Georga lentīte, foto no arhīva

Tādu likumu izpildīt nevar: policija iebilst pret grozījumiem par Georga lentes aizliegumu

47
(atjaunots 12:32 06.06.2020)
Komisijas sēde bija neparasta: ministriju juridiskie argumenti pēkšņi pārvērtās par "gļēvulības" izpausmi, un policists paskaidroja policistiem, kāpēc ar pašreizējo formulējumu tik un tā būs iespējams 9. maijā atnākt pie Uzvaras pieminekļa ar Georga lenti.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja Nacionālās apvienības rosinātos likumprojektus, ar kuriem tiks aizliegta Georga lentīšu nēsāšana pretēji policijas, IeM un ĀM nopietnajiem iebildumiem, vēsta nra.lv.

Ar otro piegājienu

Pirmais mēģinājums aizliegt Georga lenti cieta neveiksmi pirms pieciem gadiem, kad Nacionālās apvienības loceklis Gaidis Bērziņš no likumprojekta atsauca savu parakstu, jo saprata, ka projektā ir pārāk daudz juridisku neprecizitāšu.

Pašreizējos grozījumus NA iesniedza atbildīgajā komisijā jau pērn, taču iesaistītās puses vienojās, ka ir pārāk daudz neskaidrību, tas tika nodots vērtēšanai īpašā darba grupā.

Grupa strādāja gandrīz gadu, tomēr neskaidrības ir palikušas. Šajā laikā nacionālistu apņēmība ir tikai pieaugusi, tāpēc viņi ir gatavi ignorēt jebkādus iebildumus.

Gandrīz neizpildāms likums

Valsts policijas pārstāvis Valdis Arājs komisijas sēdē skaidroja, ka likuma praktiskā izpildīšana būs ļoti apgrūtināta. Piemēram, tas skar tikai publiskus pasākumus, bet šogad koronavīrusa pandēmijas dēļ tādu pie Uzvaras pieminekļa nebija. Tātad tiem, kuri privāti atnāca nolikt ziedus pie pieminekļa un piesprauda pie apģērba Georga lentīti, tik un tā nebija iespējams piespriest sodu (lai kā to vēlējās daži nacionālisti).

Pie tam policistiem būs jānoskaidro arī personas attieksme pret lentītes izmantošanu.

"Ja persona teiks un uzvedība nepierādīs, ka lentītes nēsāšana nav saistīta ar totalitāro režīmu slavināšanu vai noziegumu attaisnošanu, personu diez vai varētu saukt pie atbildības šī likuma izpratnē," norādot uz to, ka lentītes nēsāšana arī 9. maija svinībās būs iespējama, skaidroja V. Arājs.

Arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks norādīja, ka pašreizējā likumprojekta redakcija ir pārāk nekonkrēta, lai policisti varētu to izpildīt.

"Ir jāizvērtē, vai tās (lentītes – red.) ir tik bīstamas Latvijai," atzīmēja Vidriks.

Viņš paskaidroja, ka policijai darbu sarežģīs arī tas, ka pašlaik nav precīzi definēts, kas tieši ir uzskatāms par Georga lentīti, bet vēl mulsinošāk ir tas, ka tās droši varēs nēsāt, atrodoties nevis saskaņotajā pasākuma teritorijā, bet tieši blakus tai. Pie tam likums neattiecas uz gadījumiem, ja lentīti piesien pie spoguļa mašīnā, - auto īpašnieks var pat nokrāsot mašīnu lentes krāsās. Tātad, ja politiķi vēlas cīnīties ar "kaitīgu ideoloģiju" administratīviem sodiem, viņiem vajadzētu attiecināt aizliegumu uz visu sadzīvi, atzīmēja Vidriks un aicināja novērtēt, vai ir apdraudējums, vai tas pastāv un pieaug.

Raida signālus

Līdzīgus argumentus pauda arī Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvji, taču šādu juridisko diskursu Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Dagmāra Beitnere-Le Galla nodēvēja par gļēvu. Viņasprāt, likumā Georga lentīšu aizliegums ir jāiekļauj, pat ja valsts nevarēs īsti realizēt likuma normas, jo šādi visai pasaulei un Latvijas iedzīvotājiem tiks dots skaidrs signāls, par Latvijas attieksmi pret "Krievijas agresiju un tās propagandu".

Līdzīgu viedokli pauda komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš ignorēja lentītes nozīmi kā nacisma sagrāves simbolu un tā viedā nosauca to par "totalitāras ideoloģijas" simbolu, kas rada apdraudējumu Latvijas demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimā, un deputāti apņēmās visas nepilnības novērst.

Likumprojektu neatbalstīja "Saskaņas" un "Attīstībai/Par!" deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošā Linda Liepiņa.

Iepriekš jau vēstīts, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē Georga lentīte ir piemiņas simbols par padomju karavīru uzvaru, paaudžu saikne un pēcteču pateicība. Viedoklis par mēģinājumiem to aizliegt pausts jau Krievijā un Latvijā, tiek gatavota informācija starptautiskajām organizācijām ar mērķi apturēt iniciatīvu.

47
Tagi:
Georga lentīte, Latvija, policija
Pēc temata
Ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu 30% atlaidi – blogera eksperiments
Vai Georga lentītes tiks aizliegtas? Kaimiņš atbalsta, Liepiņa iebilst
Latvijas Saeima devusi startu grozījumu izskatīšanai par Georga lentīšu aizliegšanu
Vienkāršā fašisma laicīgā hronika: deputāte sadedzināja kleitu Georga lentes krāsās
Bārs, foto no arhīva

"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību

1
(atjaunots 23:12 26.09.2020)
Īpaši augsti ar Covid-19 inficēšanās riski ir saistīti ar izklaides pasākumiem slēgtās telpās un alkohola lietošanu, uzskata Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis.

RĪGA, 27. septembris— Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis brīdināja par inficēšanas riskiem, kas saistīti ar pasākumiem slēgtās telpās, turklāt ar alkoholisko dzērienu lietošanu, ziņo Rus.lsm.lv.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kad cilvēki atrodas šādā pasākumā, viņi aizmirst par distancēšanu, kopā dzied, šķauda vai klepo. Un šādā gadījumā risks inficēties ar Covid-19 ir lielāks nekā veikalā vai darbā, norāda Dumpis.

Infektologs uzsvēra, ka visaugstākais inficēšanās risks ir saistīts ar tiešiem savstarpējiem kontaktiem.

Tātad šajā posmā cilvēku atbildība par sevi un saviem tuviniekiem ir pirmajā vietā. Viņiem jāseko līdzi distances ievērošanai, kā arī jāmazgā rokas.

Dumpis tāpat ieteica tiem, kuri daudz kontaktējas ar citiem cilvēkiem, instalēt lietotni "Apturi Covid".

Galvenais infektologs pastāstīja arī par plānveida medicīnisko palīdzību. Pēc viņa vārdiem, ir ļoti svarīgi turpināt sniegt to krīzes apstākļos.

Iepriekš ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu 18,6% pacientu ar apstiprināto Covid-19 testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu.

No visbiežāk sastopamajiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, muskuļu vājums, klepus, iesnas, galvassāpes un kakla sāpes. Turklāt daudzi pacienti sūdzējās par garšas un ožas zudumu. Vismazāk tika novēroti tādi simptomi kā slikta duša, caureja un vemšana, tomēr šie simptomi arī var liecināt par koronavīrusa klātbūtni cilvēka organismā.

Veselības ministrijas ziņojumā, kas nākamnedēļ tiks izskatīts valdības sēdē, tāpat tiek sniegti dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums bija 77 gadi, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtdaļa no visiem mirušajiem bija jaunāki par 60 gadiem.

1
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Cigarešu kontrabanda, foto no arhīva

Kādu naudu iedzīvotāji ietaupa uz kontrabandas rēķina un vai to var apkarot

20
(atjaunots 13:26 26.09.2020)
Eksperti uzskata: stiprini robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, kā gribi, kontrabanda tik un tā ies. Ja valdība vēlas to ierobežot, jāizmanto cits instruments.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sabiedrība Latvijā kļūst iecietīgāka pret kontrabandas preču iegādi – to apliecināja pētījumu centra SKDS aptauja, vēsta TV3. Patlaban katrs ceturtais iedzīvotājs (28%) nesaskata tajā neko sliktu: 10% viņu vidū uzskata, ka tādas darbības nemaz nav nosodāmas, bet 18% drīzāk piekrīt tādam viedoklim.

Katrs desmitais respondents (12%) atzinās, ka šogad pircis kontrabandas cigaretes, pa 4% - nelegālu degvielu un kontrabandas alkoholu. Salīdzinājumā ar pērno gadu, dati nav būtiski mainījušies.

Latvijā kļūst populāras elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas iekārtas. Pētījums liecina, ka trešā daļa (32%) visu Latvijā iegādāto elektronisko cigarešu pirktas nelegālajā tirgū; puse beztabakas nikotīna spilventiņu pirkta nelegāli, taču ne Latvijā, - ārzemēs, interneta veikalos, tātad Latvijas budžets no šiem pirkumiem neko nav saņēmis.

Komentējot aptaujas datus, SKDS direktors Arnis Kaktiņš pastāstīja par savu personīgo pieredzi. Viņš atcerējās, ka Centrāltirgū ar buldozeriem tika nojauktas visas "būdiņas", tomēr, cik vien viņš gājis garām, no cigarešu piedāvājuma viedokļa nekas nav mainījies!

Liela nozīme valstī ir akcīzes nodoklim, kas veido 13% no IKP, tāpēc cīņa ar kontrabandu valsts labklājībai ir liela nozīme. Pētnieks Arnis Sauka uzskata, ka Baltijas valstīm nāktos saskaņot akcīzes likmes un izvairīties no to radikālas celšanas.

Kontrabanda visvairāk izplatīta pie Baltkrievijas un Krievijas robežām, un, pēc Saukas domām, nav iespējams to iznīdēt pilnībā, pat izvietojot pierobežā lielus spēkus.

Lai kā tiktu nostiprināta robeža, tas ir liels bizness. Jāpanāk, lai kontrabanda būtu neizdevīga. Akcīzes politika būtu viens no instrumentiem šajā darbā, uzskata Sauka.

Respondentiem, kuri iegādājušies kontrabandas preces, pavaicāja, kādus līdzekļus viņi ietaupa, pateicoties kontrabandai. Katrs piektais (21%) paziņoja, ka mēnesī ietaupa līdz 19 eiro, gandrīz trešā daļa (31%) – no 20 līdz 50 eiro, bet 13% - vairāk nekā 50 eiro.

20
Tagi:
SKDS, robeža, Latvija, kontrabanda
Pēc temata
Dānija par kokaīna kontrabandu aizturēti divi Latvijas pilsoņi
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Sankcijas pret domi un policiju: rīdzinieki atrada kontrabandas cigaretes Centrāltirgū
Latvijas pilsonis stāsies likuma priekšā par kontrabandas zāļu izvešanu no Krievijas