Latvijas karogs un Brīvības piemineklis, foto no arhīva

Ierobežot privātpersonu tiesības? Ārkārtējās situācijas režīms atvadās, bet neaiziet

78
(atjaunots 12:32 12.06.2020)
Latvijas Saeima ar vairākumu balsu pieņēma likumprojektu paketi, tie stāsies spēkā līdz ar oficiālā ārkārtējās situācijas režīma beigām un līdz brīdim, kad valdība nolems par nepieciešamu tos apturēt.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Piektdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā un steidzamā kārtā tika pieņemts "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums". Kā teikts anotācijā, tā mērķis ir atjaunot līdzšinējo tiesiskuma kārtību pēc ārkārtējās situācijas, nodrošinot gan cilvēka tiesību un brīvību ievērošanu, gan stabilu situāciju veselības aprūpes nozarē. Turklāt likumā noteikta valsts un pašvaldības iestāžu darba kārtība "pārejas periodā" no ārkārtējās situācijas beigu brīža līdz pilnai Covid-19 draudu neitralizācijai.

Likums stāsies spēkā, kolīdz to būs pasludinājis prezidents un pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām, kas ir ieplānots 9. jūnijā. Tajā, neskaitot pārējo, ir paredzēts, ka valdība epidemioloģiskās drošības nolūkos ir tiesīga uzlikt ierobežojumus privātpersonu tiesībām. To solās darīt tikai tādos gadījumos, ja parādīsies papildu riski, kas ir saistīti ar vīrusa izplatību.

Masveida pasākumi netiek atcelti, taču to rīkotājiem nāksies norādīt piketu, pulcēšanās un gājienu organizēšanas pieteikumos, kādā veidā tiks nodrošināta epidemioloģiskā aizsardzība. (Jāsaka, ka pirms Covid-19 piketu un gājienu rīkotājiem vispār nevajadzēja iesniegt nekādus pieteikumus – maksimums, bija jāinformē policija par pasākuma plānošanu).

Valsts organizācijām un pašvaldības iestādēm "pārejas periodā" pakāpeniski jāpāriet pie apmeklētāju apkalpošanas klātienē, taču arī tiek atrunāts: privāta apmeklētāju pieņemšana ir iespējama tikai gadījumos, kad pakalpojumu nedrīkst sniegt "attālinātā veidā". Interesanti, ka tādi paši noteikumi ir paredzēti uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem – darbā var iziet ne visi, bet tikai tie, bez kuriem organizācijas funkcionēšana nav iespējama. Pārējiem jāstrādā attālināti.

Pēc ārkārtējās situācijas režīma pārkāpējiem paredzētas soda sankcijas: naudas sodi no 10 līdz 2000 eiro privātpersonām un no 140 līdz 5000 eiro juridiskajām personām.

Kas tika apspriests Saeimā

Debates par likumprojektu parlamentā bija visnotaļ garas, taču galvenie opozīcijas argumenti bija sekojoši: ir jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms un jāatgriežas pie normālas dzīves vai arī nav jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms. Vismaz ārkārtējās situācijas likumā bija norādīti konkrēti tā spēkā esamības termiņi. Šajā gadījumā valdība ir brīva rīkoties pēc saviem uzskatiem un balstoties uz savām izjūtām (vai arī ekspertu rekomendācijām, kā saka koalīcijas deputāti) dzīvot "pagaidu likuma" režīmā, cik vien tīk, kamēr pastāv Covid-19 risks. Saeima netiek ņemta vērā, to, saskaņā ar likumu, valdība vienkārši var informēt par savām darbībām.

Otrs likumprojekts, kuru valdības koalīcija burtiskā nozīmē "izvilka" cauri Saeimai, izmantojot vairākumu balsu, bija par Covid-19 izplatības seku pārvarēšanu. Ja pirmajā likumā uzsvars tika likts uz ierobežojošajiem un medicīnas pasākumiem, tad šajā likumprojektā runa ir par ekonomiskajiem pasākumiem, kurus valdība ir tiesīga pieņemt.

Starp patīkamajām lietām: arī pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, vismaz līdz gada beigām, komersantiem tiks turpināti esošie telpu īres atvieglojumi. Uzņēmumiem saglabās atvieglojumus, kas ir saistīti ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa avansa maksājumiem. Tāpat līdz gada beigām tiks turpināta paātrināta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa attiecībā uz komersantiem. Nodokļu samaksas termiņš tiek pagarināts uz trīs gadiem, un arī pieteikumu šim atbalsta veidam nodokļu maksātāji varēs iesniegt līdz gada beigām. Līdz šī gada beigām pašvaldībām ir tiesības atlikt iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa maksu. Nemaksāt transporta nodokli pilnā apmērā drīkst transporta uzņēmumi par kravas mašīnām.

Vienvārdsakot – pietiekami daudz patīkamu bonusu, un, varētu likties, nav pamata uztraukumam. Lai gan Saeimas opozīcijas deputāti atrada pietiekami daudz iemeslu abu likumprojektu kritikai. Pirmām kārtām, protams, tas ir pilnvaru apmērs, kas tiek dotas valdībai "avansā" un uz nenoteiktu laiku.

Viedokļi sadalījās

Lūk, ko paziņoja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko: "Ārkārtējā situācijā, kad Ministru kabinetam un visai sabiedrībai kopumā rodas bažas par kaut kādu problēmu, tad šo Ministru kabineta lēmumu verificē Saeima ar savu lēmumu. Saeima var arī neatbalstīt šo Ministru kabineta rīkojumu. Bet šajā gadījumā jūs tiešām gribat tādās permanentās bailēs, bažās turēt visu sabiedrību. Nav jau runa tikai par opozīcijas deputātiem, par to jau mēs neuztraucamies, ka mums ir bažas, ja. Bažas vairāk ir cilvēkiem, bažas vairāk ir cilvēkiem, kuri nezina, kā sāksies 1. septembris, kuri nezina, vai viņi saņems dīkstāves pabalstu un kā viņi tālāk dzīvos."

Vienā no saviem paziņojumiem deputāte Dana Reizniece-Ozola papildināja kolēģes sacīto: "… Ir viens būtisks princips, kas parasti jāievēro, – jo lielākas tev pilnvaras, jo lielāka atbildība, jo lielāks mandāts, jo lielāka... lielāks pienākums atskaitīties pēc būtības. Un šeit, jā, gan ar šo likumu, gan ar pārējiem paketes likumiem mēs dodam ļoti lielu mandātu valdībai faktiski pašai bez Saeimas iesaistes vai ar minimālu tās iesaisti pieņemt virkni lēmumu, kamēr vien pastāv epidemioloģisko draudu riski. Tas ir ļoti subjektīvs jēdziens kopumā."

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts, izdarīja interesantu secinājumu par to, cik ilgi var turpināties "pārejas periods": "Jā, nu, tas, ka valdošā koalīcija ir iestrādājusi principu, ka reizi trijos mēnešos vajadzēs atskaitīties Saeimai, – tas liecina par to, ka vismaz tuvākajā laikā kaut kādas izmaiņas tie, kas ir pie varas, nevēlas redzēt, vēlas pēc iespējas saglabāt šīs manipulācijas iespējas ar šo ārkārtējo situāciju, ar šiem instrumentiem, kas... kas viņiem padomā pielietot. Tā problemātika ir kur? Ja tas ir reizi trijos mēnešos, kas notiks šajos starplaikos? Kā tad tiks konkrēti nodefinēts šis... draudu situācija, jo šī draudu situācija ir manipulējama. Un šī manipulācija var novest pie ļoti nevēlamām sekām... sekām priekš sabiedrības, proti, pie visdažādākajām afērām."

Vjačeslavs Dombrovskis: "Ir pagājuši trīs mēneši, vismaz de facto mēs varam uzskatīt, ka šī krīze ir beigusies, kamēr nav sākusies nekāds... otrais vai trešais vai kas tur... vilnis, un arī paskatīsimies uz to, kāda ir bijusi valdības rīcība attiecībā uz šo nozaru noteikšanu. Punkts pirmais. Vēl pirms trim mēnešiem mums visiem it kā bija pilnībā skaidrs, ka tūrisma nozare būs tā nozare, kura visvairāk cietīs no šīs krīzes. Par to vairākas reizes runāja no tribīnes, no Saeimas tribīnes, es par to runāju. It kā visiem viss bija skaidrs, nekādu iebildumu nebija. Un ko mēs redzam, ka nu tikai tagad, kad faktiski šī epidēmija kā tāda beigusies, kad valstis sāk atvērt savas robežas, kad sāk atjaunoties aviopārvadājumi, tikai tagad valdība piedāvā kaut kādu konkrētu palīdzību tūrisma nozarei. Tikai tagad.

Ja kāds ārējais novērotājs, kolēģi, paskatīsies uz valdības piešķirto pabalstu konkrētām nozarēm, un, ņemot vērā to faktu, ka pati valdība vairākas reizes paziņoja, ka teju visas nozares ir cietis... vai cietušas no krīzes, ja šis ārējais novērotājs mēģinās kaut ko izsecināt par to, kā izskatās Latvijas tautsaimniecība, tad viņš droši vien secinās, ka uz 90 procentiem... ka 90 procenti no Latvijas tautsaimniecības ir viens uzņēmums, kas ir airBaltic."

Likumprojektiem ir jāstājas spēkā uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām. Tad sekos arī pirmā pieņemto likumu redakcija.

78
Tagi:
ārkārtējā situācija, likumdošana, Saeima, Latvija
Pēc temata
Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro
Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi
Pieraduši pie treknas dzīves: tapušas zināmas Saeimas deputātu algas krīzes laikā
Sudajeva konstrukcijas mašīnpistole, foto no arhīva

Solīja ziemā "izķert" visus: latviešu partizānu darbības 1942. un 1943. gadā

25
(atjaunots 12:25 12.05.2021)
Turpināsim iedziļināties notikumos Latvijas teritorijā Lielā Tēvijas kara gados. Kopā ar vēsturnieku Igoru Gusevu izpētīsim latviešu partizānu vienību reidus 1942.-1943. gados.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. 1942. gada maijā trīs nelielas partizānu vienības – pārsvarā 201. Latviešu strēlnieku divīzijas karavīri un komandieri un brīvprātīgie no evakuēto vidus, pārgāja frontes līniju, koncentrējās Ļeņingradas novadā uz dienvidrietumiem no Staraja Rusas un sāka gatavoties tālākam ceļam. Viņu ierašanās sakrita ar vācu soda ekspedīciju uzbrukumu pavasarī. Cīņās ar viņiem piedalījās arī latviešu partizāni.

15. maijā Otomāra Oškalna komandētā vienība cīņā pie Boļšoje Zapoļje ciema sagādāja vērā ņemamu kaitējumu pretinieka vienībām, kas ar tanku un bruņumašīnu atbalstu mēģināja izlauzties pa ceļu no Čihačevas uz Staraja Rusu. Partizānu izlūki un sapieri organizēja vairākas sekmīgas diversijas un slazdus pie komunikācijām.

Latviešu partizānu reidam neizdevās izpildīt uzdevumu – nostiprināties Latvijā un izveidot kopīgu centru, kas vadītu darbu ar vācu okupantiem. Tomēr reidam bija liela nozīme partizānu cīņas tālākajā attīstībā, tas audzināja pieredzējušus komandierus latviešu partizāniem.

Ņemot vērā reidā gūto pieredzi, tika izstrādāti partizānu darbību un bāzēšanās principus atbilstoši Latvijas apstākļiem.
Partizānu grupu darbības 1942. gada rudenī

Pēc neveiksmīgā reida partizānu organizatoriskā centra radīšana Latvijā ieilga. Tomēr dažas grupas jau vadīja komandieri ar nepieciešamo pieredzi. Nelielais partizānu skaits, bruņojuma un munīcijas, it īpaši spridzekļu trūkums neļāva organizēt lielas operācijas pret vācu okupantiem. Bieži vien nācās pat izvairīties no sadursmēm ar hitleriešiem.

Partizānu grupu darbības šajā periodā precīzi raksturoja Ziemeļlatvijas partizānu komisārs A. Raškevičs: "Ko mēs varējām darīt? Cīnīties pret ienaidnieka melīgo propagandu, organizēt cilvēkus, kuri gatavi atbalstīt partizānus, radīt aģentūras tīklu, izlūkot un – pats galvenais – popularizēt partizānu karu; protams, neizvairīties no sadursmēm ar nelieliem pretinieka spēkiem un iznīcināt tos, taču nesāk cīņas ar lielām soda ekspedīcijām, kas var mūs sakaut."

Ziemeļlatvijas partizānu vienību vajāja policija un soda vienības, taču tā turpināja sekmīgi strādāt, pateicoties pareizai taktikai: īslaicīga slēpta bāzēšanās un pastāvīgi manevri. Partizāni nepārtraukti pārvietojās no viena mežu masīva uz otru, jauca pēdas un nogurdināja savus vajātājus. Sakari ar zemniekiem, ko partizāni izveidoja 1942. gada rudenī, droši sargāja no soda ekspedīciju triecieniem ziemas periodā.

Partizāni apguva cīņas iespējas plašā teritorijā, iepazinās ar vietējiem iedzīvotājiem, organizēja virkni diversiju, iznīcinot tālruņa tīklu, dzelzceļa sliedes, sodīja vairākus nodevējus.

Šajā periodā apstākļiem Latgalē raksturīga bija Kaunātes organizācijas darbība, kas aptvēra vairākus ciemus Kaunātes, Rēznas un Pildas pagastos. Antinacistiski noskaņoto patriotu grupas organizējās 1942. gada sākumā – par to liecina Rēzeknes policijas materiāli.

Jautājums par partizānu vienības formēšanos Kaunātes rajonā kļuva īpaši aktuāls, kad ieradās neliela partizānu grupa ar V. Rubuli priekšgalā. Viņš uzņēmās organizācijas vadību. Septembrī izdevās nodibināt sakarus ar partizāniem Osvejas mežos, un bija nolemts veidot vienību. "Man izdevās aptver daļu Rēzeknes un Ludzas apriņķus, nodibināt sakarus arī ar Rēzeknes un Ludzas pilsētām; zināmi sakari bija arī ar Rīgu. Uzskaitē ņemti 200 cilvēki, kas gatavi ņemt rokās ieročus," V. Rubulis rakstīja atskaitē.

Ar savāktajiem ieročiem nepietika, vienības formēšana ievilkās. Hitleriešiem izdevās iesūtīt pagrīdes organizācijā savus provokatorus. 1942. gada 21. septembrī trijos pagastos sākās aresti. Tika sagūstīti 66 organizācijas locekļi, bēgšanas mēģinājums maksāja dzīvību diviem cilvēkiem.

Arī vēlāk turpinājās aresti. Daudzus pagrīdniekus nošāva Rēzeknē vai nomocīja hitleriešu nāves nometnēs. Tā gāja bojā četri Barščevsku ģimenes locekļi. Bruņota partizānu grupa ar kauju pārrāva ienaidnieka ielenkumu, un novembrī iekļāvās Osvejas partizānu rindās.

1942. gada septembrī un oktobrī Latvijas austrumu daļā ieradās vēl piecas partizānu organizatoru grupas.

Solīja ziemā "izķert" visus

Tomēr, sākoties ziemai, ienaidniekam izdevās atrast visu triju grupu bāzes un izkliedēt tās. Atšķirībā no Ezernieka vienības, viņiem neizdevās izveidot vitāli nepieciešamos sakarus ar vietējiem. Turklāt radisti nespēja uzturēt pastāvīgus sakarus ar centrālo štābu. Atlikušie partizāni aizgāja pagrīdē, daži pārvācās uz baltkrievu mežiem.

1942. gada beigās gan pilsētās, gan laukos brieda antinacistiskās pretošanās spēki, izvērsās nelegālo organizāciju darbs, taču bruņotā cīņa vēl nebija masveidīga.

Tuvojās ziema, tāpēc partizānu darbības bija apgrūtinātas, kustības pieaugums nebija gaidāms. Tādu viedokli pauda gan prese, gan okupantu policija, kas solīja ziemā "izķert" visus partizānus. Tomēr tieši 1942./43. gada ziemā partizānu kustības organizatoriskās noformēšanas un idejiskā brieduma procesā notika ass pavērsiens. Aktīvu hitleriskā režīma pretinieku rindās stājās aizvien plašāki iedzīvotāju slāņi. Ziemas vidū Latvijas teritorijā beidzot izdevās radīt efektīvu antinacistiskās cīņas organizatorisko centru.

To veicināja Latviešu partizānu speciālās vienības (komandieris – Vilis Samsons, komisārs – Otomārs Oškalns, partijas organizācijas sekretārs – Imants Sudmalis, štāba priekšnieks – Mihails Muravskis, komjauniešu organizācijas vadītājs – Antonijs Bunga) darbība.

Šī vienība 1942. gada decembra sākumā smagos apstākļos pēc 200 km gara reida, sakāvusi vairākās cīņās soda vienības, kas tika sūtītas pret partizāniem, apmetās netālu no Latvijas dienvidaustrumu robežas Osvejas mežos (Baltkrievija). 1943. gada janvārī speciālajā grupā savu bāzi izveidoja un darbu izvērsa Latvijas PSR KP CK operatīvā grupa – štābs antinacistiskās cīņas vadībai.

Latviešu un baltkrievu partizānu kopīgā cīņa

Latviešu partizānu speciālajā vienībā bija nepilni simt cīnītāji, pārsvarā – pieredzējuši kareivji no Latviešu strēlnieku divīzijas, kā arī no varas reida dalībniekiem. Vienība bija sagatavota galvenā uzdevuma izpildei – par katru cenu nostiprināties mežos pie pašām Latvijas robežām. Ar automātiskajiem ieročiem bruņotā vienība šķērsoja frontes līniju 1942. gada 4. decembra naktī uz ziemeļiem no Veļikije Luki kopā ar trim vienībām no 4. Kaļiņina partizānu brigādes, ko vadīja brigādes komandieris Vasilijs Ļisovskis.

Partizāni pārvietojās pa naktīm, no rītiem apstākās atpūsties un organizēja vispārēju aizsardzību tālos ciemos. Īso ziemas dienu laikā hitleriešiem neizdevās savilkt lielus spēkus un ielenkt partizānus. Kuri savā ceļā likvidēja nelielas karavīru un policistu vienības.

Lielas cīņas ar hitleriešu soda vienībām sākās tuvāk Latvijas robežai, Sebežas rajonā. 14. decembra naktī pretinieks ar triju bataljonu spēkiem trīs reizes uzbruka Aderevo ciemam (30 km uz ziemeļiem no Sebežas), kurā kaļiņinieši un latviešu partizāni apstājās divas dienas ilgai atpūtai. Hitleriešiem neizdevās padzīt partizānus no Aderevas un atspiest uz Latvijas robežu, pie kuras slazdu organizēja trīs vācu bataljoni. Šajā kaujā pretinieks zaudēja 216 karavīrus un virsniekus. Partizāni izrāvās dienvidu virzienā un, pārejot Sebežas-Zilupes dzelzceļa līniju, nonāca Osvejas-Sebežas partizānu novadā.

Latviešu partizānu speciālā vienība apmetās Osvejas mežos un ar krievu un baltkrievu partizānu palīdzību sāka karadarbības Latvijas teritorijā. Apvienojot vietējo partizānu nelielās grupas, kas strādāja pierobežas joslā, vienība pārvērtās par ievērojamu vienību un palīdzēja partizāniem attīrīt no ienaidnieka Osvejas-Sebežas partizānu novadu un organizēt tā rietumu robežu apsardzi.

Operācijas 1942. gada sākumā Latvijas teritorijā bija ļoti nozīmīgas politiskā aspektā. Ziņas par tām ātri izplatījās visā Latvijā, palīdzēja izjaukt hitleriešu mobilizācijas plānus un norādīja ceļu uz Latvijas partizānu centru.
Kopā ar Kaļiņinas un Vitebskas partizāniem vienība organizēja vairākas lielas operācijas.

Piemēram, 1943. gada 12. janvāra naktī apvienotie partizānu spēki, iekļuvuši Latvijas teritorijā, ieņēma Vecslabadas pagasta centra (35 km uz dienvidaustrumiem no Ludzas). Šajā operācijā piedalījās arī Rokosovska brigādes (komandieris – Aleksandrs Romanovs) un Drisenes brigādes (komandieris – Georgijs Gerasimovs) partizāni, divas Osvejas brigādes (komandieris – Ivans Zaharovs), neliela vienība no Lietuvas (komandieris – Pjatrs Praņavičs) un citi partizāni. Kopā – 780 bruņoti partizāni un 330 pajūgi ar važoņiem.

Visbiežāk gan latviešu partizāni organizēja nelielas operācijas saviem spēkiem. 1943. gada 31. janvārī specvienības izlūki saņēma gūstā 8 apsargus. 4. februāra naktī pēc tāla reida trieciena grupa ar I. Sudmali vadībā sakāva Rundenes pagasta valdi, policijas iecirkni un telefona staciju.

Latviešu partizānu specvienības darbības satrauca reihskomisariāta "Ostland" aparātu. Drošības policijas un SD komandieris spēra vairākus soļus, piemēram, saformēja plašu garnizonu tīklu pierobežas joslā.

Saskaņā ar slepeno pavēli no 1943. gada 12. februāra Ludzas un Daugavpils apriņķos tika papildus radīti 27 nocietināti "atbalsta punkti", kas saņēma 1000 policistus, ko komandēja vācu virsnieki.

Tādus pašus soļus hitlerieši spēra arī Sebežas un Drisenes rajonos, lai pilnībā izolētu partizāņu zonu no ziemeļiem un dienvidiem. Janvārī vāciešiem izdevās izspiest Vitebskas apgabala partizānu brigādes no "trijstūra" Polocka-Nevela-Vitebska un bloķēt arī Osvejas-Sebežas partizānu zonas austrumu robežas.

Turpinājums sekos.

25
Tagi:
Lielais Tēvijas karš, partizānu kustība, Latvija
Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie

"Sātana pentagramma": patrioti sūkstās par sarkano zvaigzni pie monumenta

31
(atjaunots 22:38 11.05.2021)
Uzvaras dienas svētki Rīgā vēl aizvien neliek mieru nacionāli noskaņotajiem – tagad viņiem naktsmieru laupa zvaigzne no ziediem Uzvaras pieminekļa pakājē Pārdaugavā.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vēl aizvien nerimst kaislības ap Uzvaras dienu Rīgā. Atgādināsim, ka 9. maijā piekļuve Uzvaras piemineklim bija slēgta. To iejoza dzeltens žogs, pie kura nolika galdus – uz tiem cilvēki varēja atstāt līdzatnestos ziedus. Pēc tam tos pie monumenta novietoja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" darbinieki.

9. maija naktī brīvprātīgie no organizācijas 9may.lv sakārtoja pie monumenta ziedu paklāju un simbolisku sarkanu zvaigzni. Ziņots, ka viņiem palīdzēja garāmgājēji.

Tomēr ziedu kompozīcija saniknojusi nacionālpatriotus – par sarkano zvaigzni sūkstījās vismaz divi gana pazīstami nacionālistu spārna pārstāvji.

"Pajautāšu trešo reizi. Vai tas bija Valsts policijas auto, kas naktī uz 10.05 karātavu laukumā izgaismoja sātana pentagrammas izlikšanu?" bija sašutusi pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​Kopā ar viņu par zvaigzni un policijas darbībām ir sašutis Ainis Sproģis, kurš 9. maija priekšvakarā "izcēlās" ar savu izdomu – viņš ieradās pie Uzvaras pieminekļa ar melnu zārku. Ar savu akciju viņš esot gribējis atgādināt represijas, ko Latvijai nesusi PSRS.

"Lūdzu Valsts policiju veikt pārbaudi par šo neatļauto pulcēšanos. Ceru, ka VL/TBLNNK un konservatīvie pieprasīs video no novērošanas kamerām. Kas šis par auto un uz kāda pamata tas atrodas karātavu laukumā?" skaidrojumu prasa Ainis Sproģis.

​Kārtības sargi paskaidroja, ka izpildīja savus pienākumus, bet zvaigzne nav kriminālnoziegums.

"Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu," Veidemanei atbildēja Valsts policija savā lapā Twitter.

​Taču, spriežot pēc publicistes atbildes replikas "Jāāā! Šī atbilde ir vienkārši šedevrs!", diezin vai viņa ir gatava apstāties pie sasniegtā.

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar policijas datiem, nekādi nopietni incidenti 9. maijā nebija fiksēti, reģistrēti tikai daži pulcēšanās aizlieguma pārkāpumi un padomju simbolikas pielietojums.

Policijas dati liecina, ka 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apmeklējuši apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

31
Tagi:
sociālie tīkli, nacionālpatrioti, Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Amerikāņu analītiķis pastāstīja, Rietumu kolēģus "apspēlējis" Lavrovs

0
(atjaunots 12:45 12.05.2021)
Analītiķis nosaucis vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem".

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Amerikāņu analītiķis Toms Rogans rakstā izdevumam Washington Examiner nosauca vairākus rietumvalstu diplomātus par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova "dumjajiem kolēģiem", vēsta RIA Novosti.

"Viņš (Lavrovs – red.) meistarīgi apspēlē viņus, piemēram, Žozepu Borelu, pārlieku lētticīgo Džonu Keriju vai pārlieku pašpārliecināto Hilariju Klintoni," viņš rakstīja izdevumā.

Žurnālists savā publikācijā uzsvēra, ka Rietumu oponenti cita starpā var ciest sakāvi Krievijas diplomāta konsekvento izteikumu dēļ.

Pie tam Rogans īpaši izcēla Maiku Pompeo, kurš, viņa ieskatā, ir spējīgs pats uz savu spēli.

 

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību