Latvijas NBS karavīrs. Foto no arhīva

NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs

34
(atjaunots 09:56 07.06.2020)
Kopumā kopš 2019. gada Nacionālo bruņoto spēku rindās iestājušies 53 Latvijas pilsoņi, kuri iepriekš dzīvojuši ārzemēs; komandieris Leonīds Kalniņš atzīmēja, ka priecājas par tautiešu atgriešanos.

RĪGA, 7. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš savā Twitter lapā paziņoja, ka kopumā kopš 2019. gada līdz šim brīdim Latvijas armijas rindās iestājušies 53 Latvijas pilsoņi, kuri iepriekš dzīvojuši ārzemēs.

2019. gadā NBS rindās iestājās 36 cilvēki, savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos šādu Latvijas pilsoņu jau ir 17.

Kalniņš atzīmēja, ka par tautiešu atgriešanos Latvijā vienmēr ir priecīgi, tai skaitā arī armijas dienestā.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka NBS cer uz intereses celšanos par dienēšanu armijā krīzes valstī dēļ.

Toreiz Kalniņš atzīmēja, ka 2020. gadā NBS plāno uzņemt savās rindās 900-1000 jaunu kareivju. Turklāt komandieris atgādināja, ka kopš 2017. gada NBS kareivju skaits palielinājies par tūkstoti.

Tāpat Kalniņš aicināja iet dienēt armijā tos, kas krīzes dēļ ir zaudējuši darbu, jo NBS garantē jauniesauktajiem stabilu atalgojumu no 900 eiro, karjeras izaugsmi, kā arī sociālās garantijas, tai skaitā veselības apdrošināšanu un garantēto pensiju.

34
Tagi:
Latvija, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Nav spējīgi un nesaprot. Igauņu ģenerālis iezāģēja Latvijas armijai
Lai NATO skauž: Latvijas armija aicina sievietes dienēt
Pāvilosta

Nīcā un Pāvilostā sūdzas par lietuviešu tūristu huligāniskajām izdarībām

4
(atjaunots 12:10 15.08.2020)
Atbraucēji no Lietuvas sagādā lielas raizes piejūras pašvaldībām Kurzemē, - tūristi nereti ignorē aizlieguma zīmes.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Lietuviešu tūristi nereti pārkāpj noteikumus Kurzemes pludmalēs, vēsta rus.liepajniekiem.lv.

Karstajās brīvdienās daudzi liepājnieki vēlas atpūsties pie jūras. Tie, kam centrālā pludmale šķiet pārlieku trokšņaina, meklē klusākas vietas tālāk no burzmas. Visbiežāk izraudzīti tiek Bernāti Nīcas novadā.

"Pagājušajās brīvdienās ar ģimeni devāmies uz Bernātiem, tur nebija nevienas brīvas vietas, kur novietot auto. Tās bija saliktas pat aizliegtajās vietās," stāstīja lasītāja.

Nīcas novada domes izpilddirektors Andrejs Šakals atzina, ka šogad atpūtnieku ir īpaši daudz. Viņs atklāja, ka pašvaldība dara visu iespējamo, lai novērstu pārkāpumus – zīmes ir izliktas, policija veic regulārus reidus un soda neapzinīgos pārkāpējus.

"Šogad situācija ir īpaši saspīlēta, jo ļoti daudz atpūtnieku ierodas no Lietuvas. Cik man zināms, Pašvaldības policija dienā uzraksta ap 30 protokoliem. Cilvēki apstājas neatļautās vietās, pie pašām zīmēm, aizņem abas ceļa malas, iebrauc aizliegtajā teritorijā pa mazajiem meža celiņiem," pastāstīja Šakals.

Nīcas Pašvaldības policijas priekšnieks Guntis Grantiņš konstatēja, ka automašīnas ar Latvijas numuriem noteikumus ievēro vairāk un, ja tiek sodīti, cenšas pārkāpumu neatkārtot. Toties tūristi no Lietuvas ierobežojumus neievēro, tādēļ sodu saņem atkal un atkal.

"Liekam arī informatīvās zīmes, tās bieži vien izposta, izrauj, nomet. Viesi no Lietuvas bieži vien zīmēm nemaz nepievērš uzmanību, seko norādēm GPS. Ja tās ved viņus pa mazajām meža takām, viņi arī brauc. Mēs stāstām, ka nevar braukt visur, kur rāda navigācija, it kā viņi mūs dzird, ar galvu māj, tomēr turpina neievērot. Turklāt sodi ir diezgan bargi, no 30 līdz 350 eiro. Vislielākā soda summa tiek piemērota par iebraukšanu kāpās. Apdzīvotā vietā kāpas ir 150 metri no pirmā zaļā punkta, savukārt neapdzīvotā vietā 300 metri. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums, tomēr gadās, ka sodītie apstrīd protokolus, sakot, ka nav bijušas zīmes, vai izrādot neizpratni par to, kāpēc tas nav atļauts," stāstīja Grantiņš.

Populārā pludmalē Pāvilostā pārkāpēju skaits ir mazāks, pastāstīja Pāvilostas Pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs Urtāns. Tomēr apstāšanās neatļautā vietā un iebraukšana kāpu zonā nav vienīgie pārkāpumi ark o policija ir spiesta cīnīties šovasar. Piedevām atpūtnieki kurina ugunskurus neatļautās vietās un slej teltis.

4
Tagi:
policija, tūristi, Lietuva, Latvija
Pēc temata
Skaisti un droši: Latvija pievērsusies tūristiem no Somijas
Budapeštā plāno ierobežot iespēju izīrēt dzīvokļus tūristiem
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
Koronavīruss

Koronavīruss un smēķēšana atstājusi pēdas: pludmalēs konstatēti jauna tipa atkritumi

4
(atjaunots 12:07 15.08.2020)
Modes vēsmas atspoguļojas ne tikai mūsu dzīvē, bet arī atkritumos, ko atstājam aiz sevis. Diemžēl tie dažkārt uzkrājas piekrastē. Kādi jauni atkritumi šogad atrasti pludmalēs Latvijā.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Jau devīto reizi Latvijā notika kampaņa "Mana jūra", kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību jūras un piekrastes piesārņošanai.

Šogad ekspedīcijas laikā pludmalēs tika atrasti divu jaunu tipu atkritumi, kanālam TV3 pastāstīja kampaņas organizators, Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.

"Covid-19 (piemēram, sejas maskas) atkritumi ir atrasti arī Latvijas pludmalēs. Otrs jaunā veida atkritums, kas, manuprāt, perspektīvā varētu būt vēl briesmīgāks par jau zināmiem cigarešu izsmēķiem, tie ir šie jaunie tabakas karsējamo iekārtu izsmēķu atkritumi," pastāstīja Ulme.

Tāpat šogad jūras krastā atrastas akmeņogles.

"Tām tādas tiešas ietekmes pludmalē atšķirībā no plastmasas nav, bet tomēr norāda uz šo problēmu kaut kādu lietu transportēšanā. Varbūt izmestas pirms 20 gadiem un turpina skaloties krastā.

Pat ja nevaram runāt par toksiskām ietekmēm, ļoti žēl, ka šogad krastā Kolkā redzējām, ka tā pludmale ir tik pārsātināta ar akmeņoglēm, ka bērni no tām veido rotājumus," stāstīja Ulme.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros notika Baltijas jūru piesārņojošo atkritumu monitorings. Kampaņa ilga no 15. jūlija līdz 14. augustam. Kampaņas mērķis ir apvienot Latvijas iedzīvotājus, pašvaldības un uzņēmējus, lai kopīgiem spēkiem pasargātu Baltijas piekrasti.

4
Tagi:
atkritumi, dabas aizsardzība, Latvija
Pēc temata
Trešā daļa produktu valstī nonāk atkritumos
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Pierīgas mežus okupējuši bezpajumtnieki
Ik gadu Daugavā tiek ieplūdināts miljoniem kubikmetru netīru notekūdeņu