Latvijas karogs un Brīvības piemineklis, foto no arhīva

Ierobežot privātpersonu tiesības? Ārkārtējās situācijas režīms atvadās, bet neaiziet

62
(atjaunots 12:32 12.06.2020)
Latvijas Saeima ar vairākumu balsu pieņēma likumprojektu paketi, tie stāsies spēkā līdz ar oficiālā ārkārtējās situācijas režīma beigām un līdz brīdim, kad valdība nolems par nepieciešamu tos apturēt.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Piektdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā un steidzamā kārtā tika pieņemts "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums". Kā teikts anotācijā, tā mērķis ir atjaunot līdzšinējo tiesiskuma kārtību pēc ārkārtējās situācijas, nodrošinot gan cilvēka tiesību un brīvību ievērošanu, gan stabilu situāciju veselības aprūpes nozarē. Turklāt likumā noteikta valsts un pašvaldības iestāžu darba kārtība "pārejas periodā" no ārkārtējās situācijas beigu brīža līdz pilnai Covid-19 draudu neitralizācijai.

Likums stāsies spēkā, kolīdz to būs pasludinājis prezidents un pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām, kas ir ieplānots 9. jūnijā. Tajā, neskaitot pārējo, ir paredzēts, ka valdība epidemioloģiskās drošības nolūkos ir tiesīga uzlikt ierobežojumus privātpersonu tiesībām. To solās darīt tikai tādos gadījumos, ja parādīsies papildu riski, kas ir saistīti ar vīrusa izplatību.

Masveida pasākumi netiek atcelti, taču to rīkotājiem nāksies norādīt piketu, pulcēšanās un gājienu organizēšanas pieteikumos, kādā veidā tiks nodrošināta epidemioloģiskā aizsardzība. (Jāsaka, ka pirms Covid-19 piketu un gājienu rīkotājiem vispār nevajadzēja iesniegt nekādus pieteikumus – maksimums, bija jāinformē policija par pasākuma plānošanu).

Valsts organizācijām un pašvaldības iestādēm "pārejas periodā" pakāpeniski jāpāriet pie apmeklētāju apkalpošanas klātienē, taču arī tiek atrunāts: privāta apmeklētāju pieņemšana ir iespējama tikai gadījumos, kad pakalpojumu nedrīkst sniegt "attālinātā veidā". Interesanti, ka tādi paši noteikumi ir paredzēti uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem – darbā var iziet ne visi, bet tikai tie, bez kuriem organizācijas funkcionēšana nav iespējama. Pārējiem jāstrādā attālināti.

Pēc ārkārtējās situācijas režīma pārkāpējiem paredzētas soda sankcijas: naudas sodi no 10 līdz 2000 eiro privātpersonām un no 140 līdz 5000 eiro juridiskajām personām.

Kas tika apspriests Saeimā

Debates par likumprojektu parlamentā bija visnotaļ garas, taču galvenie opozīcijas argumenti bija sekojoši: ir jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms un jāatgriežas pie normālas dzīves vai arī nav jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms. Vismaz ārkārtējās situācijas likumā bija norādīti konkrēti tā spēkā esamības termiņi. Šajā gadījumā valdība ir brīva rīkoties pēc saviem uzskatiem un balstoties uz savām izjūtām (vai arī ekspertu rekomendācijām, kā saka koalīcijas deputāti) dzīvot "pagaidu likuma" režīmā, cik vien tīk, kamēr pastāv Covid-19 risks. Saeima netiek ņemta vērā, to, saskaņā ar likumu, valdība vienkārši var informēt par savām darbībām.

Otrs likumprojekts, kuru valdības koalīcija burtiskā nozīmē "izvilka" cauri Saeimai, izmantojot vairākumu balsu, bija par Covid-19 izplatības seku pārvarēšanu. Ja pirmajā likumā uzsvars tika likts uz ierobežojošajiem un medicīnas pasākumiem, tad šajā likumprojektā runa ir par ekonomiskajiem pasākumiem, kurus valdība ir tiesīga pieņemt.

Starp patīkamajām lietām: arī pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, vismaz līdz gada beigām, komersantiem tiks turpināti esošie telpu īres atvieglojumi. Uzņēmumiem saglabās atvieglojumus, kas ir saistīti ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa avansa maksājumiem. Tāpat līdz gada beigām tiks turpināta paātrināta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa attiecībā uz komersantiem. Nodokļu samaksas termiņš tiek pagarināts uz trīs gadiem, un arī pieteikumu šim atbalsta veidam nodokļu maksātāji varēs iesniegt līdz gada beigām. Līdz šī gada beigām pašvaldībām ir tiesības atlikt iedzīvotāju nekustamā īpašuma nodokļa maksu. Nemaksāt transporta nodokli pilnā apmērā drīkst transporta uzņēmumi par kravas mašīnām.

Vienvārdsakot – pietiekami daudz patīkamu bonusu, un, varētu likties, nav pamata uztraukumam. Lai gan Saeimas opozīcijas deputāti atrada pietiekami daudz iemeslu abu likumprojektu kritikai. Pirmām kārtām, protams, tas ir pilnvaru apmērs, kas tiek dotas valdībai "avansā" un uz nenoteiktu laiku.

Viedokļi sadalījās

Lūk, ko paziņoja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko: "Ārkārtējā situācijā, kad Ministru kabinetam un visai sabiedrībai kopumā rodas bažas par kaut kādu problēmu, tad šo Ministru kabineta lēmumu verificē Saeima ar savu lēmumu. Saeima var arī neatbalstīt šo Ministru kabineta rīkojumu. Bet šajā gadījumā jūs tiešām gribat tādās permanentās bailēs, bažās turēt visu sabiedrību. Nav jau runa tikai par opozīcijas deputātiem, par to jau mēs neuztraucamies, ka mums ir bažas, ja. Bažas vairāk ir cilvēkiem, bažas vairāk ir cilvēkiem, kuri nezina, kā sāksies 1. septembris, kuri nezina, vai viņi saņems dīkstāves pabalstu un kā viņi tālāk dzīvos."

Vienā no saviem paziņojumiem deputāte Dana Reizniece-Ozola papildināja kolēģes sacīto: "… Ir viens būtisks princips, kas parasti jāievēro, – jo lielākas tev pilnvaras, jo lielāka atbildība, jo lielāks mandāts, jo lielāka... lielāks pienākums atskaitīties pēc būtības. Un šeit, jā, gan ar šo likumu, gan ar pārējiem paketes likumiem mēs dodam ļoti lielu mandātu valdībai faktiski pašai bez Saeimas iesaistes vai ar minimālu tās iesaisti pieņemt virkni lēmumu, kamēr vien pastāv epidemioloģisko draudu riski. Tas ir ļoti subjektīvs jēdziens kopumā."

Ivars Zariņš, Saeimas deputāts, izdarīja interesantu secinājumu par to, cik ilgi var turpināties "pārejas periods": "Jā, nu, tas, ka valdošā koalīcija ir iestrādājusi principu, ka reizi trijos mēnešos vajadzēs atskaitīties Saeimai, – tas liecina par to, ka vismaz tuvākajā laikā kaut kādas izmaiņas tie, kas ir pie varas, nevēlas redzēt, vēlas pēc iespējas saglabāt šīs manipulācijas iespējas ar šo ārkārtējo situāciju, ar šiem instrumentiem, kas... kas viņiem padomā pielietot. Tā problemātika ir kur? Ja tas ir reizi trijos mēnešos, kas notiks šajos starplaikos? Kā tad tiks konkrēti nodefinēts šis... draudu situācija, jo šī draudu situācija ir manipulējama. Un šī manipulācija var novest pie ļoti nevēlamām sekām... sekām priekš sabiedrības, proti, pie visdažādākajām afērām."

Vjačeslavs Dombrovskis: "Ir pagājuši trīs mēneši, vismaz de facto mēs varam uzskatīt, ka šī krīze ir beigusies, kamēr nav sākusies nekāds... otrais vai trešais vai kas tur... vilnis, un arī paskatīsimies uz to, kāda ir bijusi valdības rīcība attiecībā uz šo nozaru noteikšanu. Punkts pirmais. Vēl pirms trim mēnešiem mums visiem it kā bija pilnībā skaidrs, ka tūrisma nozare būs tā nozare, kura visvairāk cietīs no šīs krīzes. Par to vairākas reizes runāja no tribīnes, no Saeimas tribīnes, es par to runāju. It kā visiem viss bija skaidrs, nekādu iebildumu nebija. Un ko mēs redzam, ka nu tikai tagad, kad faktiski šī epidēmija kā tāda beigusies, kad valstis sāk atvērt savas robežas, kad sāk atjaunoties aviopārvadājumi, tikai tagad valdība piedāvā kaut kādu konkrētu palīdzību tūrisma nozarei. Tikai tagad.

Ja kāds ārējais novērotājs, kolēģi, paskatīsies uz valdības piešķirto pabalstu konkrētām nozarēm, un, ņemot vērā to faktu, ka pati valdība vairākas reizes paziņoja, ka teju visas nozares ir cietis... vai cietušas no krīzes, ja šis ārējais novērotājs mēģinās kaut ko izsecināt par to, kā izskatās Latvijas tautsaimniecība, tad viņš droši vien secinās, ka uz 90 procentiem... ka 90 procenti no Latvijas tautsaimniecības ir viens uzņēmums, kas ir airBaltic."

Likumprojektiem ir jāstājas spēkā uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma beigām. Tad sekos arī pirmā pieņemto likumu redakcija.

62
Tagi:
ārkārtējā situācija, likumdošana, Saeima, Latvija
Pēc temata
Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro
Valsts apvērsuma mēģinājums Latvijā? Neatkarīgie deputāti ceļ trauksmi
Pieraduši pie treknas dzīves: tapušas zināmas Saeimas deputātu algas krīzes laikā
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

10
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

10
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas
 Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijas prezidents atcerējies Pitalovu jaunajā likumprojektā

28
(atjaunots 22:26 25.09.2020)
Ja likums par latviešu vēsturiskajām zemēm tiks apstiprināts, Latvijas valstij nāksies veicināt Pitalovas rajona – bijušā Abrenes pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. 24. septembrī Latvijas prezidents Egils Levits iesniedza Saeimā likumprojektu "Par latviešu vēsturiskajām zemēm", kam vajadzētu papildināt šovasar apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu no Latvijas kultūrvēsturisko reģionu identitātes stiprināšanas viedokļa. Projekta teksts un anotācija publicēti Saeimas vietnē.

Preses konferencē prezidents atklāja, ka vajadzētu konkretizēt terminu "vēsturiskās zemes", kas iekļauts Satversmē, un viņš cer, ka jaunais normatīvais akts palīdzēs saglabāt gan lielu novadu, gan nelielu kopienu mantojumu.

Tāpat prezidents pastāstīja, ka viņu satrauc jautājums par latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma nākotni.

"Diemžēl, latviskuma daudzveidība, latviešu vēsturisko zemju tradicionālā kultūrvēsturiskā vide un mazās kultūrtelpas vairs nav pašsaprotamība, kas var ilgtspējīgi pastāvēt un attīstīties pašas par sevi. Latvijas valstij un sabiedrībai ir nepieciešams pievērst šiem jautājumiem pastiprinātu uzmanību, izstrādāt gudru un tālredzīgu valsts politiku, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un veicinātu kultūrvēsturiskās vides ilgtspējību," atzīmēja Levits.

Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. daļā, kas veltīta valsts pienākumiem likuma mērķu sasniegšanai, līdz ar citiem reģioniem pieminēta bijušā Abrenes pagasta Abrenes pilsēta – valsts pienākums būs veicināt tā kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.

pa gaidām nav īsti skaidrs, kā Levits grasās saglabāt Abrenes pagasta vēsturisko atmiņu – pēc likuma pieņemšanas šo jautājumu nāksies detalizēti izstrādāt Ministru kabinetam.

Šī teritorija pārgāja neatkarīgās Latvijas sastāvā saskaņā ar 1920. gada Rīgas miera līguma noteikumiem, taču Lielā Tēvijas kara beigās, kad padomju spēki atbrīvoja valsti, pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija lēmuma tā bija iekļauta KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Lēmums pieņemts, atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju lūgumu, kuru vidū lielākoties bija krievi. Tagad tas ir Pleskavas apgabala Pitalovas rajons, un Latvija atteicās no pretenzijām uz to, ratificējot līgumu par robežām ar Krieviju.

No juridiskā viedokļa Pitalovas rajona piederības jautājums ir slēgts, tomēr latviešu nacionālisti regulāri atsauc atmiņā Abrenes pagastu – tā atdošanu Krievijai viņi uzskata teju vai par nacionālo kaunu. Jāpiebilst, ka Levita kandidatūru valsts vadītāja postenim izvirzīja Nacionālā apvienība.

Par to, kā tagad dzīvo Pitalova, stāsta Sputnik Latvija speciālais projekts.

28
Tagi:
Latvija, Egils Levits
Pēc temata
Žurnāliste ierosinājusi pārvest Uzvaras pieminekli uz Pitalovu
KF ĀM aicina Latvijas varasiestādes atteikties no pagātnes aizvainojumiem
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

NATO izteicās par situāciju pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas

0
(atjaunots 14:47 26.09.2020)
Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. Lietuvā – "Tobrukas mantojums 2020", Baltkrievijā – "Slāvu brālība 2020".

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. NATO neapdraud Baltkrieviju, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aviācijas maršals Stjuarts Pičs, kurš patlaban uzturas Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Nekādas alianses militārās darbības neapdraud Baltkrieviju un tās iedzīvotājus," militārpersonas teikto citēja TASS.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis paziņoja, ka situācija Baltkrievijā galvenokārt ir atkarīga no valsts vadības pozīcijas attiecībās ar pilsonisko sabiedrību.

"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Baltkrievijas valdību cienīt vārda brīvību un tiesības uz protestiem," atgādināja maršals.

Iepriekš kļuva zināms, ka novembrī Lietuvā ieradīsies jauns militārais kontingents no ASV, ko veidos ne tikai karavīri, bet arī vairāki desmiti tehnikas vienību, ieskaitot tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley.

Bez tam patlaban Lietuvā uzturas vēl viens kontingents no ASV – tas dislocēts netālu no Baltkrievijas robežas.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apgalvoja, ka amerikāņu karavīru ierašanās nekādi nav saistīta ar situāciju kaimiņvalstī.

Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. No 14. septembra Lietuvā turpinās NATO valstu pretgaisa aizsardzības vienību mācības Tobruq Legacy 2020 ("Tobrukas mantojums 2020"), kurās piedalās aptuveni tūkstotis karavīru no dažādu valstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt Baltkrievijā, poligonā Brestas apgabalā notiek Krievijas un Baltkrievijas mācības "Slāvu brālība 2020". Šie manevri tiek organizēti regulāri kopš 2015. gada.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš informēja, ka Minska pastiprinājusi robežu apsardzi rietumvalstu virzienā.

0
Tagi:
militārās mācības, Baltkrievija, Lietuva, NATO
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti