Twitter

"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma

77
(atjaunots 11:48 03.06.2020)
Nacionālpatrioti atkal ir satraukti. Šoreiz "pa ādu" dabūjusi telekomunikāciju kompānija "Tet", kas uzdrošinājusies publicēt sociālajos tīklos reklāmu krievu valodā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Mononacionālas valsts atbalstītāji nesēž rokas klēpī salikuši – viņi modri seko latviešu valodas lietojumam valstī, pareizāk sakot, tam, kā tiek aizliegta krievu valoda. Aizliegt taču ir daudz vieglāk nekā stiprināt savu dzimto latviešu valodu.

Sakarā ar krievu valodas ļaunprātīgu lietošanu nacionālpatriotu uzmanība atkal pievērsusies telekomunikāciju kompānijai "Tet". Šoreiz par valodas jautājumu satrauktos sociālo tīklu apmeklētājus aizkaitinājusi uzņēmuma reklāma krievu valodā. Starp citu, "Tet" reklāmas tvītā bija pieļauta gramatiska kļūda – izmantots nepareizs lietvārda locījums, tomēr komentētājus satrauca cits jautājums.

​"Sakiet, VVC, vai tas ir normāli, ka Latvijas uzņēmums Latvijā komunicē svešvalodā, kas nav neviena no ES oficiālajām valodām? Pie kam, šis nav privāts uzņēmums, uzņēmuma kontrolpakete pieder Latvijas valstij. Kad sāks ievērot Satversmē noteikto?" bija sašutis Twitter lasītājs Nodus Gordius. Acīmredzot viņš atgādināja par skandalozo, 2014.gadā pieņemto Satversmes preambulu.

Telekomunikāciju uzņēmuma pārstāvji pateicās par jautājumu un paskaidroja savu viedokli.

"Sveiki, paldies par jautājumu. Šis ir piedāvājums biznesa klientiem – kā zinām, ne visi biznesmeņi Latvijā ir latvieši, citi nāk, piemēram, no NVS reģiona valstīm. Reklāmas tiek tēmētas sociālā tīkla uzstādījumos –ja jums tā rādās, visticamāk, ikdienā internetā daudz lasiet krieviski," atbildēja "Tet".

​Līdzīgu atbildi saņēma arī pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane – arī viņa nespēja paiet garām tik "kliedzošai" reklāmai Twitter.

"Es jau vienreiz jums pajautāju: kāpēc šis paziņojums ir krieviski? Mums jau ir iestājusies divvalodība?" sašuta Elita Veidemanu.

​Telekompānijas atbilde viņai nepatika, un publiciste turpināja savu domu.

​"Tas nav svarīgi, vai es lasu krieviski. Runa ir par jums, nevis par mani. Ka biznesmeņi ir ne tikai latvieši, tad lai viņi meklē tulkus. Krievu valoda nav ES oficiālā valoda, un Latvijā ir valsts valoda ir latviešu. Lūdzu, ievērojiet Valsts valodas likumu," uzstāja Veidemane.

​Viņai mēģināja iebilst pat citi komentētāji – viņi izkaidroja reklāmas darbības algoritmu sociālajos tīklos.

"Ir gan svarīgi, tādēļ jūs redzat šo tvītu (noķerta). Jums šķiet, ka labāk biznesam (tāpēc arī slikti ka valsts) neko nepārdot, ja nav latviski un latviešiem? Viņi tvītotu arī mandarīnā, ja būtu pieejama auditorija šeit. Un tam nav nekāda sakara ar valsts valodu, tikai bizness," publicisti pie prāta vest mēģināja Rihards Staņkovs, tomēr viņa bija nelokāma.

​"Es varu un drīkstu lasīt jebkurā valodā. Arī krievu. un krievu valodu pārvaldu pilnībā, starp citu. Bet uzņēmumam ir jāievēro Valsts valodas likums," turpināja Veidemane.

​Savukārt lietotājs Nodus Gordius savu verbālo dueli ar uzņēmumu "Tet" noslēdza ar aicinājumu pārtraukt Latvijā lietot krievu valodu.

"Jūsu uzņēmuma menedžmenta uzstādījums ir biznesu veidot ar pieliektu muguriņu? Jūsu arguments neiztur kritiku, jo  starptautiskā biznesa valoda ir angļu valoda. Sāciet ievērot Satversmi un pārstājiet Latvijā lietot krievu valodu!" uzrakstīja Nodus Gordius.

​Atgādināsim, ka telekomunikāciju kompānija "Tet" jau iepriekš nokļuvusi latviešu valodas kaismīgo aizstāvju redzeslokā.

Nesen ar Nacionālās apvienības pārstāvi Edvīnu Šnori (politiķi, kurš slavu guvis ar citātu par "krievu utīm) gadījās kuriozs – politiķis apvainojās uz "Tet" automātisko atbildētāju, kurš uzstājīgi turpināja sarunu ar viņu krievu valodā.

77
Tagi:
Elita Veidemane, krievu valoda, LTAB
Pēc temata
"Kur esam? Krievijā?" publiciste sašutusi par pareizticīgo baznīcu Jūrmalā
"Latviski nesaprot": ārsts ir šokēts – pacients ar galvas traumu nerunā latviski
Slēdzam ciet "Bobjor TV", bet mērs runā krieviski: Veidemane kaunina patriotus
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

0
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

0
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

15
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

15
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Kaļiņingradas panorāma, foto no arhīva

Kaļiņingrada ir gatava pieņemt kravas no Baltkrievijas un sagaida Lietuvas šantāžu

0
(atjaunots 14:49 25.09.2020)
Kaļiņingrada ir gatava pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, taču Lietuva uz to rēķina nopelnīs tik un tā, tikai ne par apkalpošanu Klaipēdas ostā, bet gan ar tarifiem par dzelzceļa pārvadājumiem līdz Krievijas eksklāvam.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Kaļiņingradas jūras ostas uzņēmumi ir gatavi pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, ja to īpašnieki izlems mainīt eksporta plūsmas no Baltijas ostām uz Krieviju, pastāstīja uzņēmumu pārstāvji. Pie tam Lietuva varēs kompensēt vismaz daļu zaudējumu pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas no Klaipēdas – peļņu nesīs tarifi par tranzītu līdz Kaļiņingradai.

Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta un Kaļiņingradas jūras zivju osta ir gatavas pārkraut Baltkrievijas kravas eksportam, aģentūru "Interfaks" informēja uzņēmumu pārstāvji.

Šis jautājums tiek diskutēts jau ilgus gadus, ne tikai pēc Viļņas un Minskas attiecību nesenās saasināšanās.

AS "Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koļesņiks konstatēja, ka runa pārsvarā bija par kālija minerālmēslu eksportu. Osta bija gatava ieguldīt lielus līdzekļus specializētā termināļa attīstībā, tomēr projekti netika īstenoti.

"Tomēr arī šodien jautājums ir atrisināms. Pat ņemot vērā faktu, ka baltkrievu kravas ies tranzītā caur Lietuvu uz Kaļiņingradu, nevis uz Klaipēdas ostu. Partneri var pacelt dzelzceļa tarifu, atbildot uz Baltkrievijas lēmumu. Taču tad Lietuva zaudēs ne tikai ieņēmumus no dzelzceļa tranzīta, bet arī ieņēmumus no kravu apstrādes Klaipēdā, ja brālīgā republika atteiksies no eksporta caur šo ostu," norādīja Koļesņiks.

Arī "Kaļiņingradas jūras zivju osta" ir gatava nodarboties ar Baltkrievijas minerālmēslu, naftas produktu, saldētu zivju kravām, informēja ostas direktors Aleksandrs Gromovs.

"Jautājums par Baltkrievijas kravu pārkraušanu caur Kaļiņingradas ostu lielā mērā ir atkarīgs no loģistikas, kurā ir daudz politikas. Ja Baltkrievija atteiksies no kravu pārkraušanas Klaipēdā, diezin vai Lietuva piekritīs to tranzītam uz Kaļiņingradu. Taču šajā gadījumā ienākumus zaudēs ne tikai Klaipēdas osta, bet arī dzelzceļš. Ja tranzīts uz Kaļiņingradu tiks atļauts, Lietuvas dzelzceļknieki varēs kompensēt valsts finansiālos zaudējumus," atzīmēja Gromovs.

Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.

Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī.

Pērn aptuveni pietā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.

Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.

0
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija, kravas, tranzīts, Kaļiņingrada
Pēc temata
Miljardiem dolāru: eksperts novērtēja Viļņas zaudējumus pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas
"Tā būs vienkāršāk": eksperts pastāstīja par Krievijas tarifiem Baltkrievijas tranzītam
Baltkrievu robežsargi stāsta, kas notiks ar kravas automašīnām pēc robežu slēgšanas
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta