Mācību grāmatas krievu valodā, foto no arhīva

"Runāju krieviski un neslēpju to": žurnālists pastāstīja, atrisināt valodu jautājumu

58
(atjaunots 12:09 07.06.2020)
Ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons nosauca nosacījumu, pie kura Latvija beidzot varēs atrisināt strīdu starp krievu un latviešu valodu.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Radio Baltkom raidījumā "Abonents pieejams" ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons nosauca "vienkāršu" nosacījumu, kurš garantē, ka Latvija spēs atrisināt valodu jautājumu. Un šis nosacījums ir uzplaukums.

Runāju krieviski

Pēc žurnālista sacītā, kad Latvija kļūs tikpat plaukstoša kā Šveice, problēma atrisināsies pati no sevis. Jo Šveicē mierīgi sadzīvo četras oficiālās valodas – itāļu, vācu, retoromāņu un franču valoda.

Tādēļ pagaidām Latvijai ir jāraizējas par to, kā pārtapt plaukstošā valstī. Un, kad valsts tiks ar to galā, varasiestādes spēs izlemt, kādai valodai būt oficiālai un kādai nē.

Pats Gordons pateica, ka viņš brīvi runā gan krieviski, gan ukraiņu valodā. Taču ikdienā tomēr sarunājas krieviski. Arī Ukrainas televīzijas raidījumos runā krieviski un izlaiž Ukrainā krievvalodīgu avīzi, kura ir ļoti populāra. Turklāt neizjūt nekādas problēmas šajā sakarā.

"Brīvi runāju ukraiņu valodā, brīvi runāju krieviski. Ikdienā runāju krieviski – to nekad neesmu slēpis un neslēpju. Neviens nekad man nav pateicis: "Runājiet tikai ukraiņu valodā"," padalījās Gordons.

Valodas jautājumus Ukrainā

Atgādināsim, ka Ukrainā ukraiņu valoda ir vienīgā oficiālā valoda kopš 2015. gada. Savukārt 2020. gadā spēkā stājies likums "Par pilnu vispārējo vidējo izglītību", kurš ļauj būtiski samazināt mācību apjomu skolās nacionālo mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā.

Valodas likumu asi kritizēja Ukrainas opozīcija un Krievija. pēc Krievijas pastāvīgā pārstāvja EDSO Aleksandra Lukaševiča sacītā, ukraiņus de facto iedalījuši ukraiņu valodā runājošajos un "atstumtajos", kuru iespējas mācīties, ārstēties un izmantot citus sociālos pakalpojumus tiks būtiski ierobežotas.

Ukrainas Ārlietu ministrija nosūtīja likumu uz ekspertīzi Venēcijas komisijai. Par tās galveno secinājumu kļuva tas, ka Ukrainas varasiestādēm ir jācenšas panākt līdzsvars valodas politikā, lai valodas problēma nekļūst par starpetniskās spriedzes avotu valstī.

Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas oficiālajiem datiem, krievu valodu par dzimto nosaukuši vairāk nekā 14 miljoni Ukrainas pilsoņu, jeb 29,6% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar 2004. gadā Kijevas starptautiskā socioloģijas institūta aptaujas datiem, krievu valodu ikdienā lieto 43-46% Ukrainas iedzīvotāju.

Krievu valoda pasaulē

Krievu valoda ir viena no lielākajām pasaules valodām. Runājošo skaita ziņā krievu valoda ieņem sesto vietu pasaulē, savukārt izplatības ziņā – astoto. Lietojuma ziņā Internetā krievu valoda ieņem otro vietu.

Tā ir viena no vistulkojamākajām valodām pasaulē: starp valodām, kurās tiek tulkots vairums grāmatu, krievu valoda ieņem septīto vietu, savukārt starp valodām, no kurām visbiežāk tulko – ceturtajā.

Krievu valodai ir valsts un oficiālās valodas statuss Krievijā un Baltkrievijā, iestāžu oficiālās valodas statuss – Kazahstānā, Kirgizstānā un citās valstīs.

58
Tagi:
Ukraina, Latvija, krievu valoda
Pēc temata
Ukraina mācās no Latvijas cīnīties pret izglītību krievu valodā
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā
Ukraina joprojām vajā krievu valodu: Krievijas ĀM vēršas pie starptautiskām organizācijām
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

3
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

3
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

8
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

8
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

0
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"