Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu
(atjaunots 12:32 06.06.2020)
Komisijas sēde bija neparasta: ministriju juridiskie argumenti pēkšņi pārvērtās par "gļēvulības" izpausmi, un policists paskaidroja policistiem, kāpēc ar pašreizējo formulējumu tik un tā būs iespējams 9. maijā atnākt pie Uzvaras pieminekļa ar Georga lenti.RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Nacionālās apvienības rosinātos likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana pretēji policijas, IeM un ĀM nopietnajiem iebildumiem, vēsta nra.lv.
Ar otro piegājienu
Pirmais mēģinājums aizliegt Georga lenti cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās apvienības loceklis Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo saprata, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pašreizējos grozījumus NA iesniedza atbildīgajā komisijā jau pērn, taču iesaistītās puses vienojās, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vērtēšanai īpašā darba grupā.
Grupa strādāja gandrīz gadu, tomēr neskaidrības ir palikušas. Šajā laikā nacionālistu apņēmība ir tikai pieaugusi, tāpēc viņi ir gatavi ignorēt jebkādus iebildumus.
Gandrīz neizpildāms likums
Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs komisijas sēdē skaidroja, ka likuma praktiskā izpildīšana būs ļoti apgrūtināta. Piemēram, tas skar tikai publiskus pasākumus, bet šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tādu pie Uzvaras pieminekļa nebija. Tātad tiem, kuri privāti atnāca nolikt ziedus pie pieminekļa un piesprauda pie apģērba Georga lentīti, tik un tā nebija iespējams piespriest sodu (lai kā to vēlējās daži nacionālisti).
Pie tam policistiem būs jānoskaidro arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu.
"Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē," norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidroja V. Arājs.
Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt.
"Ir jāizvērtē, vai tās (lentītes – red.) ir tik bīstamas Latvijai," atzīmēja Vidriks.
Viņš paskaidroja, ka policijai darbu sarežģīs arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai. Pie tam likums neattiecas uz gadījumiem, ja lentīti piesien pie spoguļa mašīnā, - auto īpašnieks var pat nokrāsot mašīnu lentes krāsās. Tātad, ja politiķi vēlas cīnīties ar "kaitīgu ideoloģiju" administratīviem sodiem, viņiem vajadzētu attiecināt aizliegumu uz visu sadzīvi, atzīmēja Vidriks un aicināja novērtēt, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug.
Raida signālus
Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret "Krievijas agresiju un tās propagandu".
Līdzīgu viedokli pauda komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš ignorēja lentītes nozīmi kā nacisma sagrāves simbolu un tā viedā nosauca to par "totalitāras ideoloģijas" simbolu, kas rada apdraudējumu Latvijas demokrātiskajai iekārtai un drošībai.
Komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, un deputāti apņēmās visas nepilnības novērst.
Likumprojektu neatbalstīja "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.
Iepriekš jau vēstīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē Georga lentīte ir piemiņas simbols par padomju karavīru uzvaru, paaudžu saikne un pēcteču pateicība. Viedoklis par mēģinājumiem to aizliegt pausts jau Krievijā un Latvijā, tiek gatavota informācija starptautiskajām organizācijām ar mērķi apturēt iniciatīvu.
Tagi:
Uz darbu var, pie ciemiņiem gan nē: kurp var doties vienā automašīnā
(atjaunots 09:01 19.01.2021)
Covid-19 ierobežojumi un "komandanta stunda" brīvdienās paliek spēkā līdz 25. janvārim. RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks paskaidroja noteikumus, kas regulē pārvietošanos ar vienu automašīnu dažādu mājsaimniecību pasažieriem un naudas sodu piemērošanas kārtību, "Rīga Tv24" raidījumā.
Pēc Ruka vārdiem, policijai ir tiesības apturēt automašīnu, un pārbaudīt, cik daudzu mājsaimniecību pasažieri tajā atrodas.
Policijas vadītājs atgādināja, ka divu mājsaimniecību pārstāvju atrašanas vienā mašīnā tiks uzskatīta, kā sanāksme. Naudas sods par šādu pārkāpumu ir līdz 2 000 eiro, jo tagad ir spēkā aizliegums rīkot sapulces. Viņš paskaidroja, ka runa ir par vairāku mājsaimniecību locekļu braucieniem vienā automobilī bez attaisnojoša iemesla, piemēram, pie ciemiņiem vai uz veikalu.
Tomēr ir izņēmumi, viņš piebilda.
"Izņēmums, kurā dažādu mājsaimniecību pasažieriem ir atļauts pārvietoties ar vienu automašīnu, ir veicot un pildot savus darba pienākumus. Proti, cilvēki no divām vai vairākām mājsaimniecībām var pārvietoties vienā automašīnā uz darbu vai no tā, vai veikt darba pienākumus," skaidro Ruks.
Tāpat vienā mašīnā var pārvietoties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ja runa ir par pamatotiem braucieniem, piemēram, ja cilvēks jānogādā pie ārsta bet radinieki nedzīvo kopā.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja divi cilvēki dzīvo kopā, bet viņiem ir atšķiras deklarētās adreses, policija viņus nesodīs, ja viņi brauks vienā mašīnā.
"Valsts policija joprojām balstās uz faktiskās kopdzīves principu. Tādējādi kopdzīve vienā mājsaimniecībā nenozīmē deklarēšanos vienā mājsaimniecībā, runa ir tikai par kopdzīvi," sacīja Ruks.
Viņš piebilda, ka nav nepieciešams meklēt noteikumos trūkumus, ir vērts saprast, ka tie tika ieviesti tikai ar vienu mērķi - novērst Covid-19 izplatīšanos.
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.
Izskatās, viņi kaut ko zina...
Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.
Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.
Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?
Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.
Vai premjers visiem ir piemērs?
Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.
Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?
©
Sputnik / Владимир Песня
Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.
Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.
"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.
Gatavi stāvēt rindā un maksāt!
No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.
Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.
Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.
«Kolēģi sēž un gaida, bet vakcinēties gribētāju nav. Šodien ir vairāk nekā 20 brīvas vietas, bet nedēļā kopumā - vairāk nekā 800» pic.twitter.com/6SJf4Osic0
— Jānis Tereško (@JanisTeresko) January 11, 2021
Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.
"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.
Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.
"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.
Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.