūristus. Latvijai Krievijas tūristi ir pat svarīgāki, nekā skandināvi, bet pagaidām mēs neredzam nekādu kustību šajā jomā. Runā daudz, parādās kādi datumi un reglamenti... Jābūt vienotai pieejai, piemēram, atļaut ieceļošanu vakcinētiem tūristiem vai cilvēkiem ar izziņu par negatīvu Covid-19 testu," noradīja Romaškins.
Iepriekš Latvijas tūrisma biznesa pārstāvji brīdināja, ka nozare var iziet uz pirmskrīzes rādītājiem tikai 2023. -2024. gadā, bet vairums kompāniju līdz šim brīdim vienkārši nenodzīvos. Pēc viņu vārdiem, kritums nozarē sasniedz 100%, un uzņēmēji vienkārši nesaprot, kā turpināt darbu šādos apstākļos.