Meitene ar datoru, foto no arhīva

Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi

47
(atjaunots 14:56 06.06.2020)
Rīgas skolas direktore Anna Vladova pastāstīja, kādas problēmas radījušas attālinātās mācības, kas pievienojušās izglītības reformai un pedagogu trūkuma problēmai.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Sabiedriskā darbiniece un skolas direktore Anna Vladova apkopojusi mācību gada rezultātus. Viņa norādīja, ka "tādu trakomāju skolas mūsu valstī nav redzējušas un izjutušas nekad, vispār nekad".

Pedagoģe konstatēja, ka realitāti krasi atšķiras no izglītības ministres Ilgas Šuplinskas optimistiskās "čivināšanas", - acīmredzot, viņa dzīvo kaut kādā citā Latvijā.

"Ministres kundzes modrajā un rūpīgajā aizgādībā skolotāji divu mēnešu laikā apguvuši jaunās reālijas un gatavi soļot uz priekšu, gaišajā nākotnē, pa ceļam tiekot galā ar jauno pieeju izglītībai, skolotāju trūkumu un pārējiem reformas "jaukumiem"," sarkastiski piezīmēja Vladova.

Viņa atzīmēja, ka darbs "laukā" izskatās pavisam citādi - "pēdējo mēnešu laikā skolotāji ne tikai pārguruši, viņi ir nosirmojuši".

"Visas skolas, bez izņēmuma, saskārās ar problēmām: vietām trūka iekārtu skolā, vietām trūka iekārtu bērniem, citi saskārās ar visdažādāko lietotņu darbības traucējumiem pārslodzes dēļ. Taču pats galvenais, un šī problēma visiem ir kopīga – "parastajiem" skolotājiem trūkst prasmju un iemaņu attālināto mācību režīmā," Vladova stāstīja Facebook.

Aleksandrs Livčaks
© Photo Из личного архива Александра Ливчака

Attālinātās mācības krīzes periodā, ar ko saskārās parastās skolas, kam nav attālināto mācību programmu, Vladova aprakstīja īsi: "Izdzīvojām, kā varējām."

"Lieliski pedagogi ar milzīgu pieredzi nodarbībās klātienē vienā rāvienā "ielidoja" haosā. Platformu meklējumi, ar kuru palīdzību iespējams sakārtot attālinātās mācības ar bērniem, visi tie "zūmi", "timzi", "diskordi" un pārējais. Sameklēt, pārliecināties, ka platformas pieejamas bērniem, steigšus apgūt absolūti jaunus instrumentus, līdztekus skaidrot to darba principu bērniem un viņu vecākiem. Pie tam ne tikai vienkārši paskaidrot, bet arī bez gala un malas strīdēties ar vecākiem par to, ka šī te platforma ir ērtāka matemātikas pasniegšanai, bet tā – angļu valodai. Daļa vecāku pieprasa pāriet uz "zūmu", daļa liela "timz", vēl kāds prasa "neākstīties, sūtīt visu uz pastu vai – vēl labāk – pie skolas durvīm atstāt izdrukas", citi, gluži pretēji, apber skolotāju ar saitēm uz dažnedažādām citām lieliskām platformām, bieži vien pat nepievērš uzmanību tādiem "sīkumiem", kā, piemēram, to cena vai datoru tehniskās īpašības, kas "pavilks" superplatformas..." konstatēja Vladova.

Savukārt no mācību izglītojošā viedokļa pedagogi bija spiesti daudz vairāk laika tērēt, lai sagatavotos nodarbībai, atzīmēja Vladova.

"Ja gatavošanās nodarbībām klātienē pieredzējušam pedagogam prasīja pāris stundas dienā, bet attālināto mācību apstākļos droši runājam par 4-5 stundām dienā. Un tā ir tikai gatavošanās: tiek meklēti resursi, attēli, video ieraksti, sastādīti grafiki labākai uzskatāmībai, rūpīgs mutisko lekciju pieraksts utt. Pēc tam vēl jāuzņem video, jāsagatavo prezentācija, jāpaskaidro, kā lietot saites, jāsastāda kontroljautājumi, lai varētu novērtēt, kā bērni sapratuši materiālu," viņa atcerējās.

Taču pats "jautrākais", pēc Vladovas domām, bija atgriezeniski sakari.

"Piemēram, matemātikas skolotājs māca divās paralēlēs 7. un 8. klases. Kopā apmēram 140-160 (vidēji) skolēni. Pieņemsim, ka skolotājam paveicies, tēma bija viegla, un lielākā daļa bērnu, piemēram, 100 cilvēki to apguvuši bez jautājumiem. Tomēr palikuši vēl 40-60, kam kaut kas nav skaidrs un, protams, viņi uzdod jautājumu pasniedzējam. Tas nozīmē: izlasīt 40-60 vēstules no bērniem, saprast, kas tieši bērnam nav skaidrs, izskaidrot vēlreiz, izmantojot jau citus materiālus, video un grafikus. Katram! Un tādu nodarbību nedēļā matemātiķim ir vismaz četras. Un vēl ir vecāki, kuri grib "palīdzēt" savai atvasei un "iemācīt" skolotājam, kā būs pareizi. Es pat nerunāju par kontroldarbiem un pārbaudes darbiem, pārbaudīt 100500 darbus nedēļā – ar to skolotāju neiebiedēsi. Tomēr, ņemot vērā gatavošanos attālinātajām lekcijām, atbildēm uz jautājumiem, skolotāja dzīve pārvēršas par elli. 24/7 pie datora un ar telefonu," paskaidroja Vladova.

Viņa piebilda, ka arī vecākiem klājies smagi, it īpaši ar bērniem sākumskolā.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Tās pašas 24/7, tikai bez pedagoģiskās pieredzes, bez izpratnes, laika trūkuma apstākļos, kad darbā valdīja krīze, iespējams, trūka nepieciešamo programmu un tehnikas, jūs tikāt galā ar šīm šausmām. Es zinu, kā tas ir, kad uzdod "sagatavot prezentāciju vai projektu", bet jums ir divi vai vairāk bērnu, dators tikai viens, vakars ir viens, un darba galds arī ir viens. Un darbs jums ir attālināts, jums arī vajadzīgs dators, galda un krēsls. Un asaras kāpj kaklā, un dusmas, un neizpratne," rakstīja skolas direktore.

Viņa atzīmēja, ka gan pedagogi, gan vecāki tika galā, taču pašreizējā pandēmija ir parādījusi problēmas skolu gatavībā attālinātām mācību formām.

"Ministre bez gala runā par iespēju turpināt attālinātas mācības jau nākamajā mācību gadā, arī reformas neviens nav atcēlis. Kad dzirdu ministrijas bravūrīgos izteikumus par to, ka skolās ieradīsies jauni lieliski speciālisti, kuri spēs gan vienā mirklī iejusties jaunajā situācijā, gan labāk mācīt priekšmetus tīrā latviešu valodā, padziļinātās apguves priekšmetus, man metas bail. Ministrija kategoriski nevēlas skatīties patiesībai acīs: mūsu valstī nestāv rindā tie, kas vēlas strādāt pedagoģijā. Iespējams, 100 cilvēki, kuri bez maksas (!) iegūs pedagoģisko izglītību programmas "Mācītspēks" ietvaros, vēl atradīsies, tomēr simt skolotāji sistēmu neglābs. Un ne jau vienas programmas ietvaros, visu valsts augstskolu ietvaros. Ir jābūt bezmaksas pedagoģijas studijām, vismaz gadus piecus. Ar pretendentu kvalitatīvu atlasi," uzskata Vladova.

Tāpat viņa ieteica atļaut ierasties skolās "uzaicinātajiem lektoriem" – cilvēkiem, kuri guvuši panākumus kādā profesijā un, lai arī nav profesionāli pedagogi, viņi varēs iepazīstināt bērnus ar to pašu inženierzinātņu, programmēšanas, ķīmijas, ekonomikas, svešvalodu tulkotāju darba lietišķo pusi.

"Lūk, kam vajadzētu tērēt budžeta naudu, nevis ārišķīgām pedagoģijas programmām 100 cilvēkiem, bezgalīgām pārbaudēm skolās un kārtējo neprātīgo reformu izstrādei," viņa secināja.

47
Tagi:
Latvija, izglītība, skola
Pēc temata
Skandāls ar "Tava klase": premjeram radušies jautājumi Šuplinskai
Skolas direktore: mācības tiešsaistē – tas ir ne tikai stress, bet arī izaicinājums
Atvieglojiet bērniem tālmācības: LKS pieprasa atjaunot mācības krievu valodā
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

17
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

17
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

26
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

26
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem