Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām

75
(atjaunots 18:31 07.06.2020)
Vai latviešu nacionālistiem izdosies aizliegt Georga lentes Latvijā? Un kāpēc krieviem jādara viss, lai tas neizdotos? Ar kādām tiesībām Latvijas valdība ļāvusi sev iznīcināt krievvalodīgo televīziju? Kāpēc NATO karaspēks pie Krievijas robežas ir slikta ideja?

RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. Būt vai nebūt Georgija lentei Latvijā?

Drūmās perspektīvas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus, saskaņā ar kuriem Latvijā tiks aizliegta Georga lenšu nēsāšana publiskajos un svētku pasākumos, kā arī piketos un gājienos.

Komisijas priekšsēdētājs Arturs Kaimiņš, komentējot lēmumu, paziņoja, ka, aizliedzot Georga lenšu nēsāšanu, Latvija ierobežo Krievijas totalitārās ideoloģijas izpausmi attiecībā uz bijušajām PSRS republikām.

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apspriež, cik drūmas ir prognozes šajā un citos jautājumos.

Pagaidām viss nav tik slikti, kā izskatās, uzskata Lindermans. Visdrūmākās prognozes var neīstenoties, jo komisijā grozījumi par Georga lenšu aizliegumu Latvijā tika atbalstīti ar niecīgu pārsvaru – viena balss.

Turklāt pagaidām pat Latvijas resori, piemēram, Valsts policija, municipālā policija un Ārlietu ministrija, gandrīz visas aptaujātās iestādes, iebilda pret tādu aizliegumu. Tikai radikālie nacionālisti atbalsta savu iniciatīvu.

Grozījumiem Saeimā vēl jāiziet trīs lasījumi. Tāpēc pagaidām jautājums ir strīdīgs. Daži Latvijas ierēdņi kaut kādu savu formālu un juridisku apsvērumu dēļ šo aizliegumu neapstiprina.

"Krieviem, protams, ir ļoti svarīgi šo lenti nosargāt. Man atmiņā atausa tāds viedoklis no interneta. Lietotājs uzrakstīja, ka nav nekādas starpības, vai aizliegs vai neaizliegs lenti, jo piemiņu par Uzvaru mēs glabāsim mūsu sirdīs. Bet problēma ir tāda, ka vēsturiskā atmiņa neatrodas sirdī. Tā glabājas materiālos iemiesojumos - pieminekļos, lentēs. Grūti iedomāties, piemēram, "Nemirstīgā pulka" gājienu bez fotogrāfijām," skaidroja Lindermans.

Viņš uzsvēra, ka Georga lente ir viens no vēsturiskās atmiņas materiālajiem iemiesojumiem, tāpēc nepieciešams to atstāvēt. Varbūt veikt kādus pasākumus, it īpaši tāpēc, ka koalīcija pagaidām nav pilnībā noskaņota uz šā simbola aizliegumu.

Kā "labāk krieviem"

Tikmēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš informēja, ka no nākamā gada 1. janvāra televīzijas kanālā LTV7, kas ir Latvijas televīzijas otrais kanāls, nebūs raidījumu krievu valodā.

Mazākumtautību saturs sabiedriskajos medijos tiks pārcelts uz speciālu interneta platformu uz Lsm.lv bāzes, bet LTV7 raidīs latviešu valodā.

Savukārt Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša paudusi, ka krieviem tā būs labāk, jo internets sniedz vairāk iespēju.

"Spriežot pēc viņu loģikas, krieviem vienmēr viss ir labāk. Gan tas, ka krievu skolās slēdza - ātrāk apgūs latviešu valodu, gan ar televīziju... Saeimā šis likums tiks pilnībā pieņemts. Bet es pievēršu uzmanību tam, ka visa šī televīzijas vadība Latvijā var aizliegt jebkuru telekanālu, balstoties uz tā saucamās "nacionālās drošības" interesēm. Tas principā ir ārkārtēja laika un kara stāvokļa likums. Pat ja izdosies saglabāt kādu no televīzijas kanāliem krievu valodā, tas būs apdraudēts šā principa dēļ. Skaidrs, ka arī agrāk par kaut ko tādu uzlika naudas sodus, bet tagad ir skaidrs, ka var vispār aizvērt," komentēja publicists.

Viņš tāpat atzīmējis, ka tagad, ja kaut kāda apraide krievu valodā saglabāsies, tad tur baidīsies izteikt jebkādu pozitīvu viedokli par Krieviju un jebkuru kritiku par ASV. Tā būs tā pati oficiālā latviešu propaganda tikai krievu valodā.

"Var nonākt tiktāl, ka krievu televīzija Latvijā nesaglabāsies," ar nožēlu konstatēja Lindermans.

Slepkavība latviski

Kamēr Saeimas komisija domā par Georga lentēm, bet televīzijas priekšniecība cenšas patriekt krievu valodu no apraides tīkla, bija apdraudēta valsts pirmā persona - Egils Levits.

Valsts policija un Valsts drošības dienests (VDK) paziņoja, ka uzsāk operatīvās darbības sakarā ar Latvijas prezidenta apsardzi, jo kāds vīrietis viņam draudējis sociālajos tīklos.

Šeit ir vērts atgādināt, ka Lindermans pats 2002. gadā tika apsūdzēts par draudiem toreizējai Latvijas līderei Vairai Vīķei-Freibergai.

"Tad es uzzināju, ka latviešu valodā pastāv divi slepkavības veidi. Ir vienkārša slepkavība, kas attiecas uz parastu cilvēku, un ir politiska slepkavība. Mani turēja aizdomās par to, ka es grasījos veikt politisku slepkavību. Līdz tiesai tas nenonāca, bet pirmajā izmeklēšanas posmā tolaik vēl Drošības policija izplatīja informāciju par to, ka es glabāju sprāgstvielas un divas pistoles, lai iznīcinātu Vairu Vīķi-Freibergu," - atcerējās Lindermans.

Viņš pastāstīja, ka pagaidām par draudiem Levitam nekas nav zināms. No pieejamās informācijas ir skaidrs, ka lietā par draudiem prezidentam strādā valsts kriminālpolicija, nevis VDK. Ir arī zināms, ka ir draudējis vīrietis un pasākumi ir veikti.

"Es domāju, ka jā, prezidentam Levitam miljoniem iemeslu dēļ var būt ienaidnieki - gan latviešu, gan krievu vidū. Taču daudzi cilvēki internetā izmanto tādus vārdus, kā "nogalināt" "nošaut" un tā tālāk bez nodoma to izdarīt. Varbūt arī Levita gadījumā kādam sanāca dusmas," – izteica pieņēmumu publicists.

Politiskā situācija

Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrijā domā par īpaši svarīgām lietām. Aizsardzības ministrijas mājaslapā tika publicēts buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā".

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, to pārstāvjiem un kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība tika pievērsta padomiem par to, kā jārīkojas kara gadījumā.

Tai pašā laikā kāds poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai. Saskaņā ar šo scenāriju, 72 stundu laikā Krievijas tanki būs pie Rīgas un Tallinas.

Tā kā Ādažos un Rīgas priekšpilsētās, uzturas poļu karavīri un viņu kolēģi no Slovākijas, Albānijas, Čehijas, Itālijas un daudzām citām NATO valstīm, bet nav amerikāņu, poļi ir iegrimuši domās, kā rīkoties šādā gadījumā - bēgt uz Varšavu vai mēģināt cīnīties.

Lindermans uzskata, ka nekā īpaša šādā plānā vispār nav. Katra valsts izstrādā desmitiem, ja ne simtiem šādu teoriju. Dīvaini ir tas, ka visi šie taktiskie un stratēģiskie dokumenti tagad nonāk medijos, turklāt ne vienmēr kvalitatīvos medijos,

"Ja pastāvētu citplanētiešu uzbrukuma varbūtība, tad arī būtu plāns viņu uzbrukuma atvairīšanai. Cita lieta, ka tagad šie plāni nonāk medijos, dažkārt pat dzeltenajos, un kļūst par propagandas elementu. Kas attiecas uz poļu žurnālā publicēto, tad te jāizskata tā visa politisks pamats. Tie, kuri izstrādā šo plānu, uzskata, ka tuvākajā nākotnē mūs gaida karš starp ASV un Ķīnu," skaidro Lindermans.

ASV un Ķīnai ir sabiedrotie. Piemēram, ASV tā ir Polija un Baltijas valstis, kurām jebkura amerikāņu rīcība ir izpildāma pavēle. Bet Krievijai līdz tam var izveidoties ciešākas attiecības ar Ķīnu, paredz publicists. Tādos apstākļos, pēc viņa domām, var notikt jebkas.

"Protams, tas ir smieklīgi, kad sāk runāt par armiju un pulku rīcību. Patiesībā viss notiks citādi. Bet pagaidām mums ir politiskā situācija. Turklāt slikta. Un sliktu to padara tas, ka amerikāņi iekļauj NATO bijušās PSRS republikas. Tas tiešām ir mainījis pasauli. Tas pastiprināja spriedzi tikai NATO spēku klātbūtnes pie Krievijas robežām dēļ. Šodien tur var būt motorizētas brigādes un tanki, bet rīt jau – PRA līdzekļi, kas rada nopietnus draudus," precizēja Lindermans.

Nobeigumā publicists atzīmēja, ka vienīgā stratēģiskā izeja no šīs situācijas var būt tikai tāda, ka lielās valstis no jauna apsēdīsies pie sarunu galda un sadalīs ietekmes jomas – ar labu. Jo tas, kas pastāv tagad, neapšaubāmi rada spriedzi un draudus.

Šeit jāatgādina, ka Krievija vairākkārt ir aicinājusi ārvalstu partnerus uzsākt dialogu un joprojām turpina paust savu gatavību veselīgai situācijas apspriešanai. KF prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka Krievija gaidīs, līdz Rietumi tam nobriedīs.

75
Tagi:
krievu valoda, Georga lentīte, Latvija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Ilga Šuplinska

Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt

2
(atjaunots 08:29 22.09.2020)
Vienīgais, ko IZM vadītāja Ilga Šuplinska var izdarīt izglītības sistēmas labā – demisionēt, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Stāsts par matemātikas skolotāja meklējumiem galvaspilsētas skolā lika Rīgas domes deputātei Annai Vladovai ("Saskaņa") pieprasīt izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas demisiju.

Nesen Latvijas Televīzija pastāstīja par to, kā Rīgas 40. vidusskolā tika galā ar matemātikas skolotāju trūkumu – šo priekšmetu piekrita pasniegt kāda skolēna tēvs.

Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.

Anna Vladova ir citas Rīgas skolas direktore, taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ šī ziņa viņu tik ļoti aizskāra. Viņa ir pērn mūžībā aizgājušās pazīstamās 40. vidusskolas direktores Gaļinas Jefremovas meita.

"Šī ziņa manī izraisīja pat ne dusmu lēkmi vai apkaitinājumu, bet izmisuma pilnu naidu. Varbūt tāpēc, ka 40. skola man nav "tikai skola", šī skola mani uzaudzināja, tā ir manas mammas lepnums.

2020 gads. Eiropas Savienība. Latvija. Rīga. Galvaspilsēta. Viena no labākajām galvaspilsētas skolām. Pats pilsētas centrs. Atjaunota un ērta ēka. Bērni stāv rindā, lai varētu mācīties šajā skolā. Un skola nevar atrast matemātikas skolotāju! Nevar. Skolotāju vienkārši nav! Neviena. Ne par augstu, ne arī par ubaga algu. Ne pensijas vecuma, ne jauna, ne ar pieredzi, ne bez! Skolotāja nav," uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā.

Informātikas stunda skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кряжев

Vladova ne reizi vien ir kritizējusi izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, sevišķi pēc tam, kad Latvijas skolas bija spiestas pāriet pie tālmācībām. Taču šoreiz Rīgas domes deputāte aicina ministri demisionēt.

"Kad pagājušā gada beigās skolas visā valstī varonīgi izvilka izglītības procesu no bedres, izdomājot, kā nodrošināt saikni ar bērniem, kā sagatavoties vidusskolas eksāmeniem, kā mazināt mazuļu vecāku slogu, ministrija solīja, ka nākamgad viss būs: Būs jauni skolotāji, kas ar "degošām acīm dosies kaujā", mācību grāmatas un metodiskās rokasgrāmatas kompetenču izglītības reformas īstenošanai, būs jauns aprīkojums, kas ļaus skaisti un mierīgi vadīt tālvadības stundas, ja nepieciešams.

Un kas mums ir uz 21. septembri? Mums nav nekā no tā, ko ministre mums solīja, izņemot nebeidzamus kursus, bet mums ir jauns pienākumu klāsts: skolām jāievēro epidemioloģiskie norādījumi, jānodrošina attālums starp bērniem, jānodrošina skolas dezinfekcija, jāizdomā neiedomājamas bērnu distancēšanās kombinācijas, ēdināšana, un, pats galvenais, protams, "augstas kvalitātes" mācību process. Skolotāji vazājas pa klasēm, vēdina, dezinficē, aizsargā bērnus, pēc tam māca, pēc tam atkal dezinficē, ved bērnus uz ēdnīcu vai sporta zāli, pēc tam skrien uz nākamo nodarbību citā skolas spārnā, atkal vēdina, dezinficē... un tālāk uz apli. Pārslodze, nervu spriedze un elementārs fizisks nogurums liek sevi manīt," padalījās Vladova.

Iepriekš Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un satiksmes ministrijas sagatavoto plānu, saskaņā ar kuru mācību gada jāsākas skolās un citās mācību iestādēs. Tas iekļauj sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības. Saskaņā ar šo plānu, piemēram, skolotājiem pašiem jāatklāj Covid-19 simptomi bērniem un uz to pamata skolai jāizlemj jautājums par ikviena bērna, klases vai vesela pedagogu sastāva distancēšanu.

Turklāt, lai gan septembra sākumā veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka skolu nosaukumi, kurās atklāts Covid-19, atklāti netiks, šie dati regulāri nonāk medijos.

"Šuplinskas kundze, jūs nevarat būt Latvijas Izglītības ministrijas vadītāja. Jūs dzīvojat citā realitātē. Ministrija nav soda iestāde, tai ir citas funkcijas, citi uzdevumi un citas prioritātes. Jūs neesat izpildījusi nevienu no saviem solījumiem, un jums pat nav kauna par to. Atstājiet savu posteni. Tas ir vienīgais, ko jūs varat darīt mūsu valsts izglītības sistēmas labā," uzrakstīja Vladova.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, Anna Vladova, skola
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

19
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

19
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību