Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava, foto no arhīva

Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem

70
(atjaunots 22:07 04.06.2020)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava atkal sagādājis pārsteigumu: šoreiz viņš salīdzina rasu nevienlīdzību ASV ar trakajiem 90. gadiem Latvijā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvja Jāņa Dombravas jaunākās publikācijas, šķiet, pārsteigušas gan viņa domubiedrus, gan vēsturniekus.

Šoreiz politiķis nolēmis salīdzināt pašreizējos notikumus ASV ar "trakajiem 90. gadiem" Latvijā. Šķiet, viņš secinājis, ka Latvijas iedzīvotājiem pārbaudījumi dzīvē bijuši smagāki.

Turklāt ar savu analīzi domātājs Dombrava devis "vērtīgu mācību" tagadējiem Latvijas jauniešiem.

Bērniem

"Šo ierakstu pamudināja uzrakstīt tie bērni un jaunieši, kuri publiski kritizēja savus vecākus, jo tie esot pārāk stulbi, lai atbalstītu "blacklifesmatter". Tie jaunieši, kuri jūtas nenormāli apspiesti un priekšplānā izvirza dažādas pseidoproblēmas," savu publikāciju Facebook sāka Dombrava.

Par īstām problēmām jaunā paaudze var tikai minēt, viņš secināja.

"Viņi ir saskatījušies emocionālas Holivudas filmas un tizlus "influencerus", un svēti tic, ka viņi "struglo", ka dzīve ir netaisnīga un grūta priekš viņiem. Neviens nav piedzīvojis tādas grūtības, kā nākas piedzīvot šīs dienas paaudzei. Sasodīts. Lielākā daļa no viņiem nezina, kas ir grūtības. Viņu vecāki ir bijuši pārāk labi pret viņiem. Pārāk daudz devuši. Pārāk labus dzīves apstākļus radījuši, tāpēc viņi var uztraukties par planētas glābšanu no iedomātām problēmām," ir sašutis politiķis. Pēc tam viņš sāka izklāstīt problēmas, kas, pēc viņa domām, ir īstas.

Pie stūres bez noteikumiem un nazis ribās

"Kāda bija bērnu dzīve Latvijā 1990’os gados? Tolaik iespējamība, ka bērns sasniegs pilngadību bija krietni mazāka nekā šodien. Kāpēc? Jo bija lielāka iespēja, ka viņu nogalinās, pats viņš aizies bojā vai tiks sakropļots. Neatkarību atguvušajā valstī uz ceļiem un automašīnās mira neskaitāmi daudz cilvēku. Cilvēkiem bija vāja izpratne par ceļu satiksmes noteikumiem, brauca ātri, brauca dzērumā, nesprādzējās un ceļu zīmes bija neatbilstošas saliktas. Pie mājas uz gājēju pārejas teju katru nedēļu kādu sabrauca. Jaunas zīmes uzstādīja tikai pēc tam, kad autovadītājs sabrauca mazu bērnu," baismas ainas no trakajiem 90.gadiem tēlo Dombrava.

Tomēr nāve uz ceļa nebija briesmīgākais, norāda deputāts, bija bīstami arī staigāt pa ielām, vēsta politiķis.

"Vēlos vakaros Tu nevarēji būt drošs ejot pat ar vecākiem pa ielu, jo bija risks, ka jūsu ceļi krustosies ar bandītiem, ar sadzērušiem krievu zaldātiem, vai vienkārši nonāksiet situācijā, kad divas bandas savstarpēji izrēķinās. Savukārt brīdī, kad Tev vienam vajadzēja kaut kur iet, tad tā bija īsta laimes spēle. Izvēlēsies nepareizo ceļu un būsi sev sagādājis problēmas. Tu varēji uzdurties uz kaušļiem, kuri aiz neko darīt gribēs piekaut, uz narkomāniem, kuri Tevi aplaupīs, uz čigāniem, kuri Tevi var sadurt ar skrūvgriezi, uz urlām, kuriem nepatiks, ka runā latviski, uz slimajiem, kuri 90’os gados aktīvi zaga bērnus - izmantoja un noslepkavoja. Ātri vien tu biji spiests iemācīties iet pa trotuāra vidu, jo ja gāji pārāk tuvu sētām, tad bija risks, ka tiksi ievilkts iekšā sētās, kur Tevi aplaupīs. Ja iesi par tuvu ielai, bija risks, ka tiksi ierauts mašīnā vai tiksi notriekts no kāda dzērājšofera. Tu biji spiests iemācīties iet pārliecinoši un ļoti ātri. Pareizi turēt skatienu - Tu nedrīkstēji nodurt galvu, tu nedrīkstēji blenzt citiem virsū, tu nedrīkstēji izrādīt bailes vai citas vājuma pazīmes. Citādi riskēji palikt bez naudas, dabūt kauties vai pat saņemt nazi ribās. Un tā nebija neparasta lieta," biedē Dombrava tā, ka Holivudas filmu scenāristi aiz skaudības raud stūrīti.

Par iztiku vajadzēja rūpēties pašiem

Pie tā politiķis neapstājās – viņš sāka biedēt lasītājus ar stāstiem "iz dzīves" – kā reiz tusiņā pie kaimiņa nodurts puisis, kā klasesbiedra mamma glābusi zagļu sadurtu pensionāru, kā citam klasesbiedram tuviniekus nogalinājuši narkomāni.

"Tas nebija nekas neparasts. Vienus sadūra, citus nošāva. Tā tas vienkārši notika un vienīgais, ko varēji darīt ir gatavoties situācijām, kad paša dzīvība būs apdraudēta. Cits gāja trenēties cīņas sportos, cits nēsāja līdzi aukstos ieročus vai gāzes baloniņus, cits gatavojās citos veidos," raksta politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ar pazemojumu varēja saskarties visur: "Skolā, čomu kompānijā, sporta skolās, visur bija tie, kuri tiek pazemoti. Pazemoja, jo kāds bija pārāk resns, tievs, kluss, tumšs, gaišs. Pārāk labi vai slikti ģērbās. Bija pārāk vājš vai emocionāls. Neaprakstīšu dažādus pazemojuma veidus, bet pieļauju, ka šodien būtu ieradusies filmēšanas komanda, sociālie dienesti, policija un ugunsdzēsēji, ja skolā aiz potītēm pa logu tiktu karināts skolēns. Pazemošanas mērķis bija izspiest emocijas no tā, kurš tiek pazemots - asaras vai dusmas. Stulbi, ciniski, nožēlojami, bet tā bija norma un neviens skolotājs par to nesatraucās."

"Mūsdienu jaunatnei liekas, ka problēma ir, ka viņiem nav jaunākais iphone. Tolaik problēma bija būt paēdušam un nestaigāt galīgi draņķīgā paskatā. Tai laikā nebija skolās izveidotas brīvpusdienas priekš visiem. Par ēdienu bija jārūpējas pašiem," stāsta politiķis. Viņs piebilda, ka liela daļa bērnu iztika ar dažiem santīmiem, ko iedevuši vecāki. Šīs naudas nepietika siltam ēdienam, tikai uzkodai. Ja vajadzēja jaunus apavus, nācās pašam krāt naudu un taupīt uz ēdamā rēķina.

Citos rajonos bija sliktāk

"Mūsdienu vecāki ir pārāk jauki pret bērniem, bet tādā veidā nodara lielu postu. Viņi ļauj bērnam paturēt visu nopelnīto naudu sev, bet agrāk tā bija norma, ka daļu no nopelnītās naudas bija jāatdod ģimenei rēķinu apmaksai. Bērnībā tas likās netaisnīgi, bet tas iemācīja, ka dzīvē vienmēr daļa nopelnītās naudas aizies ne Tavām ērtībām.

Ja Tu esi kādreiz pārmetis vecākiem, ka viņi ir tizli, jo dod pārāk mazu kabatas naudu un pārāk reti pērk jaunus telefonus, tad ej un lūdz viņiem piedošanu, jo tikai pateicoties šiem cilvēkiem Tev vispār ir kabatas nauda un telefons. Viņiem, visticamāk, nekā no tā nebija. Tu neko neesi viņiem devis, bet viņi Tev gan," Dombrava stāsta lasītājiem.

Savukārt tiem, kuri pēkšņi apšaubīs politiķa aprakstīto šausmu patiesīgumu vai nodomās, ka viņš dzīvojis kādā nelabvēlīgā rajonā, viņš tālredzīgi stāsta, ka dzīvojis Rīgas centrā.

"Nē, es nedzīvoju kaut kādā gangsteru rajonā. Skolas laikā dzīvoju Rīgas centrā un mācījos vienā no tā laika labākajām ģimnāzijām. Citos rajonos situācija bija draņķīgāka. Ja mūsu rajonā policija un vecāki daudz maz iztrenkāja zagļus, izvarotājus, urlas un narkomānus, tad citviet tie varēja daudz brīvāk darboties.

Es saprotu, ka joprojām ir bērni un jaunieši, kuriem ir jāiet cauri reālām grūtībām, bet tāpēc neuzķerieties uz tizlām subkultūrām, kuras sludina, ka esiet un būsiet vāji, ka ir jāpanāk utopiskā vienlīdzība uz citu rēķina. Nē, Jums ir jāsaprot, ka Jūs jau esat stipri. Grūtības Jūs norūdīs turpmākajai dzīvei. Jūs izsitīsieties tām cauri un Jūs izveidosiet labāku dzīvi sev, savai ģimenei un tautai," noslēdza Dombrava.

Ne īpaši labs vēsturnieks

Liela daļa lasītāju gan nesaprata, kāds sakars ir 90.gadiem un Dombravas grūtajai bērnībai ar pašreizējiem notikumiem ASV.

"Kāda ir doma Jūsu ierakstam? Pastāstīt, cik slikta bērnība Jums bija? Priecājos, ka mani uz ielas nesit un nekarina aiz potītēm pa logu, bet tas nenozīmē, ka jādzīvo agonijā par pagātni un šodienas problēmas jāignorē," politiķim atbildēja Ēriks Ozols.

Vēl lielāku sašutumu radīja Jāņa Dombravas replika Twitter, kur viņš nolēma rasu nevienlīdzības problēmu salīdzināt ar notikumiem Latvijā.

Te nu politiķis visus šokēja ar savām zināšanām, tā sakot, gāza no kājām:

"Vai ASV atņem melnādainajiem visus īpašumus, mantu, nogalina daļu ģimenes locekļu un citus lopu vagonos nosūta piespiedu darbā uz tāliem reģioniem bez iespējas brīvi pārvietoties. Ja tā nav, tad aizver muti, jo ar saviem izteikumiem tu aizvaino represētos un viņu tuviniekus," viņš klāstīja.

Lietotāji gan neapjuka – ātri vien noskaidrojās Dombravas izteikumu iemesls. Izrādījās, ka runa nav par slikto dzīvi 90.gados, bet gan vienkārši par neizglītotību.

"No viņa pasniedzējiem bija dzirdēts, ka Dombrova ir slikts vēsturnieks, bet nedomāju, ka ir tik traki. Ja ideoloģija stāv augstāk par faktiem, tad neko vairāk nevar gaidīt," konstatēja Krišjānis Bušs.

​"Viņš ir studējis vēsturi un kā saka pasniedzēji, nav bijis pārāk labs students," apstiprināja vēsturnieks Gustavs Strenga.

70
Tagi:
PSRS, Latvija, Dombrava
Pēc temata
Lepojaties ar kebabiem, latvieši? Dombrava atkal cilā problēmu, kas "slīcina" Latviju
Par ko tas puika runā? Iesalnieka publikācija pārsteidza pat nacionālistus
Pietiek! Dombrava vairs nevēlas maksāt dzērājiem un sliņķiem
"Apskaudušies" par ekonomiku: Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā ne viss ir slikti
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

10
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

10
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

13
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

13
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
 Ukrainas robeža

Sibīrija pēkšņi izrādījusies uz Ukrainas robežas

0
(atjaunots 12:45 21.04.2021)
Viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos.

"Krievija gatavojas uzbrukt Ukrainai", "Krievija vēlas iznīcināt Ukrainu" – tādi paniski virsraksti redzami dažādos Rietumu medijos visu pēdējo nedēļu. Analītiķi un atvaļināti ģenerāļi nāk klajā ar savām prognozēm par to, vai Maskava plāno ieņemt visu Ukrainu vai tikai kādu tās daļu, pie tam lepojas arģeogrāfiskajiem nosaukumiem, ko pirmo reizi ieraudzījuši kartēs. Tālāk – ikdienišķi spriedelējumi par to, vai sāksies trešais pasaules karš vai ne, stāsta Vladimirs Korņilovs portālā RIA Novosti.

Tas viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos. Piemēram,  Voroņežas iedzīvotāji uzzināja, ka arī viņi dzīvo pierobežā. Ziņojot, ka poligonā pie šīs pilsētas Krievija gatavo grupu uzbrukumam Ukrainai, neviens no Rietumu medijiem un politiķiem pat nepavaicāja: kāpēc gan Maskava nevarētu šiem nolūkiem savilkt spēkus, teiksim, pie Belgorodas, no kuras līdz Harkovai ir tikai 40 kilometri?

Krievijas Sarmat
© Photo Министерство обороны РФ

Daudzos komentētājus nemulsināja arī spēku atklātā pārvietošana un pieejamās it kā "pierobežas" bāzes, kurās tie organizēja mācības. Piemēram, britu telekanāla Sky News uzņemšanas grupa bez grūtībām nonāca līdz poligonam Voroņežas apkaimē un nofilmēja to no visām pusēm. Sižeta autore Diāna Magnaja apliecināja, ka Krievijas karavīri uzņemšanu nekavēja. Tā viņai izdevās ierakstīt "absolūti slepenus" kadrus, kuri, acīmredzot, pierāda "gatavošanos agresijai": viens kareivis trenējās pie līdztekām. Korespondente priecīgi parādīja: "Mēs redzam, kā viņi izmanto vietējo spēļu laukumu treniņiem." Tā jau var kuru katru iesildīšanos fitnesa klubā Maskavā nosaukt par "uzbrukuma sagatavošanu Ukrainai".

Pie tam kanāls nolēma video sižetā nerādīt vietējā iedzīvotāja pamatotos skaidrojumus, ko viņš sniedza reportāžas autoriem: "Te vienmēr ir mācības, katru vasaru. Beidziet visas tās runa spar karu." Skaidrs, ka tādi vārdi nekādi neiekļaujas paniskajā scenārijā, tāpēc skatītājiem tos labāk nedzirdēt.

Rietumu autori ignorē gan veselo saprātu, gan ģeogrāfiju un faktus, lai tikai pierādītu, ka Krievija gatavo agresiju. Vienā un tajā pašā rakstā itin vienkārši var salikt kopā apgalvojumus par to, ka "Krievijas spēki iebruka Ukrainā 2014. gadā" un ka tagad "Krievijas spēki tuvojas Ukrainas robežām". Neviens nepaskaidro, kurā rīdī jau "iebrukušās" armijas izvestas no Ukrainas, lai tagad atkal tuvotos.

Pentagons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Tālāk par citiem gājusi britu avīze Daily Mirror. Savā vietnē tā publicēja kadrus ar šausmīgu parakstu: "Krievija palielina savu spēku skaitu pie robežas ar Austrumukrainu". Tikai fotogrāfijā redzamas mācības, kas notika Novosibirskas apgabalā, piedevām to uzņēmis telekanāls "Zvezda". Tikai pēc telekanāla protesta fotogrāfija tika nodzēsta, taču par saviem meliem avīze, protams, neatvainojās. Tā nu Mirror lasītāji droši vien vēl aizvien domā, ka Sibīrija ir vieta kaut kur pie Ukrainas robežas.

Kas īsti kopīgs visu šo panisko rakstu un video sižetu autoriem? Viņi absolūti ignorē faktu, ka ilgu laiku pirms Krievijas spēku vienību pārvietošanas sākuma sākās Ukrainas militārās tehnikas demonstratīva pārsviešana uz konflitka zonu Donbasā – tā turpinājās jau februārī un martā. To periodiski fiksēja EDSO misija, tomēr mēs neredzējām ne Eiropas mediju reportāžas par to, nedzirdējām Rietumu līderu prasības Kijevai izskadrot šīs darbības. Uz Krievijas jautājumiem Kijevas politiķi attrauca, ka Ukrainai "ir tiesības pārvietot spēkus savā teritorijā tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu". Tā nav patiesība: Minskas protokoli ierobežo Ukrainas bruņutehnikas un artilērijas klātbūtni pie saskarsmes līnijas. Gandrīz neviens Rietumu medijs "nepamanīja" Ukrainas armijas spēku būtisko un ilgstošo pārvietošanu. Izņemot tikai neseno skandalozo CNN sižetu, kas it kā tapis "frontes līnijā". Amerikāņi patiešām parādīja Ukrainas tanku pārvietošanas kadrus, kas parādījās internetā jau janvāra sākumā. Tikai viņi to nosauca par "Krievijas bruņutehnikas pārvietošanos Ukrainas robežu virzienā". Viņus par nesamulsināja zildzeltenie vagoni ar trejzobjiem, kas nekļūdīgi liecināja, kur tapis ieraksts. Tikai vēlāk, kad par šiem primitīvajiem meliem ierunājās Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, CNN nodzēsa kadrus. Taču, tāpat kā ar Daily Mirror meliem, amerikāņi neatvainojās un nepublicēja atspēkojumu.

Arī Vācija un Francija (tās tomēr ir Minskas protokolu garanti) nekādi nepieprasīja saviem aizbilstamajiem Ukrainā skaidrojumus par bruņutehnikas pārvietošanos Donbasā. Tikai Vācijas aizsardzības ministri Annegrētu Krampu-Kārenbaueri ieinteresēja Krievijas vienību pārvietošanās valsts dziļumos. "Ja Krievijai nekas nav slēpjams, tā viegli varētu paskaidrot, kādi spēki, kurp un ar kadu mērķi pārvietojas," aizsardzības ministre ar valdzinošu naivitāti pamatoja savu zinātkāri.

Toties, kad ASV 6. flotes pārstāvim Kailam Reinsam pavaicāja, ar kādu mērķi plānota karakuģu ieiešana Melnajā jūrā, sekoja vienkārša atbilde: "Īstenojamās politikas ietvaros mēs neapspriežam nākamās operācijas vai kuģu pārvietošanās grafikus.".

Tātad Rietumu loģika ir vienkārša: Krievijai ir jāatskaitās par bruņoto spēku pārvietošanos pat savā teritorijā, bet amerikāņu karavīru tuvošanās Krievijas robežām nevienu neuztrauc.

Šajā melu un absolūti neloģisko secinājumu grēdā interesanta ir vēl viena Rietumu "kremlenologu" panikas pilno rakstu īpatnība. Teju vai katru rakstu pēdējā laikā noslēdz milzum dīvains mēģinājums saistītt notikumus Donbasā ar situāciju ap Taivānu.

Paskatieties uz dažiem svaigiem citātiem:

  • "Ķīna novēro. Ja Rietumi palaidīs gar degunu Ukrainu, kas notiks ar Taivānu?" (britu kremlenologs Edvards Lūkass, The Times);
  • "Runa nav tikai par Ukrainu – uz kārts likti daudz svarīgāki starptautiskās sistēmas elementi. Neapšaubāmi, Ķīna vērīgi seko tam, kā Rietumi reaģēs Austrumeiropā, jo Savienotās Valstis tagad cenšas atbalstīt Taivānas neatkarību" (amerikāņu atvaļināts admirālis Džeimss Stavridis, NATO spēku Eiropā komandieris, Bloomberg);
  • "Ķīna un Krievija pārbauda mūsu saliedētību. Patlaban tās rīkojas uz Krievijas un Ukrainas robežas un Taivānas šaurumā. Tās rīkojas tā, lai apzināti grautu mūsu transatlantisko drošību" (ASV admirālis Maikls Gildejs, USNI News);
  • "Lai arī ne Krievijas iebrukums Ukrainā, ne Ķīnas uzbrukums Taivānai nešķiet ticamākās tuvākās viņu ieroču žvadzināšanas sekas, tas nemazina risku pašreizējā situācijā. Abos gadījumos ASV, mūsu interešu un sabiedroto likmes ir ļoti augstas, bet mūsu efektīvās iespējas ir ierobežotas. Tāpat jāpievērš uzmanīa tam, ka abos gadijumos mūsu pretinieku militāro darbību iespēja nelīdzinās nullei" (amerikāņu politologs Deivids Rotkopfs, Daily Beast);
  • "Ukraina, tāpat kā Taivāna ir viena no nedaudzajām valstīm, kam pastāvīgi draud daudz varenāka kaimiņa iebrukums" (amerikāņu militārais analītiķis Deivids Ekss, Forbes).

Pēdējā laika tādu citātu skaits aug. Neviļus rodas doma par vienotām "norādēm" Rietumu presei. Tādu izteikumu autori pat nedomā par to, cik neatbilstoša ir viņu pieeja situācijai Donbasā un Taivānā. Kritiskos izteikumus par Krieviju viņi pamato ar "Ukrainas vienotības un suverenitātes principiem", kā arī nosoda "separātismu", kura izpausme ir Donbasa neatzītās republikas. Viņi pat nemana, ka Ķīnas gadījumā viņi izmanto absolūti antagoniskas pozīcijas, pieprasot atbalstīt neatzīto Taivānu – "separātistus". Oficiāli ASV un kolektīvie Rietumi tomēr atbalsta "vienotās Ķīnas" ideoloģiju.

Tikai, redziet, tas ne mazākajā mērā netraucē analītiķiem un medijiem draudzīgi pieprasīt no Vašingtonas atbalstu "labajiem separātistiem" Taivānā no "Ķīnas agresijas", kas tiecas atjaunot savu teritoriālo vienotību. Šie eksperti uzskata, ka ASV ir tiesības aizstāvēt Taivānu (lai arī – kur ir ASV, kur – šī sala?). Toties Krievijas tiesības aizsargāt savas intereses un savus pilsoņus, lai kur viņi atrastos, bez ierunām ir jāapstrīd. Un nekādas pretrunas Rietumi nesaskata, tikai kaut kur starp Ukrainu un Taivānu tie zaudē savus "starptautiskos principus".

0
Tagi:
viltus ziņas, Ķīna, Krievija, Ukraina, Rietumi, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
Eiropa veido "Nepatiesības ministriju" cīņai pret Krieviju