Mācību grāmatas krievu valodā, foto no arhīva

"Runāju krieviski un neslēpju to": žurnālists pastāstīja, atrisināt valodu jautājumu

89
(atjaunots 12:09 07.06.2020)
Ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons nosauca nosacījumu, pie kura Latvija beidzot varēs atrisināt strīdu starp krievu un latviešu valodu.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Radio Baltkom raidījumā "Abonents pieejams" ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons nosauca "vienkāršu" nosacījumu, kurš garantē, ka Latvija spēs atrisināt valodu jautājumu. Un šis nosacījums ir uzplaukums.

Runāju krieviski

Pēc žurnālista sacītā, kad Latvija kļūs tikpat plaukstoša kā Šveice, problēma atrisināsies pati no sevis. Jo Šveicē mierīgi sadzīvo četras oficiālās valodas – itāļu, vācu, retoromāņu un franču valoda.

Tādēļ pagaidām Latvijai ir jāraizējas par to, kā pārtapt plaukstošā valstī. Un, kad valsts tiks ar to galā, varasiestādes spēs izlemt, kādai valodai būt oficiālai un kādai nē.

Pats Gordons pateica, ka viņš brīvi runā gan krieviski, gan ukraiņu valodā. Taču ikdienā tomēr sarunājas krieviski. Arī Ukrainas televīzijas raidījumos runā krieviski un izlaiž Ukrainā krievvalodīgu avīzi, kura ir ļoti populāra. Turklāt neizjūt nekādas problēmas šajā sakarā.

"Brīvi runāju ukraiņu valodā, brīvi runāju krieviski. Ikdienā runāju krieviski – to nekad neesmu slēpis un neslēpju. Neviens nekad man nav pateicis: "Runājiet tikai ukraiņu valodā"," padalījās Gordons.

Valodas jautājumus Ukrainā

Atgādināsim, ka Ukrainā ukraiņu valoda ir vienīgā oficiālā valoda kopš 2015. gada. Savukārt 2020. gadā spēkā stājies likums "Par pilnu vispārējo vidējo izglītību", kurš ļauj būtiski samazināt mācību apjomu skolās nacionālo mazākumtautību valodās, tai skaitā krievu valodā.

Valodas likumu asi kritizēja Ukrainas opozīcija un Krievija. pēc Krievijas pastāvīgā pārstāvja EDSO Aleksandra Lukaševiča sacītā, ukraiņus de facto iedalījuši ukraiņu valodā runājošajos un "atstumtajos", kuru iespējas mācīties, ārstēties un izmantot citus sociālos pakalpojumus tiks būtiski ierobežotas.

Ukrainas Ārlietu ministrija nosūtīja likumu uz ekspertīzi Venēcijas komisijai. Par tās galveno secinājumu kļuva tas, ka Ukrainas varasiestādēm ir jācenšas panākt līdzsvars valodas politikā, lai valodas problēma nekļūst par starpetniskās spriedzes avotu valstī.

Saskaņā ar 2001. gada tautas skaitīšanas oficiālajiem datiem, krievu valodu par dzimto nosaukuši vairāk nekā 14 miljoni Ukrainas pilsoņu, jeb 29,6% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar 2004. gadā Kijevas starptautiskā socioloģijas institūta aptaujas datiem, krievu valodu ikdienā lieto 43-46% Ukrainas iedzīvotāju.

Krievu valoda pasaulē

Krievu valoda ir viena no lielākajām pasaules valodām. Runājošo skaita ziņā krievu valoda ieņem sesto vietu pasaulē, savukārt izplatības ziņā – astoto. Lietojuma ziņā Internetā krievu valoda ieņem otro vietu.

Tā ir viena no vistulkojamākajām valodām pasaulē: starp valodām, kurās tiek tulkots vairums grāmatu, krievu valoda ieņem septīto vietu, savukārt starp valodām, no kurām visbiežāk tulko – ceturtajā.

Krievu valodai ir valsts un oficiālās valodas statuss Krievijā un Baltkrievijā, iestāžu oficiālās valodas statuss – Kazahstānā, Kirgizstānā un citās valstīs.

89
Tagi:
Ukraina, Latvija, krievu valoda
Pēc temata
Ukraina mācās no Latvijas cīnīties pret izglītību krievu valodā
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā
Ukraina joprojām vajā krievu valodu: Krievijas ĀM vēršas pie starptautiskām organizācijām
Karogu brauciens Liepājā, foto no arhīva

Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām

1
(atjaunots 17:32 22.10.2020)
Nacionālā apvienība iecerējusi latviski futūristisku konkursu, kur tiek uzdots uzrakstīt domrakstu par tematu "Latviska Latvija 2040".

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars savā Facebook lapā paziņoja par domrakstu konkursa "Latviska Latvija 2040" startēšanu. Nacionālā apvienība aicina piedalīties konkursā jauniešus vecumā no 16 līdz 29 gadiem.

Domrakstu autoriem piedāvā padomāt par nākotni, pagātni, kā arī Latvijas latviskumu. Turklāt, autoriem tiek uzdots jautājums par to, kas ir latviskums? Kādi procesi var to ietekmēt šodien un nākotnē? Kāda Latvija varētu būt pēc 20 gadiem? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Kas ir jāsaglabā no Latvijas pagātnes un kas ir jāmaina? kādi mērķi ir jāuzstāda sev un kā tos sasniegt?

Domrakstam ir jāietver izvērstas atbildes uz šiem jautājumiem. Minimālais zīmju skaits ir 2500 ar atstarpēm. Maksimālais domraksta garums ir 5000 zīmes ar atstarpēm.

Tekstus var iesūtīt e-pastā LatviskaLatvija2040@gmail.com, sākot no 21. oktobra. Domrakstu pieņemšana beigsies 30. novembrī.

Konkursa rīkotāji kopā ar humanitāro un sociālo zinātņu ekspertiem novērtēs valodas prasmi un prasmi domāt – attieksmi pret pieteiktajiem jautājumiem, oriģinalitāti, argumentu loģiskumu, radošumu.

Divdesmit labāko darbu autori saņems 100 eiro dāvanu karti, kuru varēs iztērēt izglītībai vai sportam.

Turklāt visi dalībnieki saņems pateicības rakstu. Tāpat Nacionālā apvienība sola, ka vairums konkursantu varēs piedalīties interesantā vairāku dienu izglītojošā pasākumā, kurš ir ieplānots 2021. gada vasarā.

Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Tiesa, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs uzskatīja par nepieciešamu atgādināt prezidentam, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā, un Levits, kurš reiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

1
Tagi:
latvieši, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, nacionālpatrioti
Pēc temata
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Lai dzīvo latviskā Rīga? Premjerministrs apsveicis ar valdošo partiju uzvaru
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka
Covid-19 antivielu testi, foto no arhīva

Latvijā miruši divi cilvēki ar Covid-19, atklāts 161 jauns inficēšanās gadījums

0
(atjaunots 17:20 22.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā tika veikts rekordliels Covid-19 testu skaits – 5510, reģistrēts 161 inficēšanās gadījums.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 5510 koronavīrusa testi, reģistrēts 161 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Divi cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi nomira – abi piederēja pie vecuma grupas no 80 līdz 95 gadiem. Kopumā Latvijā koronavīrusa infekcija ir apstiprināta 3958 cilvēkiem, 1357 izveseļojās. Kopā veikti 408 179 testi.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēts 31 cilvēks ar Covid-19. Slimnīcās šobrīd ārstējas 105 pacienti, 98 no viņiem ir vidēji smaga slimības gaita, septiņi cilvēki atrodas smagā stāvoklī.

No pirmdienas, 26. oktobra, Latvijā tiek atcelti bezmaksas koronavīrusa testi visiem gribētājiem – turpmāk koronavīrusa testu varēs veikt tikai ar ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījumu.

Ierobežot testēšanu Veselības ministrijai lika izveidojušās rindas uz testēšanu. Šobrīd daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nav Covid-19 simptomu, vienalga vēlas nodot analīzes. Rezultātā laboratorijas izjūt paaugstinātu slodzi, savukārt cilvēkiem nākas ilgāk gaidīt iespēju veikt testu.

0
Tagi:
statistika, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Protesta akcija pie Saeimas ēkas

Kam kalpo vara: Baltijas iedzīvotāji ir neapmierināti ar demokrātijas kvalitāti

0
(atjaunots 17:58 22.10.2020)
Tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju dod priekšroku demokrātijai ar regulārām vēlēšanām, nevis spēcīgam līderim, savukārt ievērojama daļa katras Baltijas valsts iedzīvotāju ir gatava atteikties no savām tiesībām naudas vai drošības dēļ.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Slovākijas analītiskais centrs GLOBSEC publicēja pētījumu, kas ir veltīts iedzīvotāju apmierinātībai ar demokrātiju un pastāvošajām pārvaldes sistēmām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. Saskaņā ar to Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji nav īpaši apmierināti ar esošo lietu kārtību. Tāpat daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti neiebilst iemainīt dažas savas tiesības un brīvības pret finanšu labklājību, kas var mudināt rīkoties jaunas partijas, kuras ir gatavas aktualizēt šādas idejas.

Nav apmierināti ar sistēmu

Saskaņā ar pētījuma datiem vairums respondentu visās trijās valstīs atbalsta liberālo demokrātiju, taču pastāv arī visnotaļ liela daļa iedzīvotāju, kurai labāka šķiet spēcīga un izlēmīga līdera esamība. Tā, saskaņā ar aptauju, tikai Igaunijā absolūtais vairākums iedzīvotāju – 68% – izvēlas demokrātiju ar regulārām vēlēšanām un daudzu partiju sistēmu, savukārt vienam līderim, kuram nevajag raizēties par parlamentu vai vēlēšanām, piekrīt vien 17%.

Lietuvā un Latvijā iedzīvotāju attiecība ir cita. Lietuvā par liberālo demokrātiju uzstājas 49% aptaujāto, savukārt Latvijā vēl mazāk – 43%. Zemāks šis rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur spēcīga līdera piekritēju īpatsvars pārsniedz demokrātijas atbalstītāju daļu. Latvijā viena līdera varu izvēlas 35% respondentu, Lietuvā – 27%.

Interesanti, ka, lai gan ievērojama daļa respondentu izvēlas demokrātiju, tomēr ar tās funkcionēšanu ir apmierināts krietni zemāks iedzīvotāju skaits. Salīdzinoši augstu apmierinātības rādītāju demonstrē Igaunija (42%). Tāpat tā ir vienīgā Baltijas valsts, kur iedzīvotāji izrādījās kopumā drīzāk apmierināti, nekā neapmierināti ar valsts pārvaldes sistēmu. Apmierinātības indekss skalā no 100 līdz -100 sastādīja 22 punktus – viens no nedaudziem, kas atrodas pozitīvo rādītāju plaknē.

Tai pat laikā Lietuva (-1,5) un Latvija (-12), tieši pretēji, stiprāk demonstrē neapmierinātību ar valsts pārvaldes sistēmu. Šajās valstīs apmierinātība ar demokrātijas darbu ir manāmi zemāka – Latvijā tas apmierina 36% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 32%. Tas viss liecina, ka vairums aptaujāto iedzīvotāju saskata sistēmas trūkumus, kurā viņi dzīvo, tātad, ir noskaņoti uz zināmām pārmaiņām, kas ir nepieciešamas tās darbības uzlabošanai.

Kam kalpo vara

Tiesa, pārmaiņu vēlmi var aizmiglot bezspēka izjūta, kad valsts iedzīvotāji nejūt, ka sistēma sniedz viņiem iespēju ietekmēt to. To var ļoti labi redzēt pēc atbildēm uz jautājumu, vai ir svarīgi, kam pieder vara valdībā, ja no partiju maiņas nekas nemainīsies. Šim apgalvojumam piekrīt 44% respondentu Igaunijā, 49% – Lietuvā un 54% – Latvijā, kuri neredz starpību starp to, kura no partijām atrodas pie varas viņu valstī.

Tādēļ augošajai iedzīvotāju apātijai vēlēšanās nebūtu īpaši jāpārsteidz neviens. Nesenās Rīgas domes vēlēšanas notika ar zemu aktivitāti, uz parlamenta vēlēšanām Lietuvā atnāca mazāk nekā puse vēlētāju. Tas viss parāda, ka daudzi pilsoņi ir vīlušies esošajos politiskajos spēkos un neuzskata, ka šīs partijas kaut ko spēj mainīt. Saglabājoties šādai tendencei, vēlētāju aktivitāte turpinās kristies, un rodas jautājums, ko tad pārstāvēs ievēlētie deputāti: valsts iedzīvotājus, vai tikai šauru cilvēku loku, kas būs nobalsojuši par viņiem?

Protams, pagaidām līdz tam vēl nav nonācis, taču augsta neuzticība politiskajām partijām, kas ir vērojama visās Baltijas valstīs, norāda uz šādas notikumu attīstības varbūtību.

Turklāt neuzticēšanās partijām ir saistīta arī ar to, ka daudzi respondenti uzskata tās par atkarīgām no dažādiem oligarhiem un finanšu grupām. Apgalvojumam, ka oligarhiem un finanšu grupējumiem ir spēcīga kontrole pār savu valstu valdībām piekrita 48% Igaunijas iedzīvotāju, 77% Lietuvas iedzīvotāju un 79% Latvijas respondentu.

Šie rezultāti ir cieši saistīti arī ar citu faktoru – noteiktu grupu esamību, kurām ir priekšrocība pār citām. Absolūtais vairākums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka šādas grupas ir, un uzskata, ka tie ir tie, kam ir kontakti ar politiskajām elitēm, vai turīgi cilvēki. Savukārt parasto iedzīvotāju vajadzības, pēc respondentu domām, īpaši netiek ņemtas vērā, tādējādi vēl vairāk palielinot noslāņošanos gan pēc mantiskās pazīmes, gan starp varu un sabiedrību.

Labklājība brīvības vietā

Pie šāda noskaņojuma ir loģiski, ka daudzi Baltijas iedzīvotāji izrādās absolūti gatavi atteikties no savām tiesībām un brīvībām. Piemēram, Latvijā 44% respondentu piekrīt iemainīt pārvietošanās vai vārda brīvības tiesības pret finanšu stāvokļa uzlabošanu. Tāpat 41% iedzīvotāju ir gatavi iemainīt šīs tiesības pret drošību. Aptuveni tāda pati situācija ir Lietuvā – 30% valsts iedzīvotāju neiebilst atteikties no tiesībām, ja pieaugs viņu labklājība. Savukārt 36% ir gatavi iztikt bez tām lielākas drošības vārdā.

Interesanti, ka šajā jautājumā Igaunijas iedzīvotāji pat vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, bija gatavi atteikties no savām tiesībām. Finanšu situācijas uzlabošanas labad bez pārvietošanās un vārda brīvības tiesībām piekrīt iztikt 46% Igaunijas iedzīvotāju, bet drošības labad – 48% šajā valstī dzīvojošo respondentu. Līdz ar to pēc šī parametra Igaunija acīmredzami pieder pie Centrāleiropas un Austrumeiropas, nevis pie Ziemeļeiropas, kā tā pati uzskata.

Gatavība atteikties no demokrātijas pamattiesībām un brīvībām apmaiņā pret finanšu labumu vai drošības izjūtu ir tieši saistīta ar cilvēku nepārliecības par savu nākotni kāpumu, kā arī ar izmaiņām pasaulē. Koronavīrusa pandēmija negatīvi ietekmēja iedzīvotāju ienākumus, un arī viss ziņu fons acīmredzami veicina uztraukuma pieaugumu, ietekmējot cilvēku prioritātes. Tādēļ, jo stiprāk iedzīvotāji izjūt finanšu nestabilitāti un neaizsargātību, jo vairāk viņi būs gatavi upurēt tiesības savas labklājības labad.

To var izmantot noteikti politiskie spēki, kuri vēlas iegūt šādu vēlētāju balsis. Tādēļ Baltijas valstīs ir vērts gaidīt jaunu partiju parādīšanos ar stipriem un apņēmības pilniem līderiem, kuri pārliecinās savu auditoriju, ka viņu sliktais stāvoklis ir saistīts ar demokrātijas sistēmas neērtībām. Kā var redzēt pēc pētījuma, pieprasījums pēc šādām partijām ir, un, kā zināms, ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, ko, jādomā, drīz vien varēs ieraudzīt Latvijā, kur ne aiz kalniem it pašvaldību vēlēšanas, kuras kļūs par Saeimas vēlēšanu ģenerālmēģinājumu.

0
Tagi:
demokrātija, Lietuva, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Vara Latvijā nepieder tautai: Linda Liepiņa nolikusi Saeimas deputāta mandātu
Eiropa cīnās par liberālo vienprātību un demokrātisko totalitārismu
Par demokrātiju Latvijā pat ir neērti runāt: Barteckis novērtēja spriedumu
Sēdies, trīs! Latvijas demokrātijai ielikuši atzīmi