RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Nacionālās apvienības rosinātos likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana pretēji policijas, IeM un ĀM nopietnajiem iebildumiem, vēsta nra.lv.

Ar otro piegājienu

Pirmais mēģinājums aizliegt Georga lenti cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās apvienības loceklis Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo saprata, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

Pašreizējos grozījumus NA iesniedza atbildīgajā komisijā jau pērn, taču iesaistītās puses vienojās, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vērtēšanai īpašā darba grupā.

Grupa strādāja gandrīz gadu, tomēr neskaidrības ir palikušas. Šajā laikā nacionālistu apņēmība ir tikai pieaugusi, tāpēc viņi ir gatavi ignorēt jebkādus iebildumus.

Gandrīz neizpildāms likums

Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs komisijas sēdē skaidroja, ka likuma praktiskā izpildīšana būs ļoti apgrūtināta. Piemēram, tas skar tikai publiskus pasākumus, bet šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tādu pie Uzvaras pieminekļa nebija. Tātad tiem, kuri privāti atnāca nolikt ziedus pie pieminekļa un piesprauda pie apģērba Georga lentīti, tik un tā nebija iespējams piespriest sodu (lai kā to vēlējās daži nacionālisti).

Pie tam policistiem būs jānoskaidro arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu.

"Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē," norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidroja V. Arājs.

Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt.

"Ir jāizvērtē, vai tās (lentītes – red.) ir tik bīstamas Latvijai," atzīmēja Vidriks.

Viņš paskaidroja, ka policijai darbu sarežģīs arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai. Pie tam likums neattiecas uz gadījumiem, ja lentīti piesien pie spoguļa mašīnā, - auto īpašnieks var pat nokrāsot mašīnu lentes krāsās. Tātad, ja politiķi vēlas cīnīties ar "kaitīgu ideoloģiju" administratīviem sodiem, viņiem vajadzētu attiecināt aizliegumu uz visu sadzīvi, atzīmēja Vidriks un aicināja novērtēt, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug.

Raida signālus

Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret "Krievijas agresiju un tās propagandu".

© Foto : twitter / Jānis Iesalnieks

Nacionālā apvienība plāno uzbrukumu Georga lentītei

Līdzīgu viedokli pauda komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš ignorēja lentītes nozīmi kā nacisma sagrāves simbolu un tā viedā nosauca to par "totalitāras ideoloģijas" simbolu, kas rada apdraudējumu Latvijas demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, un deputāti apņēmās visas nepilnības novērst.

Likumprojektu neatbalstīja "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.

Iepriekš jau vēstīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē Georga lentīte ir piemiņas simbols par padomju karavīru uzvaru, paaudžu saikne un pēcteču pateicība. Viedoklis par mēģinājumiem to aizliegt pausts jau Krievijā un Latvijā, tiek gatavota informācija starptautiskajām organizācijām ar mērķi apturēt iniciatīvu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

© CC BY-SA 2.0 / Егор Журавлёв / Riga_port

Rīgas ostā atrasti astoņi miljoni kontrabandas cigarešu

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.