Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām

79
(atjaunots 18:31 07.06.2020)
Vai latviešu nacionālistiem izdosies aizliegt Georga lentes Latvijā? Un kāpēc krieviem jādara viss, lai tas neizdotos? Ar kādām tiesībām Latvijas valdība ļāvusi sev iznīcināt krievvalodīgo televīziju? Kāpēc NATO karaspēks pie Krievijas robežas ir slikta ideja?

RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. Būt vai nebūt Georgija lentei Latvijā?

Drūmās perspektīvas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus, saskaņā ar kuriem Latvijā tiks aizliegta Georga lenšu nēsāšana publiskajos un svētku pasākumos, kā arī piketos un gājienos.

Komisijas priekšsēdētājs Arturs Kaimiņš, komentējot lēmumu, paziņoja, ka, aizliedzot Georga lenšu nēsāšanu, Latvija ierobežo Krievijas totalitārās ideoloģijas izpausmi attiecībā uz bijušajām PSRS republikām.

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apspriež, cik drūmas ir prognozes šajā un citos jautājumos.

Pagaidām viss nav tik slikti, kā izskatās, uzskata Lindermans. Visdrūmākās prognozes var neīstenoties, jo komisijā grozījumi par Georga lenšu aizliegumu Latvijā tika atbalstīti ar niecīgu pārsvaru – viena balss.

Turklāt pagaidām pat Latvijas resori, piemēram, Valsts policija, municipālā policija un Ārlietu ministrija, gandrīz visas aptaujātās iestādes, iebilda pret tādu aizliegumu. Tikai radikālie nacionālisti atbalsta savu iniciatīvu.

Grozījumiem Saeimā vēl jāiziet trīs lasījumi. Tāpēc pagaidām jautājums ir strīdīgs. Daži Latvijas ierēdņi kaut kādu savu formālu un juridisku apsvērumu dēļ šo aizliegumu neapstiprina.

"Krieviem, protams, ir ļoti svarīgi šo lenti nosargāt. Man atmiņā atausa tāds viedoklis no interneta. Lietotājs uzrakstīja, ka nav nekādas starpības, vai aizliegs vai neaizliegs lenti, jo piemiņu par Uzvaru mēs glabāsim mūsu sirdīs. Bet problēma ir tāda, ka vēsturiskā atmiņa neatrodas sirdī. Tā glabājas materiālos iemiesojumos - pieminekļos, lentēs. Grūti iedomāties, piemēram, "Nemirstīgā pulka" gājienu bez fotogrāfijām," skaidroja Lindermans.

Viņš uzsvēra, ka Georga lente ir viens no vēsturiskās atmiņas materiālajiem iemiesojumiem, tāpēc nepieciešams to atstāvēt. Varbūt veikt kādus pasākumus, it īpaši tāpēc, ka koalīcija pagaidām nav pilnībā noskaņota uz šā simbola aizliegumu.

Kā "labāk krieviem"

Tikmēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš informēja, ka no nākamā gada 1. janvāra televīzijas kanālā LTV7, kas ir Latvijas televīzijas otrais kanāls, nebūs raidījumu krievu valodā.

Mazākumtautību saturs sabiedriskajos medijos tiks pārcelts uz speciālu interneta platformu uz Lsm.lv bāzes, bet LTV7 raidīs latviešu valodā.

Savukārt Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša paudusi, ka krieviem tā būs labāk, jo internets sniedz vairāk iespēju.

"Spriežot pēc viņu loģikas, krieviem vienmēr viss ir labāk. Gan tas, ka krievu skolās slēdza - ātrāk apgūs latviešu valodu, gan ar televīziju... Saeimā šis likums tiks pilnībā pieņemts. Bet es pievēršu uzmanību tam, ka visa šī televīzijas vadība Latvijā var aizliegt jebkuru telekanālu, balstoties uz tā saucamās "nacionālās drošības" interesēm. Tas principā ir ārkārtēja laika un kara stāvokļa likums. Pat ja izdosies saglabāt kādu no televīzijas kanāliem krievu valodā, tas būs apdraudēts šā principa dēļ. Skaidrs, ka arī agrāk par kaut ko tādu uzlika naudas sodus, bet tagad ir skaidrs, ka var vispār aizvērt," komentēja publicists.

Viņš tāpat atzīmējis, ka tagad, ja kaut kāda apraide krievu valodā saglabāsies, tad tur baidīsies izteikt jebkādu pozitīvu viedokli par Krieviju un jebkuru kritiku par ASV. Tā būs tā pati oficiālā latviešu propaganda tikai krievu valodā.

"Var nonākt tiktāl, ka krievu televīzija Latvijā nesaglabāsies," ar nožēlu konstatēja Lindermans.

Slepkavība latviski

Kamēr Saeimas komisija domā par Georga lentēm, bet televīzijas priekšniecība cenšas patriekt krievu valodu no apraides tīkla, bija apdraudēta valsts pirmā persona - Egils Levits.

Valsts policija un Valsts drošības dienests (VDK) paziņoja, ka uzsāk operatīvās darbības sakarā ar Latvijas prezidenta apsardzi, jo kāds vīrietis viņam draudējis sociālajos tīklos.

Šeit ir vērts atgādināt, ka Lindermans pats 2002. gadā tika apsūdzēts par draudiem toreizējai Latvijas līderei Vairai Vīķei-Freibergai.

"Tad es uzzināju, ka latviešu valodā pastāv divi slepkavības veidi. Ir vienkārša slepkavība, kas attiecas uz parastu cilvēku, un ir politiska slepkavība. Mani turēja aizdomās par to, ka es grasījos veikt politisku slepkavību. Līdz tiesai tas nenonāca, bet pirmajā izmeklēšanas posmā tolaik vēl Drošības policija izplatīja informāciju par to, ka es glabāju sprāgstvielas un divas pistoles, lai iznīcinātu Vairu Vīķi-Freibergu," - atcerējās Lindermans.

Viņš pastāstīja, ka pagaidām par draudiem Levitam nekas nav zināms. No pieejamās informācijas ir skaidrs, ka lietā par draudiem prezidentam strādā valsts kriminālpolicija, nevis VDK. Ir arī zināms, ka ir draudējis vīrietis un pasākumi ir veikti.

"Es domāju, ka jā, prezidentam Levitam miljoniem iemeslu dēļ var būt ienaidnieki - gan latviešu, gan krievu vidū. Taču daudzi cilvēki internetā izmanto tādus vārdus, kā "nogalināt" "nošaut" un tā tālāk bez nodoma to izdarīt. Varbūt arī Levita gadījumā kādam sanāca dusmas," – izteica pieņēmumu publicists.

Politiskā situācija

Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrijā domā par īpaši svarīgām lietām. Aizsardzības ministrijas mājaslapā tika publicēts buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā".

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, to pārstāvjiem un kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība tika pievērsta padomiem par to, kā jārīkojas kara gadījumā.

Tai pašā laikā kāds poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai. Saskaņā ar šo scenāriju, 72 stundu laikā Krievijas tanki būs pie Rīgas un Tallinas.

Tā kā Ādažos un Rīgas priekšpilsētās, uzturas poļu karavīri un viņu kolēģi no Slovākijas, Albānijas, Čehijas, Itālijas un daudzām citām NATO valstīm, bet nav amerikāņu, poļi ir iegrimuši domās, kā rīkoties šādā gadījumā - bēgt uz Varšavu vai mēģināt cīnīties.

Lindermans uzskata, ka nekā īpaša šādā plānā vispār nav. Katra valsts izstrādā desmitiem, ja ne simtiem šādu teoriju. Dīvaini ir tas, ka visi šie taktiskie un stratēģiskie dokumenti tagad nonāk medijos, turklāt ne vienmēr kvalitatīvos medijos,

"Ja pastāvētu citplanētiešu uzbrukuma varbūtība, tad arī būtu plāns viņu uzbrukuma atvairīšanai. Cita lieta, ka tagad šie plāni nonāk medijos, dažkārt pat dzeltenajos, un kļūst par propagandas elementu. Kas attiecas uz poļu žurnālā publicēto, tad te jāizskata tā visa politisks pamats. Tie, kuri izstrādā šo plānu, uzskata, ka tuvākajā nākotnē mūs gaida karš starp ASV un Ķīnu," skaidro Lindermans.

ASV un Ķīnai ir sabiedrotie. Piemēram, ASV tā ir Polija un Baltijas valstis, kurām jebkura amerikāņu rīcība ir izpildāma pavēle. Bet Krievijai līdz tam var izveidoties ciešākas attiecības ar Ķīnu, paredz publicists. Tādos apstākļos, pēc viņa domām, var notikt jebkas.

"Protams, tas ir smieklīgi, kad sāk runāt par armiju un pulku rīcību. Patiesībā viss notiks citādi. Bet pagaidām mums ir politiskā situācija. Turklāt slikta. Un sliktu to padara tas, ka amerikāņi iekļauj NATO bijušās PSRS republikas. Tas tiešām ir mainījis pasauli. Tas pastiprināja spriedzi tikai NATO spēku klātbūtnes pie Krievijas robežām dēļ. Šodien tur var būt motorizētas brigādes un tanki, bet rīt jau – PRA līdzekļi, kas rada nopietnus draudus," precizēja Lindermans.

Nobeigumā publicists atzīmēja, ka vienīgā stratēģiskā izeja no šīs situācijas var būt tikai tāda, ka lielās valstis no jauna apsēdīsies pie sarunu galda un sadalīs ietekmes jomas – ar labu. Jo tas, kas pastāv tagad, neapšaubāmi rada spriedzi un draudus.

Šeit jāatgādina, ka Krievija vairākkārt ir aicinājusi ārvalstu partnerus uzsākt dialogu un joprojām turpina paust savu gatavību veselīgai situācijas apspriešanai. KF prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka Krievija gaidīs, līdz Rietumi tam nobriedīs.

79
Tagi:
krievu valoda, Georga lentīte, Latvija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Izpārdošana ASV. Foto no arhīva

Kas jāpatur prātā pirms "melnās piektdienas"

6
(atjaunots 16:45 27.11.2020)
Šogad komersanti lūdz patērētājus izturēties iejūtīgi – Covid-19 pandēmijas dēļ dažkārt gadās aizkavēšanās ar preču piegādēm.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) lūdz cilvēkus būt uzmanīgiem tā saucamās "melnās piektdienas" un Ziemassvētku izpārdošanas laikā.

PTAC pēdējo mēnešu laikā saņēmis vairāk kā 700 patērētāju sūdzības par interneta veikalā apmaksātām, bet nepiegādātām precēm, vairāki tiešsaistes veikali ir beiguši savu darbību, bez naudas un precēm atstājos daudzus patērētājus.

"Tādēļ aicinu patērētājus šajā iepirkšanās drudzī īpaši atbildīgi un rūpīgi izvēlēties interneta vietni, kur iegādāties preces vai pakalpojumus! Uzmanīgi izvērtējiet jebkuru piedāvājumu, sevišķi, ja tas šķiet īpaši pievilinošs!" ieteica PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Tomēr jāpatur prātā, ka tirdzniecībai internetā ir arī savas problēmas. Ņemot vērā pasūtītjumu apjomus interneta veikalos, komersanti dažkārt nevar piegādāt preci tikpat ātri kā agrāk. Pie tam stāvokli ietekmē arī pandēmija. Tādos gadījumos iestāde aicināja patērētājus izturēties saprotoši un sazināties ar uzņēmumiem, lai risinātu radušos situāciju.

Vienlaikus interneta veikaliem ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību patērētājiem apsolītajiem preču un pakalpojumu piegādes termiņiem, to notiekumiem un citai svarīgai informācijai par preču pieejamību. Ja solītais netiek ievērots, to uzskata par patērētāju maldināšanu un negodīgu komerciālo praksi, atzīmēja organizācija.

Aktīva tirdzniecība patlaban notiek arī sociālajos tīklos Facebook un Instagram, kur, tāpat kā interneta veikalos, jābūt norādītam pārdevēja nosaukumam, reģistrācijas numuram un juridiskajai adresei, ja tā ir juridiska persona, vai vārdam, uzvārdam un adresei, ja pārdevējs ir fiziska persona. Jānorāda arī atteikuma noteikumi un citi attālinātā līguma noteikumi.

6
Tagi:
Uzņēmēji, tirdzniecība
Pēc temata
Dzīvo pāri saviem līdzekļiem: Latvijas iedzīvotājiem arvien grūtāk atmaksāt kredītus
PTAC ķersies klāt blogeriem un influenceriem: sods līdz 100 tūkstošiem eiro
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Tukša klases telpa

Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt

10
(atjaunots 12:55 27.11.2020)
Jau pavasarī kļuva skaidrs, ka jaunajā mācību gadā nāksies izmantot tālmācību režīmu, tomēr ministrija faktiski pameta skolas aci pret aci ar problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Izglītības ministre Ilga Šuplinska spēlējas ar politiku, nevis attīsta izglītības nozari Latvijā: skolas palikušas aci pret aci ar koronavīrusa radītajām problēmām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja skolotājs no Daugavpils, Latvijas Krievu savienības loceklis Aleksandrs Livčaks.

Jaunās sanitārās normas paredz, ka katram 1.-6. klašu audzēknim skolā jāatvēl 3 kvadrātmetru platība, skolotāju pienākums ir valkāt maskas arī nodarbību laikā. Ja skola nevar nodrošināt minēto normu izpildi, tai jāorganizē attālinātās mācības.

"Tiek sperti tīri politiski soļi, apgūta Eiropas nauda, bet no izglītības attīstības nav ne smakas. Jau pavasarī bija skaidrs, ka nākamajā mācību gadā nāksies mācīties attālināti. Ministrijai vajadzēja visu vasaru strādāt, lai rastu risinājumus tālmācībām, laikus sagatavotu lekcijas un programmatūru, organizētu kursus skolotājiem. Taču patiesībā nekas netika darīts," norādīja Livčaks.

Pedagogs uzsvēra, ka jaunais mācību gads sācies ar acīmredzamām problēmām, ko bija itin vienkārši prognozēt.

"Kā vienmēr, skolas palika aci pret aci ar problēmām. Ministrija tikai izvirza bezgalīgas prasības, dažkārt –pretrunīgas. Piemēram, agrākajos gados resors rūpējās par klašu palielināšanu. Taču pašreizējās skolu ēkas neļauj to izdarīt. Parastas klases platība – 6x9 metri, tas ir, 54 kvadrātmetri.  Fizikas, ķīmijas un bioloģijas klases – 6x12, bet angļu valodas klase – 6x6. Tātad nepieciešama visu skolu kapitāla rekonstrukcija, lai pildītu jaunās normas – 90 kvadrātmetri 30 cilvēku klasei. Patlaban tādi izmēri ir tikai aktu zālei vai ēdamtelpai," pastāstīja Livčaks.

Skolotājs atzīmēja: pēc viņa domām, Šuplinksas ieteikums mainīt "tālmācībās" priekšmetus pa nedēļām  vai mēnešiem ir nepilnīgs.

"Pastāv noteikts stundu skaits, ko apmaksā skolotājam. Nevar piespiest skolotāju strādāt caurām diennaktīm... Lai virknētu nodarbības, ir jāatsakās no puses priekšmetu – kā šonedēļ var mācīties ķīmiju, bet nākamnedēļ – fiziku?" Livčaks bija neizpratnē.

Jaunievedumus skolās negatīvi novērtēja arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība – tā aicināja "godīgi" sūtīt mācību iestādes tālmācību režīmā, - tas šķiet mazāks ļaunums salīdzinājumā ar ministres prasībām. Arodbiedrība uzsvēra, ka plāno pieprasīt Šuplinskas demisiju un ir gatava šim nolūkam izmantot streiku.

Livčaks atzīmēja, ka ir grūti novērtēt skolotāju streika perspektīvas apstākļos, kad skolas pārsvarā strādā attālināti.

"Nekāda likuma norma nenosaka ministra demisijas atkarību no streikotāju skaita. Latvijā nav bijs tāds precedents, ka ministrs tiktu atstādinats ar streiku. Šuplinsku jau sen laiks atstādināt. Vai tas izdosies tagad, vai valdība uzklausīs arodbiedrības balsi – to rādīs laiks," secināja Livčaks.

Iepriekš Šuplinska paziņa, ka Covid-19 izplatības krišanās gadījumā 1.-6. klašu un izlaiduma klašu skolēli atgriezīsies pie mācībām klātienē. Ja epidemioloģiskā situācijā nemainīsies, pie tālmācībām pāries visas klases, izņemot sākumskolu.

10
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, pandēmija
Pēc temata
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus
Pedagogi saņems maksu par attālināto darbu: piešķirts vairāk nekā miljons eiro
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs