Starptautiskās militārās mācības Latvijā, foto no arhīva

Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām

82
(atjaunots 18:31 07.06.2020)
Vai latviešu nacionālistiem izdosies aizliegt Georga lentes Latvijā? Un kāpēc krieviem jādara viss, lai tas neizdotos? Ar kādām tiesībām Latvijas valdība ļāvusi sev iznīcināt krievvalodīgo televīziju? Kāpēc NATO karaspēks pie Krievijas robežas ir slikta ideja?

RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. Būt vai nebūt Georgija lentei Latvijā?

Drūmās perspektīvas

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus, saskaņā ar kuriem Latvijā tiks aizliegta Georga lenšu nēsāšana publiskajos un svētku pasākumos, kā arī piketos un gājienos.

Komisijas priekšsēdētājs Arturs Kaimiņš, komentējot lēmumu, paziņoja, ka, aizliedzot Georga lenšu nēsāšanu, Latvija ierobežo Krievijas totalitārās ideoloģijas izpausmi attiecībā uz bijušajām PSRS republikām.

Publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins iknedēļas notikumu apskatā Sputnik Latvija apspriež, cik drūmas ir prognozes šajā un citos jautājumos.

Pagaidām viss nav tik slikti, kā izskatās, uzskata Lindermans. Visdrūmākās prognozes var neīstenoties, jo komisijā grozījumi par Georga lenšu aizliegumu Latvijā tika atbalstīti ar niecīgu pārsvaru – viena balss.

Turklāt pagaidām pat Latvijas resori, piemēram, Valsts policija, municipālā policija un Ārlietu ministrija, gandrīz visas aptaujātās iestādes, iebilda pret tādu aizliegumu. Tikai radikālie nacionālisti atbalsta savu iniciatīvu.

Grozījumiem Saeimā vēl jāiziet trīs lasījumi. Tāpēc pagaidām jautājums ir strīdīgs. Daži Latvijas ierēdņi kaut kādu savu formālu un juridisku apsvērumu dēļ šo aizliegumu neapstiprina.

"Krieviem, protams, ir ļoti svarīgi šo lenti nosargāt. Man atmiņā atausa tāds viedoklis no interneta. Lietotājs uzrakstīja, ka nav nekādas starpības, vai aizliegs vai neaizliegs lenti, jo piemiņu par Uzvaru mēs glabāsim mūsu sirdīs. Bet problēma ir tāda, ka vēsturiskā atmiņa neatrodas sirdī. Tā glabājas materiālos iemiesojumos - pieminekļos, lentēs. Grūti iedomāties, piemēram, "Nemirstīgā pulka" gājienu bez fotogrāfijām," skaidroja Lindermans.

Viņš uzsvēra, ka Georga lente ir viens no vēsturiskās atmiņas materiālajiem iemiesojumiem, tāpēc nepieciešams to atstāvēt. Varbūt veikt kādus pasākumus, it īpaši tāpēc, ka koalīcija pagaidām nav pilnībā noskaņota uz šā simbola aizliegumu.

Kā "labāk krieviem"

Tikmēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš informēja, ka no nākamā gada 1. janvāra televīzijas kanālā LTV7, kas ir Latvijas televīzijas otrais kanāls, nebūs raidījumu krievu valodā.

Mazākumtautību saturs sabiedriskajos medijos tiks pārcelts uz speciālu interneta platformu uz Lsm.lv bāzes, bet LTV7 raidīs latviešu valodā.

Savukārt Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktore Rita Ruduša paudusi, ka krieviem tā būs labāk, jo internets sniedz vairāk iespēju.

"Spriežot pēc viņu loģikas, krieviem vienmēr viss ir labāk. Gan tas, ka krievu skolās slēdza - ātrāk apgūs latviešu valodu, gan ar televīziju... Saeimā šis likums tiks pilnībā pieņemts. Bet es pievēršu uzmanību tam, ka visa šī televīzijas vadība Latvijā var aizliegt jebkuru telekanālu, balstoties uz tā saucamās "nacionālās drošības" interesēm. Tas principā ir ārkārtēja laika un kara stāvokļa likums. Pat ja izdosies saglabāt kādu no televīzijas kanāliem krievu valodā, tas būs apdraudēts šā principa dēļ. Skaidrs, ka arī agrāk par kaut ko tādu uzlika naudas sodus, bet tagad ir skaidrs, ka var vispār aizvērt," komentēja publicists.

Viņš tāpat atzīmējis, ka tagad, ja kaut kāda apraide krievu valodā saglabāsies, tad tur baidīsies izteikt jebkādu pozitīvu viedokli par Krieviju un jebkuru kritiku par ASV. Tā būs tā pati oficiālā latviešu propaganda tikai krievu valodā.

"Var nonākt tiktāl, ka krievu televīzija Latvijā nesaglabāsies," ar nožēlu konstatēja Lindermans.

Slepkavība latviski

Kamēr Saeimas komisija domā par Georga lentēm, bet televīzijas priekšniecība cenšas patriekt krievu valodu no apraides tīkla, bija apdraudēta valsts pirmā persona - Egils Levits.

Valsts policija un Valsts drošības dienests (VDK) paziņoja, ka uzsāk operatīvās darbības sakarā ar Latvijas prezidenta apsardzi, jo kāds vīrietis viņam draudējis sociālajos tīklos.

Šeit ir vērts atgādināt, ka Lindermans pats 2002. gadā tika apsūdzēts par draudiem toreizējai Latvijas līderei Vairai Vīķei-Freibergai.

"Tad es uzzināju, ka latviešu valodā pastāv divi slepkavības veidi. Ir vienkārša slepkavība, kas attiecas uz parastu cilvēku, un ir politiska slepkavība. Mani turēja aizdomās par to, ka es grasījos veikt politisku slepkavību. Līdz tiesai tas nenonāca, bet pirmajā izmeklēšanas posmā tolaik vēl Drošības policija izplatīja informāciju par to, ka es glabāju sprāgstvielas un divas pistoles, lai iznīcinātu Vairu Vīķi-Freibergu," - atcerējās Lindermans.

Viņš pastāstīja, ka pagaidām par draudiem Levitam nekas nav zināms. No pieejamās informācijas ir skaidrs, ka lietā par draudiem prezidentam strādā valsts kriminālpolicija, nevis VDK. Ir arī zināms, ka ir draudējis vīrietis un pasākumi ir veikti.

"Es domāju, ka jā, prezidentam Levitam miljoniem iemeslu dēļ var būt ienaidnieki - gan latviešu, gan krievu vidū. Taču daudzi cilvēki internetā izmanto tādus vārdus, kā "nogalināt" "nošaut" un tā tālāk bez nodoma to izdarīt. Varbūt arī Levita gadījumā kādam sanāca dusmas," – izteica pieņēmumu publicists.

Politiskā situācija

Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrijā domā par īpaši svarīgām lietām. Aizsardzības ministrijas mājaslapā tika publicēts buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā".

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, to pārstāvjiem un kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība tika pievērsta padomiem par to, kā jārīkojas kara gadījumā.

Tai pašā laikā kāds poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai. Saskaņā ar šo scenāriju, 72 stundu laikā Krievijas tanki būs pie Rīgas un Tallinas.

Tā kā Ādažos un Rīgas priekšpilsētās, uzturas poļu karavīri un viņu kolēģi no Slovākijas, Albānijas, Čehijas, Itālijas un daudzām citām NATO valstīm, bet nav amerikāņu, poļi ir iegrimuši domās, kā rīkoties šādā gadījumā - bēgt uz Varšavu vai mēģināt cīnīties.

Lindermans uzskata, ka nekā īpaša šādā plānā vispār nav. Katra valsts izstrādā desmitiem, ja ne simtiem šādu teoriju. Dīvaini ir tas, ka visi šie taktiskie un stratēģiskie dokumenti tagad nonāk medijos, turklāt ne vienmēr kvalitatīvos medijos,

"Ja pastāvētu citplanētiešu uzbrukuma varbūtība, tad arī būtu plāns viņu uzbrukuma atvairīšanai. Cita lieta, ka tagad šie plāni nonāk medijos, dažkārt pat dzeltenajos, un kļūst par propagandas elementu. Kas attiecas uz poļu žurnālā publicēto, tad te jāizskata tā visa politisks pamats. Tie, kuri izstrādā šo plānu, uzskata, ka tuvākajā nākotnē mūs gaida karš starp ASV un Ķīnu," skaidro Lindermans.

ASV un Ķīnai ir sabiedrotie. Piemēram, ASV tā ir Polija un Baltijas valstis, kurām jebkura amerikāņu rīcība ir izpildāma pavēle. Bet Krievijai līdz tam var izveidoties ciešākas attiecības ar Ķīnu, paredz publicists. Tādos apstākļos, pēc viņa domām, var notikt jebkas.

"Protams, tas ir smieklīgi, kad sāk runāt par armiju un pulku rīcību. Patiesībā viss notiks citādi. Bet pagaidām mums ir politiskā situācija. Turklāt slikta. Un sliktu to padara tas, ka amerikāņi iekļauj NATO bijušās PSRS republikas. Tas tiešām ir mainījis pasauli. Tas pastiprināja spriedzi tikai NATO spēku klātbūtnes pie Krievijas robežām dēļ. Šodien tur var būt motorizētas brigādes un tanki, bet rīt jau – PRA līdzekļi, kas rada nopietnus draudus," precizēja Lindermans.

Nobeigumā publicists atzīmēja, ka vienīgā stratēģiskā izeja no šīs situācijas var būt tikai tāda, ka lielās valstis no jauna apsēdīsies pie sarunu galda un sadalīs ietekmes jomas – ar labu. Jo tas, kas pastāv tagad, neapšaubāmi rada spriedzi un draudus.

Šeit jāatgādina, ka Krievija vairākkārt ir aicinājusi ārvalstu partnerus uzsākt dialogu un joprojām turpina paust savu gatavību veselīgai situācijas apspriešanai. KF prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka Krievija gaidīs, līdz Rietumi tam nobriedīs.

82
Tagi:
krievu valoda, Georga lentīte, Latvija, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"

27
(atjaunots 13:07 07.03.2021)
Latvijas iedzīvotājiem izrādījies svarīgi, kādā valstī ražota vakcīna koronavīrusa profilaksei. Vēl vairāk: noskaidrojies, ka daudzi vēlas, lai šī valsts būtu Krievija.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.

Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.

44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.

Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.

Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.

"Sputnik V" drīz būs ES?

Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".

Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.

Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.

Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.

27
Tagi:
vakcīna, Sputnik V, aptauja, SKDS
Pēc temata
Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Kā "Sputnik V" iekaro pasauli un kāpēc ASV neļauj saviem diplomātiem vakcinēties
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 statistika: 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki miruši

13
(atjaunots 15:54 07.03.2021)
Latvijā ar koronavīrusa infekciju kopumā saslimis 90 331 cilvēks, 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju: 461,9.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%

Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.

Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.

Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.

Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.

Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.

13
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

13
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

13
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla