Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs, militārais politologs Andrejs Koškins, foto no arhīva

Augsta agresijas pakāpe: eksperts novērtēja rīkojumus Latvijā kara gadījumam

46
(atjaunots 15:19 06.06.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrijas norādījumi kara gadījumam raksturo ne tikai republikas ģeopolitisko stāvokli, bet arī attīstības vektoru – valsts spēj vienīgi ģenerēt augstas pakāpes agresiju, neko vairāk.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija laidusi klajā bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kurā sniegti ieteikumi iedzīvotājiem, kā izturēties krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Īpaša uzmanība veltīta padomiem par to, kā rīkoties kara gadījumā.

Latvijai nekas cits neatliek, kā vien ģenerēt augstas pakāpes agresiju, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs, militārais politologs Andrejs Koškins.

"Ne ekonomika, ne sociālā sfēra Latvijā nav prioritāras un nonākušas visai bēdīgā stāvoklī. Naudu, ko pagaidām izsniedz Eiropas Savienība, un grantus no ASV var saņemt, ja aktīvi īstenot agresīvu Krievijai naidīgu politiku. Tā nu Latvija ar to nodarbojas," konstatēja Koškins.

Eksperts atzīmēja, ka Latvijas Aizsardzības ministrijas norādījumi kara gadījumam raksturo ne tikai republikas ģeopolitisko stāvokli, bet arī attīstības vektoru.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina ārkārtējo stāvokli, armija un kompetentie dienesti sāk aizsardzības pasākumus, vēsta buklets. Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem karadienestam, viņiem ir tiesības sākt bruņotu pretošanos un atteikties no sadarbības ar okupācijas varu.

46
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Latvija
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

5
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

5
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Tiek meklēti brīvprātīgie: Latvijā veiks ikgadējo Baltijas jūras piesārņojuma monitoringu

3
(atjaunots 09:04 09.07.2020)
Nevienaldzīgi cilvēki katru gadu Latvijā rīko kampaņu "Mana jūra", kuras mērķis ir pasargāt valsts piekrasti un ūdeni mestajiem atkritumiem un saglabāt Baltijas jūras dabīgo tīrumu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. No 15. jūlija līdz 14. augustam Latvijā devīto reizi kampaņas "Mana jūra" ietvaros tiks veikts Baltijas jūru piesārņojoši atkritumu monitorings, raksta jauns.lv ar atsauci uz kampaņas pārstāvi Ilzi Mori.

Akcijā aicina piedalīties visus gribētājus. Kampaņas mērķis ir apvienot visas sabiedrības pūles Baltijas jūras piekrastes glābšanā un aizsargāšanā.

Šis pasākums tiek rīkots katru gadu jau deviņus gadus pēc kārtas. Akcijai "Mana jūra" pievienojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī pašvaldības, uzņēmēji un biznesmeņi.

Ik gadus pēc kampaņas norises dati par situāciju ar Latvijas piekrastes piesārņojumu tiek publicēti un tos izskata speciālisti. Rīkotāji veic saņemto datu analīzi un izstrādā piedāvājumus turpmākai jūras piesārņojuma mazināšanai.

Lai piedalītos akcijā, jāiesniedz pieteikums. Papildu informāciju iespējams atrast mājaslapā manajura.lv vai arī Facebook lapā Mana jūra.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka četrās Jūrmalas pludmalēs atklāts mikrobioloģisks piesārņojums.

Peldēšanās šajās pludmalēs ir stingri neieteicams līdz brīdim, kamēr ūdens kvalitātes rādītāji neuzlabosies. Proves šajās vietās tika paņemtas 2020. gada 1. jūlijā, kad bija karsts laiks un vairums cilvēku pavadīja laiku pludmalēs.

Tiek atzīmēts, ka runa ir par peldvietām pie Lielupes: šodien nav ieteicams peldēties Slokā, Raiņa ielas rajonā, kā arī Valteros, pretī Vasarnīcu ielai. Nav droši līst ūdenī Buļļuciemā, pretī Tīklu ielai, un Lielupē, Vikingu ielā 12/14.

3
Tagi:
Latvija, Baltijas jūra
Pēc temata
Baltijas jūrā atrasti radioaktīvi izotopi
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Kas notiks ar Latviju? Ūdens līmenis Baltijas jūrā strauji ceļas