Sieviete strādā no mājām, foto no arhīva

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs aprīlī strādāja attālināti

21
(atjaunots 11:55 07.06.2020)
Finanšu, apdrošināšanas un izglītības nozare visveiksmīgāk pārgāja pie darba attālinātā režīmā, savukārt rūpniecības sektoram, saprotamu iemeslu dēļ, to nav izdevies izdarīt.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Šī gada aprīlī 22% nodarbināto Latvijas iedzīvotāju strādāja attālināti, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.

Aptaujā par darbu attālinātā režīmā piedalījās 1,4 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Pēc ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas Latvijā iedzīvotāju skaits, kuri strādā attālināti, palielinājies 8 reizes – no 19 tūkstošiem līdz 148,4 tūkstošiem cilvēku. Turklāt attālināti strādājošo sieviešu skaits par 27% pārsniedza attālināti strādājošo vīriešu skaitu – attiecīgi 63,5% un 36,5%.

Aprīlī iespēja strādāt attālināti bijusi 27,4% strādājošo, un tikai 5,4%, kuriem šī iespēja bija, to neizmantoja.

Ceturtā daļa attālināti strādājošo Latvijas iedzīvotāju (25,5%) 2020. gada aprīlī bija nodarbināti izglītības nozarē, savukārt 17,1% - finanšu un apdrošināšanas nozarē.

Vislielākā daļa (85,2%) attālināti strādājošo darbinieku tika atzīmēta finanšu un apdrošināšanas nozarē. Tāpat attālināti strādāja vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55,8%), kuri ir nodarbināti izglītības nozarē, un 53,1% informācijas un komunikācijas nozares darbinieku. Vismazāk attālinātā darba (6,9%) bijis rūpniecības sektorā.

Starp visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādā attālināti, 27% pieder pie vecuma kategorijas 45-54 gadi. Vislielākais attālināti strādājošo īpatsvars (24,3%) 2020. gada aprīlī bijis vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, vismazākais (16,7%) – vecuma grupā no 55 līdz 46 gadiem.

21
Tagi:
CSP, statistika, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Pētījums: sievietes koronavīrusa dēļ ir cietušas vairāk, nekā vīrieši
Dombrovskis: Latvijas valdībai iepaticies dzīvot ārkārtējās situācijas režīmā
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

1
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

1
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus

Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"

2
(atjaunots 17:17 21.09.2020)
Vismaz pieci no sestdienas 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem tika reģistrēti Rīgas hokeja klubā "Dinamo".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Šo informāciju apstiprināja kluba valdes padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, paziņojot, ka saslimušie komandā patiešām ir, taču pilni testu rezultāti un informācija par saslimušo skaitu tiks sniegta vēlāk. Turklāt šodien komandai gaidāma atkārtota testēšana, savukārt kalendārā jau otrdien rīdziniekiem ir nākamais KHL čempionāta mačs mājās ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

"Saņemsim rezultātus un pēc tam arī pieņemsim lēmumu," paziņoja Savickis. "Pagaidām konkrēti mums neko nav apstiprinājuši, bet jau ir skaidrs, ka pozitīvi testi būs. Šobrīd cenšamies saprast, cik, kā, kāpēc un kas."

Rīgas "Dinamo" spēlētāji ceturtdien atgriezās no šīs sezonas pirmās izbraukuma sērijas Novosibirskā un Habarovskā, bet trešā spēle Nursultanā tika atcelta koronavīrusa testa pozitīvo rezultātu dēļ vienlaikus 12 komandas "Baris" locekļiem.

Latvijā piektdien tika veikti 2402 Covid-19 testi un apstiprināti 17 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Seši saslimušie atgriezās no Lielbritānijas un Krievijas.

2
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā