Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu
(atjaunots 12:32 06.06.2020)
Komisijas sēde bija neparasta: ministriju juridiskie argumenti pēkšņi pārvērtās par "gļēvulības" izpausmi, un policists paskaidroja policistiem, kāpēc ar pašreizējo formulējumu tik un tā būs iespējams 9. maijā atnākt pie Uzvaras pieminekļa ar Georga lenti.RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Nacionālās apvienības rosinātos likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana pretēji policijas, IeM un ĀM nopietnajiem iebildumiem, vēsta nra.lv.
Ar otro piegājienu
Pirmais mēģinājums aizliegt Georga lenti cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās apvienības loceklis Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo saprata, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pašreizējos grozījumus NA iesniedza atbildīgajā komisijā jau pērn, taču iesaistītās puses vienojās, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vērtēšanai īpašā darba grupā.
Grupa strādāja gandrīz gadu, tomēr neskaidrības ir palikušas. Šajā laikā nacionālistu apņēmība ir tikai pieaugusi, tāpēc viņi ir gatavi ignorēt jebkādus iebildumus.
Gandrīz neizpildāms likums
Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs komisijas sēdē skaidroja, ka likuma praktiskā izpildīšana būs ļoti apgrūtināta. Piemēram, tas skar tikai publiskus pasākumus, bet šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tādu pie Uzvaras pieminekļa nebija. Tātad tiem, kuri privāti atnāca nolikt ziedus pie pieminekļa un piesprauda pie apģērba Georga lentīti, tik un tā nebija iespējams piespriest sodu (lai kā to vēlējās daži nacionālisti).
Pie tam policistiem būs jānoskaidro arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu.
"Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē," norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidroja V. Arājs.
Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt.
"Ir jāizvērtē, vai tās (lentītes – red.) ir tik bīstamas Latvijai," atzīmēja Vidriks.
Viņš paskaidroja, ka policijai darbu sarežģīs arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai. Pie tam likums neattiecas uz gadījumiem, ja lentīti piesien pie spoguļa mašīnā, - auto īpašnieks var pat nokrāsot mašīnu lentes krāsās. Tātad, ja politiķi vēlas cīnīties ar "kaitīgu ideoloģiju" administratīviem sodiem, viņiem vajadzētu attiecināt aizliegumu uz visu sadzīvi, atzīmēja Vidriks un aicināja novērtēt, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug.
Raida signālus
Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret "Krievijas agresiju un tās propagandu".
Līdzīgu viedokli pauda komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš ignorēja lentītes nozīmi kā nacisma sagrāves simbolu un tā viedā nosauca to par "totalitāras ideoloģijas" simbolu, kas rada apdraudējumu Latvijas demokrātiskajai iekārtai un drošībai.
Komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, un deputāti apņēmās visas nepilnības novērst.
Likumprojektu neatbalstīja "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.
Iepriekš jau vēstīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē Georga lentīte ir piemiņas simbols par padomju karavīru uzvaru, paaudžu saikne un pēcteču pateicība. Viedoklis par mēģinājumiem to aizliegt pausts jau Krievijā un Latvijā, tiek gatavota informācija starptautiskajām organizācijām ar mērķi apturēt iniciatīvu.
Tagi:
Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.
Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.
Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.
Alkatīgie administratori
Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.
"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."
Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.
Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.
Trīs resursi
Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".
Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.
"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"
Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.
Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.
Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.
"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.
Zelta zivtiņa
Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.
"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."
Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?
Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).
450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.
Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.
"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."
Tagi:
Pēteris Šmidre: Latvijai noteikti jāatgūst Krievijas kravu tranzīts
(atjaunots 18:30 15.05.2021)
Ekonomikas ministra kandidāts Pēteris Šmidre intervijā Sputnik Latvija pastāstīja, kādos apstākļos piekritis pieņemt piedāvājumu, un komentēja jautājumu par Krievijas kravu tranzīta atgūšanu.RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Uzņēmējs Pēteris Šmidre, ko partija KPV LV izvirzījusi ekonomikas ministra postenim, intervijā aģentūras Sputnik žurnālistam Maratam Kasemam pastāstīja, ka par posteņa piedāvājumu ilgi nav domājis, taču tūlīt piebilda, ka nevēlas pārstāvēt nekādu partiju, bet viņa darbības plānu postenī jāsaskaņo un jāatbalsta visām frakcijām.
"Principā, es domāju, un, kad iepriekš mani reiz uzaicināja pastrādāt politikā, teicu apmēram tā: es, protams, varētu piekrist, tikai ne piedalīties politiskajās batālijās. Ja būtu kāda vieta saimnieciskai darbībai, saistīta ar ekonomiku, es droši vien piekristu. Laikam tāpēc mani kaut kad kaut kur atcerējās.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Par piedāvājumu ieņemt ekonomikas ministra posteni ilgi nešaubījos, tikai uzreiz piebildu, ka, pirmkārt, negribu būt kādas politiskās partijas pārstāvis, gribu strādāt šajā amatā kā speciālists. Otrs jautājums – protams, man būs savs darbības plāns, varbūt ne viss plāns, bet kaut kāda daļa, kas jāsaskaņo ar visām frakcijām, - tad man ir jēga kaut ko darīt. Ja es sastādīšu savu plānu, un koalīcija to neatbalstīs, droši vien, man šajā postenī nekas nav darāms," teica Šmidre.
Uzņēmējs uzskata, ka šodien Latvijā jārisina vesela virkne jautājumu, lai ekonomika attīstītos.
"Kā mainīt pašreizējo situāciju, lai tā būtu labvēlīgāka ekonomikai. Ļoti daudzas pozīcijas šobrīt organizētas tā, ka tās vienkārši bremzē ekonomiku," atzīmēja Šmidre.
Noslēgumā ministra kandidāts komentēja Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības, it īpaši kravu tranzīts, kas pēdējā laikā ir būtiski samazinājies.
"Neviens ekonomists jums neteiks, ka tranzītu atjaunot nevajag. Noteikti vajag. Starp citu, nedomāju, ka lēmums apiet mūs bija īpaši politisks. Krievijā noteiktas aprindas ar prieku iztērēja kapitālus valsts līdzekļus ostu celtniecībai un tā tālāk. Protams, bija problēmas no mūsu puses. Tomēr šodien jautājums ir par to, ka nevar neņemt vērā mūsu savstarpējo attiecību stāvokli," konstatēja Šmidre.
"Swift Response 21" Igaunijā: mācības beigušās, amerikāņi palikuši
(atjaunots 07:55 16.05.2021)
Daļa amerikāņu karavīru, kas piedalījās macībās "Swift Response", paliks Igaunijā līdz nākamajiem manevriem.RĪGA, 16. maijs – Sputnik. 14. maijā Igaunijā noslēgušās militārās mācības "Swift Response 21", kas turpinājās divas nedēļas ASV vadībā, vēsta Sputnik Meedia.
Lielākā daļa amerikāņu kareivju, kas piedalījās mācībās, atgriezīsies bāzē Ziemeļkarolīnā. Taču dažas vienības līdz ar ekipējumu palikušas Igaunijā līdz Aizsardzības spēku mācībām "Pavasara vētra", vēsta Igaunijas Aizsardzības ministrijas preses dienests.
Mācību "Swift Response" gaitā Igaunijā tika izspēlēts sabiedroto desants. Manevros piedalījās aptuveni 2 tūkstoši kareivju no ASV un Lielbritānijas, kuri izspēlēja valsts aizsardzības variantus krīzes situācijā.
""Swift Response 21" Igaunijā ir noslēgušās, bet "Defender Europe" turpināsies citās valstīs. Mums mācības ar sabiedrotajiem bija labs treniņš pirms "Pavasara vētras", kas nupat jau sāksies," paziņoja mācību vadītājs no Igaunijas puses, ģenerālmajors Indreks Sirels.
Gan desants, gan degvielas uzpilde
Mācības "Swift Response 21" sākā 5. maijā ar ZRK šaušanas mācībām – Aizsardzīas spēku centrālajā poligonā tika palaist vairāk neka divi desmiti raķešu no pieciem raķešu kompleksiem.
©
REUTERS / Ints Kalnins
6. maija naktī aptuveni 700 desantnieki, 3 kaujas mašīnas un 2 artilērijas iekārtas sekmīgi piezemējās un iesaistījās mācību kaujā.
Manevri noslēdzās ar šaušanas mācībām Igaunijas Aizsardzības spēku Centrālajā poligonā.
"Pasākumi aizritēja sekmigi. Mums kopā ar sabiedrotajiem izdevās izspēlēt svarīgus aizsardzības elementus. Daži no tiem tika izpildīti pirmo reizi," precizēja Indreks Sirels.
Mācību svarīgs elements bija operatīvā degvielas uzpilde transporta lidmašīnām, kas ieradās Igaunijas aviobāzē no ASV. Tās varēja izlidot mājup jau dažas stundas vēlāk. Līdz šim Emari aviobāzē ne reizi nav vienlaikus uzturējušas 9 kaujas lidmašīnas un apmēram 20 helikopteri.
""Swift Response 21" kļuva par praksi, kas ļāva saprast, cik ātri mēs varam nogādāt Igaunijā savus sabiedrotos draudu gadijumā. Mēs nospraudām jomas, kurās kaut ko iespējams nākotnē izdarīt vēl efektīvāk," atzīmēja Indrejs Sirels.
Manevri "Swift Response" ir mācību "Defender Europe" daļa – tās ir lielākās Eiropas teritorijā pēdējo 25 gadu laikā. Manevri notiek vienlaikus 16 Eiropas valstīs. Tajos kopumā iesaistīti 28 tūkstoši karavīru.
Krievija brīdina NATO par augsto aktivitāti
Tik plašas NATO mācības Krievijas robežu tiešā tuvumā, protams, radījušas satraukumu Maskavā – ASV un to partneri uzskata Krieviju par "potenciālo pretinieku".
©
Sputnik / Evgeny Biyatov
Alianse jau vairākkārt norādījusi, ka militārā spēka audzēšana pie Krievijas robežām palīdzēšot apturēt mītiskos "Krievijas draudus", kā arī stiprināšot visas Eiropas drošību.
Krievija tādus spriedelējumus uzskata par absurdu, turklāt Maskava uz pastāvīgajiem aicinājumiem apspriest problēmas saņem nemainīgu NATO vadības atteikumu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja, ka ar fantāzijām par "Krievijas draudiem" alianse vienkārši attaisno bloka pastāvēšanu, kopš zaudēts "ideālais ienaidnieks" - PSRS.