Eiro

Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā

161
(atjaunots 20:44 04.06.2020)
2020.gada pirmajā ceturksnī alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1100 eiro – par 6,8%, jeb 68 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nebūt ne visi ekonomisti ir vienisprātis ar tiem.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. 2020.gada pirmajā kvartālā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas kritusies par 1,2% salīdzinājumā ar 2019.gada pēdējo ceturksni. Tā ir ilggadēja tendence, jo gada nogalē nereti tiek piešķirtas prēmijas un citas naudas balvas, turklāt parasti plašām masām gada beigas ir ražīgākas nekā sākums, stāsta lietišķais izdevums "Biznes Segodņa".

Bet kā tad īsti ir ar reālo, izmaksāto naudu? Vidējā alga neto šī gada pirmajā ceturksnī bija 812 eiro – par 6,3% lielāka nekā gadu iepriekš, taču par 0,8% mazāka, nekā 2019.gada pēdējā ceturksnī. Neto algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu celšanos, sastādīja 3,4%.

Latvijas universitātes ekonomists Laimonis Sīmanis komentēja:

- Vidējā alga – tā ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Tā neataino reālo situāciju sabiedrībā un ir ļoti ērta atskaitēm. Mums valstī patiešām ir tāda ļaužu kasta, kas saņem ļoti lielas algas – politiķi, valsts uzņēmumu vai kompāniju un struktūru vadītāji, kuri sēž uz valsts grantiem un Eiropas naudas. Ir šauru, deficītu speciālistu kategorija, kuri tāpēc saņem algā, no Latvijas viedokļa, labu summu ar četriem cipariem.

Taču visvairāk valstī ir cilvēku, kuri ik mēnesi spiesti savilkt galus kopā ar, maigi sakot, pieticīgiem ienākumiem, zemākiem par iztikas minimumu. Saliekot kopā oficiālos ienākumus, ko saņem visi ar "deputātu" algām, un visi, kas iztiek ar mininālo algu, mēs saņemam tos pašus 1100 eiro. No šīs summas varam secināt tikai vienu: pirmo ienākumi aug kā sēnes pēc lietus uz otro rēķina.

Kas ar algām tālāk? Par to stāsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:

- Mēs gaidām, ka vidējās algas bruto pieaugums šogad kopumā atradīsies stagnācijā, citiem vārdiem sakot, - būs tuvs nullei. Pirmais ceturksnis vēl rādīja visai krasu pieaugumu, bet otrajā ceturksnī mēs varējām saskatīt lejupslīdi. Tālākie notikumi darba tirgū saistīti ar epidemioloģiskās situācijas attīstību – cik lielā mērā tiks mīkstināti ierobežojumi un cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

161
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

7
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

7
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Ilze Viņķele

Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā

9
(atjaunots 08:02 23.09.2020)
Veselības ministre Ilze Viņķele uzslavēja epidemiologus un sakārtoto testēšanas sistēmu, ņemot vērā jauno koronavīrusa izplatības uzliesmojumu valstī.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Veselības ministre Ilze Viņķele uzskata, ka 34 jaunie Covid-19 gadījumi apliecina: testēšanas sistēma strādā, epidemiologi veic savu darbu. Savu viedokli viņa atklāja Twitter.

​Viņķele atzīmēja, ka pilsoņiem joprojām jāseko savai drošībai: jānēsā maskas, jāievēro distance un biežāk jāmazgā rokas.

Ministre uzsvēra, ka Covid-19 nav iespējams apturēt ar administratīvām metodēm. Pastāv sodi par ierobežojumu neievērošanu, taču tie nevar būt ilgstoši, turklāt tā nevar būt pamata metode cīņā ar Covid-19 izplatību.

​\Līdztekus Viņķele akcentēja, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijai izdevies iegūt trīs nedēļas bez ierobežojumiem, un atgādināja: koronavīruss nav ne izdoma, ne joks, viss ir atkarīgs no sabiedrības apzinības un katra cilvēka pareizas rīcības.

​Atgādināsim, ka vakar Latvijā reģistrēti 34 jauni koronavīrusa gadījumi, veikti 2690 testi. SPKC informēja, ka 24 infcētie ir citu Covid-19 pacientu kontakpersonas (tostarp 19 cilvēki ir viena uzņēmuma darbinieki), astoņi inficētie atgriezušies no ārzemēm (Krievija, Turcija, ASV).

Epidēmijas laikā Latvijā īstenoti 299 085 Covid-19 testi, saslimuši 1560 cilvēki, 1248 izveseļojušies, 36 miruši.

9
Tagi:
Ilze Viņķele, koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Aleksejs Navaļnijs

Krievijas vēstnieks atbildēja uz Vācijas prasību izmeklēt incidentu ar Navaļniju

0
(atjaunots 10:40 23.09.2020)
Diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu, aplūkota virkne objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls.

RĪGA, 23. septembris - Sputnik. Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs komentēja Vācijas varasiestāžu prasību izmeklēt incidentu ar Alekseju Navaļniju, - viņš atzīmēja, ka krimināllietas ierosināšanai nepieciešamas blogera analīzes, vēsta RIA Novosti.

"Vācijā apgalvo, ka Krievijas iestādēm jāveic izmeklēšana Krievijā, tur it kā esot pielietota kaujas kķīmiskā viela. Mums ir vajadzīgi paraugi, lai vispār būtu iespējams sākt kriminālizmeklēšanas procesu. Saskaņā ar likumu mēs nevaram sākt nozieguma izmeklēšanu bez pierādījumiem," Ņečajevs konstatēja intervijā avīzei Berliner Zeitung.

Pie tam diplomāts atgādināja, ka Krievijas tiesībsargājošās iestādes jau sākušas incidenta iepriekšējo izmeklēšanu. "Viņi aplūkojuši virkni objektu, iztaujāts vienīcas, slimnīcas un lidostas personāls," informēja diplomāts.

Vienlaikus vēstnieks akcentēja, ka pilnvērtīgai izmeklēšanai vajadzīgi konkrēti pierādījumi. "Tas ir likuma augstākās varas princips, tam jādarbojas visās valstīs, arī pie mums," norādīja Ņečajevs un piezimēja, ka patlaban Berlīne nevēlas sadarboties ar Maskavu situācijā ar Navaļniju.

Diplomātiskās misijas vadītājs atgādināja, ka Krievija nepieņem ultimātus un sankciju draudus, un apstiprināja, ka diplomāti pieprasījuši konsulāro piekļuvi blogerim.

Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, ĀM uzsvēra, ka Krievija gaida Vācijas atbildi uz oficiālo pieprasījumu šajā situācijā, taču atbilde nav saņemta. Prokuratūra un policija sāka pārbaudes jau Navaļnija hospitalizācijas dienā.

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Navaļnijs, Vācija
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
Krievijas ĀM: OPCW organizēja veselu operāciju, lai paņemtu Navaļnija analīzes
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
KF Ārējā izlūkdienesta vadītājs: izlidojot uz Berlīni, indes Navaļnija organismā nebija