RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Šī gada februārī Saeima apstiprināja likumprojektu, kas paredz obligātas aizsardzības mācības skolās no 2024./25. mācību gada 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo mācību iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem.
Pie tam valsts aizsardzības priekšmets parādījās skolās jau 2019. gadā. Tiesa, patlaban tas ir fakultatīvs.
Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka jau tagad nav pieļaujams nepievērst uzmanību "valsts aizsardzībai", - pēc viņa domām, tas ir "vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm", vēsta Rus.lsm.lv.
Alternatīva šīm nodarbībām ir – obligātais dienests visiem - gan sievietēm, gan vīriešiem.
Taču obligātā dienesta Latvijā nav, tāpēc AM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju strādā pie aizsardzības mācības pasniedzēju, instruktoru sagatavošanas skolām un koledžām.
Atgādināsim, ka aizsardzības mācības skolēniem plānots organizēt reizi mēnesī 8 stundas ilgā nodarbībā divu gadu garumā. Ja skolēns reliģisku apsvērumu vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt šīs nodarbības, viņam tiks nodrošināta individuālu apmācību iespēja,
Plānots, ka aizsardzības mācības pasniegs Jaunsardzes centra instruktori. Kursu veidos trīs bloki.
Pirmais bloks – nodarbības par tādiem jēdzieniem, kā pilsoniskums, patriotiskums, politiskā aktivitāte. Otrais bloks – rakstura īpašības, līdera spējas, mērķu nospraušana, publiskas uzstāšanās, spēja pārliecinoši izteikties. Trešais bloks saistīts ar militārajām mācībām – ierindnieka, sakarnieka iemaņas, ieroču lietošana, darbības lauka apstākļos.
RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.
2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.
Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.
"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris, kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.
Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.
Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.
Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.
"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.
"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.
Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.
Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.
RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.
Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.
"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.
Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.
"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.
Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.
"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.
Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.
RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.
"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.
"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.
Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.
"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.
Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.
"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.
Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.
Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.
"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.